Par to pašu. Reliģiju.

Sveika! Kadel aizdomajies par sho jautajumu? Velies pieversties religijai?

Religjijas nozime mana dzive - Es pati esmu atteiste un Tev varetu ieteikt, iesakuma palasit teiksim Richard Dawkins... vai paskaties zinatniskas filmas par religjijam utt.... cik viegli musdienu zinatne apgazh bibele minetos faktus... utt utt... godigi sakot katram jau sava izvele ko darit un kam ticet, bet diemzhel jaatzist ka tieshi religija shkjelj pasauli, izraisa karus (agrakos laikos, kad tika nogalinati tik daudz cilveki nevainigi, kuri nevelejas pakljauties kristietibai) utt... religija manuprat ir istakais posts... un nepiecieshama vajiem cilvekiem, lai sevi mierinatu, ka ir luk Dievinjsh debesis kas palidzes... phe... vienvardsakot - religjija ir tirakais cilveku zombeshanas mehanisms un posts....

Ceru, ka neaizvainoju kadu ar savu tekstu.... katram sava izvele... bet zhel apzinaties, ka musdienu pasaule veljoprojam, neskatoties uz visiem pieradijumiem utt cilveki akli tic shadam lietam...

Esmu kristīta un iestiprināta katoļu baznīcā. Jau no pašas bērnības vecmammas man ir mācījušas lūgšanas, esam kopā lūgušās un gājušas uz baznīcu. Apgalvot, ka esmu cilvēks, kurš katru svētdienu iet uz baznīcu, nevaru. Tāpat apgalvot, ka Dievs 100% pastāv, nevaru. Bet zinu un jūtu, ka ir kāds augstāks spēks. Dažreiz noskaitu tēvreizi, agrāk pie grēksūdzes gāju biežāk, tagad eju gadā reizi. Tas gan man nepatīk katoļiem, jo neuzskatu, ka man nav jāiet pie sveša cilvēka un jāstāsta savi grēki. Tādā ziņā man vairāk patīk luterāņi, kuri grēkus nožēlo kopīgi, pie sevis.

Mamma ilgu laiku gāja uz "Jauno paaudzi", vilka arī mani uz svētdienas skolu, uz kuru nekad negribējās iet, arī uz dievkalpojumiem negribējās iet, jo nepatika tā nemitīgā bļaustīšanās, krišana ceļos..viss likās tik ļoti pārspīlēti, teatrāli. Nepatika pēc katra dievkalpojuma klausīties, kā mamma visu laiku čīkst, ka nebija viņai, ko iemest tajā ziedojumu traukā.
Izaugu es, tagad turos ar milzu līkumu no reliģijām un reliģioziem cilvēkiem.

Es neesmu reliģiozs cilvēks, bet piekrītu viedoklim, ka mēs vairāk vai mazāk kaut ko no tās paņemam, ietekmējamies.. :)

Ir noderīgi interesēties par reliģiju.. paņem sev to tās to labāko.. :)

manas domas sakrít ar žipčiks domaam

diemzel vai par laimi, nezinu ka pareizak....man ar religiju nav sanacis aizrauties. bet zinu cilveku, kurs katru ned. iet uz tipa baznicu, un tur smadzenes ir kartigi paskalotas. zel vina.

Esmu uzaugusi katoliciskā garā. Pusaudžu gados no reliģijas aizvirzījos, arī šobrīd man vārds " reliģija" īsti nepatīk, jo sabiedrībā ir tik daudz misinterpretāciju.

Sevi nepieskaitu ne pie vienas reliģijas, bet Dievu dzīvē jūtu, grūti to tā vārdos aprakstīt, bet jūtos mīlēta un pasargāta. Paļaujos uz saviem pašas spēkiem, kas vērsti virzienā uz mīlestību(dažreiz gan sanāk pretēji, bet tad atkal pieceļos un eju pa noteikto vektoru tālāk)) Nav man aizspriedumu ne pret vienu reliģiju, jo visas lielos vilcienos jau runā par vienu un to pašu. Kā arī ar ateistiem interesanti parunāt par viņu uzskatiem un bieži vien sarkastiskajiem jociņiem par ticīgajiem))

Kā arī fanāti būs visās ticībās(arī ateistu :D). Pirmajā brīdī man ar tādiem cilvēkiem ir interesanti, bet redzot, ka viņi ir burtiski apmāti ar savu uzskatu pareizību/visādi cenšas pārliecināt vai sadusmojas, ja pauž ko citu,kas nesaskan ar to, ko viņi uzskata par galējo patiesību esam, tas jua vien liecina par paša cilvēka neticību savam uzskatam.))

Jau no bērnības eju baptistu draudzē un varu skaļi teikt - Dievs ir,es ticu Dievam! Un neviens ar savu muldēšanu nevarēs man pierādīt pretējo.
Protams,ir dzīves periodi,kad gribas vainot Dievu un teikt,ka viņš neeksistē,bet tas vienkārši ir mans vājums.

Tiem,kas netic -
Zinātnieki balstās TIKAI uz faktiem. Ja gudra zinātnieka secinājums sakrīt ar bībelē rakstīto,tātad arī nekristietim ir vērts pievērst uzmanību,vai ne? Tātad,bībelē ir teikts,ka zeme aizies bojā no tā,ka liels karstums to iznīcinās. Kāds gudrs zinātnieks teica to pašu,jeb precīzāk pierādīja to! Ja kādam ir interese kurš to pierādīja,tad es varu pacensties atrast viņa stāstījumu.

Tiem,kas netic zinātniekiem un paļaujās tikai uz sevi -
Vai neesat domājuši,ka kaut kas tomēr turpināsies pēc šīs dzīves? Ka nomirstot viss vēl nebeidzas? Ka tomēr tie gari,spoki no kaut kurienes nāk? Ka šī nav vienīgā planēta? Un kas ir uz citām?

Man ir otrādāk. Mamma mani visiem spēkiem centās izaudzināt kā ticīgu un reliģiozu, esmu kristīta kā pareizticīgā, sākumā vilka mani līdzi uz baznīcu, lasīja lekcijas... Pieaugot arvien vairāk sāku saprast, cik ļoti mani tas viss atgrūž, nu nespēju pieņemt to visu. Ticu, ka ir augstāki spēki, bet viens tāds Dievs, kurš diktē pār visiem un ja uzdrošināsies neklausīt, degsi ellē? Es nespēju piespiest sevi ticēt kaut kam tādam.

Nu, es pieaugot pazaudēju reliģiju :D

Vai neesat domājuši,ka kaut kas tomēr turpināsies pēc šīs dzīves? Ka nomirstot viss vēl nebeidzas? Ka tomēr tie gari,spoki no kaut kurienes nāk? Ka šī nav vienīgā planēta? Un kas ir uz citām?

Baznīcas noliedz reinkarnāciju. Viens no tiem iemesliem, kāpēc reliģijas mani atbaida.

Ticība ir spēks. Kam ticēt, tas jau ir katra paša izvēlē.

Vienu varu pateikt, ka ticība sākas, kur beidzas paša spēki, saprašana, apmulsums, dzīves jēgas meklējumi, neatrisināmas situācijas, slimības utt.

Emiljana, tu tici reinkarnācijai? Vai tu tici,ka cilvēks,kam ir dota saprašana,brīva izvēle var "pārdzimt" dzīvniekā,akmenī,kam katra diena ir līdzīga,kam nav tāda domāšana kā cilvēkam,kuriem nav brīva izvēle,bet vienkārši dzīve iet pēc plāna... ?

Shii ir paaraak nopietna teema, lai paaris teikumos izteiktos. Es domaaju, ka cilveeks visu muuzhu mainaas, nonaak pie jaunaam atklaasmeem, mainaas un attiistaas ieksheeji, un mainaas arii vina uzskati, domas par sho teemu. Visu muuzhu tiek uzdoti jautaajumi, rastas atbildes un atkal rodas jauni jautaajumi. Es viennoziimiigi ticu augstaakam speekam. Un taa nav konkreeta konfesija, jo tas ir tikai taads raamis, bet ticiiba ir kkas vairaak, taa nebeidzas un neaprobezhojas ar konkreetiem rituaaliem.

neveiklā, jā, ticu reinkarnācijai. Par akmeņiem gan šaubos, bet manā skatījumā reinkarnācija ir reālāka un patīkamāka nekā elles katli vai paradīzes mākonīši. Vēl jau pastāv arī pilnīgas nebūtības variants, bet man tomēr doma par reinkarnāciju patīk labāk,

Esmu ateiste, reliģijai manā dzīvē nav it nekādas nozīmes, tik vien kā žēl noskatīties lētticīgajos.

Labi, ateists, bet, teiksim tos pashus 10 baushlus vins ieveero(ja vien ir adekvaats cilveeks). Taatad principal jebkursh, kaa jau cormeum teica, kaut ko no taa, gribot un negribot sev panem.

Jackie, un kāds tur sakars 10 baušļiem? Gribot negribot tu varbūt pārņem kaut ko arī no budisma, vai no Laveja sātanisma. Man pat šķiet, ka man tas Laveja sātanisms visvairāk patīk, jo man tur atbilst daudz. Ko tagad darīt, teikt, ka sekoju šai filosofijai? :)

Labi, ateists, bet, teiksim tos pashus 10 baushlus vins ieveero(ja vien ir adekvaats cilveeks). Taatad principal jebkursh, kaa jau cormeum teica, kaut ko no taa, gribot un negribot sev panem.

tās jau ir pilnīgi pašsaprotamas lietas, kas tajos baušļos minētas un to ievērošanai, manuprāt, nav nekādas saistības ar reliģiju.

Esmu pagāne, piederu noteiktai reliģijai, kas nemāca, ka dieviņš debesīs palīdzēs, ja palūgsi viņu. Būtībā ļoti liela atšķirība no kristīgajām konfesijām.