Ziniet, jo ilgāk es dzīvoju tik tuvu parkam, jo vairāk es pārliecinos,ka ne visi bērni ir normāli:D
sajutos eca viendien. Stāvu pie plīts, šmorēju. Skatos gar acīm pazibinās kaut kas aizdomīgs. Nu neko...mož acu gļuks.
Pēkšņi bars sīko pavīd aiz loga un milzu zars. nevis parasts zariņš, bet tāds rikt
igs koka sars ar lapām. Nu rktīgs ZARS! virs manīm kaimiņu sīkā baro pīles no loga (mums tur vidū ir dīķis ar strūklaku un pīlēm, pīlēniem) ar mazi un mazie sīkie ar to zaru žvidzina pa tām pīlēm. Atrāvu logu tā,ka noskanēja un noaurojos kā tante uz gadiem 50. Jolki polki! Ar zaru sist pīles un pīlēnus,kas penākušas pie logiem ēst maizi! pateicu,lai trin prom un liek svētu mieru tām pīlēm, citādāk pie mātes iešu ar visu zaru!
Es ar savu vanaga aci sēdēju logā vismaz vēl 15 minūtes,līdz zars tika iemests dīķī.
Ziniet, es kaut kā neatminos,ka būtu ar riteni kaķiem virsū braukusi un situsi pīles ar zariem.