Pirmā kosmētika

Tāds kauns atcerēties kā es krāsojos! :D liekas, ka izskatījos pēc klauna. :D tā normāli sāku krāsoties no 14 gadiem, tonālais, skropstu tuša, pūderis utt. Neuzskatu, ka bija par daudz un par agru, jo rezultāts bija dabisks, bet smuks!

no 11 gadiem krāsoju nagus (vienmēr izskatījos 2-3 gadus vecāka par vienaudžiem), 12-13. gadi viegla kosmētika, jo gāju modeļu skolā un tur mums mācīja pareizi atbilstoši vecumam krāsoties.

Ja pareizi atceros, tad pirmoreiz skropstas uzkrāsoju 8.klasē, bet tikai lai pamēģinātu.
Šķipsnas iekrāsoju - 10.klasē. Bet tā es praktiski nekrāsojos - tikai skropstu tuša.

14 gados laikam sāku , domāju ne ātrāk par 15 :D

3klasē matus nokrāsoju sarkanus ar koppapīru :D ja tas skaitās

Laikam diezgan agri- tušu sāku lietot kādā 7. klasē, lūpu spīdumu- vēl ātrāk. :D Vidusskolā jau gāja pa nopietno- tonālais, spīdums, tuša, zīmulis utt. Biju caciņa, atzīstos :D Bet atceros, ka jau 2.klasītē klasesbiedrene nokrāsoja matus sarkanus, un tā arī turpināja krāsot. :D

Krāsoties sāku 13 gadu vecumā. Man tolaik bija "melnais" periods, tāpēc uzreiz tika pielietota smagā artilērija - melnas un tumši zilas ēnas :D Kaut gan lūpu spīdumu biju sākusi lietot jau labu laiku pirms tam, ja tas skaitās :D

Pirmo kosmētiku sāku lietot tikai 10. klase, ap 16 gadiem. Un tad arī tā bija tuša, lūpu spīdums, uzacu zīmulis. Bet arī tagad klāt ir nācis tikai BB krēms.
Manuprāt, ja meitenei vajag un jau prot labi krāsoties, tad vecumam nav diži liela nozīme.

Ā, jautājums bija, cik gados to vajadzētu sākt darīt. Nu, man liekas, ka ir ok jau ap kādiem 12, bet tad tas jādara ļoti neuzkrītoši - mazliet tušu varbūt, nomaskēt kādu pumpu. Vispār ir labāk, ja mamma pamāca meitu krāsoties, jo mazām meitenēm tā krāsošanās sākumā īsti nesanāk... Bet ir mātes, kas ieņem galvā, ka "nevar parādīt savu akceptu" un spītīgi turas pie tā (kā manējā).

Ap 13 gadiem pa retam uzliku acu ēnas gaišas, bet tā vispār sāku krāsoties no 18 gadu vecuma... :)

Tolaik biju pārliecināta, ka 1-2 tušas kārtas ir domātas nīkuļiem un klāju to tušu līdz man bija trīs garas, biezas skropstas

hahaha :)

Man kādā 3. vai 4. klasē mamma smuki nokrāsoja nadziņus sarkanus, aizgāju uz skolu, pēc tam klases audzinātāja zvanīja mammai un teica, ka nedrīkst krāsot nagus :D Atceros, kāda man škrobe bija, kad mamma vakarā piedāvāja mīļā miera labad noņemt laku nost :D
Kādā 5. vai 6. klasē mammai izlūdzos matu gofrīti, tajos laikos bija ļoooooti modē :D Drīz arī uzdāvināja skropstu tušu tādā lielā tūbiņā, bet ikdienā nelietoju :D

Sāku vairāk krāsoties kādā 9. klasē, jo iepazinos ar savu labāko draudzeni, un viņa mani pavilka uz tādām lietām :D Diemžēl iepazīstināja arī ar matu taisnotāju, ar kuru gan labāk nebūtu sākusi aizrauties :D

Pirmo tušu ieguvu 4. klasītē. Nezinu kāpēc, bet man bija izveidojies dīvains uzskats - tādas skropstas, kādas rāda reklāmās (garas, kuplas, perfekti atdalītas) nekam neder, biju pārliecībā, ka vajag kunkuļus, lai visi redzētu, ka man ir tuša uz skropstām, tāpēc nopirku vislētāko tušu un krāsoju izcili neglīti. :D Bet tas ātri apnika. 12 gados sāku izmantot korektoru, 13 gados jau nopietnāk - tonālais/konsīleris, pūderis, + laineris. Bet tas ir problemātiskas ādas dēļ, ja ar ādu viss būtu bijis ok, iespējams vēl šobrīd skraidītu apkārt bez kosmētikas.

Emiljana, iespējams, ja tu neklātu kosmētiku, bet ļautu ādai elpot, izprastu problēmatiskās ādas cēloņus un tos izskaustu, tev būtu laba āda. Man tāda kosmētikas kārta 14 gados liekas krietni par daudz..

Nina, es to visu jau esmu darījusi. Iemesls ir no iekšām, ar elpošanu/neelpošanu šeit nav nekāda sakara. Izskaust tos cēloņus nav tik vienkārši. Pietiekami daudz kompleksus dabūju, kad vēl nekrāsojos un staigāju kā mušmire, paldies, vairāk negribas.

Sveiki,

iesaku palasīt šos rakstus:

Pirmais sejas krēms - kādā vecumā?
http://intensa.pro/raksts/pirmais-sejas-krems-kada-vecuma/

Skaista jaunībā un skaista brieduma gados...
http://intensa.pro/raksts/skaista-jauniba-un-skaista-brieduma-gados/

Ceru, kā noderēs ;)

Ap kādiem 12-13 gadiem, bija pumpas, tāpēc pirmais kosmētikas līdzeklis bija pūderis, drīz vien arī tonālais un skropstu tuša. Nagu lakas neskaitu, tās bija jau sen. Vecāki jau teica, ka nav labi krāsoties, īpaši, ja ir ādas problēmas, bet arī neaizliedza neko. Bildēs skatoties, viss izskatās labi, vienmēr sakrāsojos smuki, nezinu gan, ka tas izskatījās dzīvē... :D