Kāpēc jāprecas. Laulību pretiniekiem.

Es uzskatu, ja ir vēlēšanās būt kopā, ja plāno kopīgu nākotni, ja viss ir nopietni, tad laulība ir loģisks solis un tad neredzu nekādu iemeslu, lai slēgtu kaut kādu civiltiesisko līgumu. Tas ir kā-tā kā pa pusei esam kopā, bet tomēr līdz galam nē?

Ja man vīrietis ko tādu piedāvātu, tad no tās dienas, kad viņš to ierosinātu, viņš būtu brīvs vīrietis.

Dzīve pēc Zolitūdes traģēdijas: Nav laulības, nav atbalsta un kompensācijas

Un vēl, ir tak jauki ja visais ģimenei ( ari berniem ar mammu) ir vienāds uzvārds. Lai nav jāsaka nepareizais civilsieva(jo juridiski civilstavokla aktu reģistrā reģistrē civillaulibu) , un ari nav jasaka mana draudzene un manu bernu mamma. taču jebkurā gadijumā tas ir drausmigi kā dzivesbiedres tagad vienas mokās.

Man gan liekas jocígi, ka var vàkt papírus, cíníties ar putàm uz lüpàm par apmaksàtu psihologu rehabilitàcijai tajà paşà laikà kad ir tik slikti.? Kur loğika?

Tas jau nevienam nav nekāds jaunums, ka bez laulības nav arī daudzu juridisku plusu. Sievietes mīlestības vārdā gatavas to pieņemt, gadu gadiem dzīvot civillaulībā, audzināt bērnus, pat pieņemt nostāju - laulības nevienam nav vajadzīgas, tas tikai sasien cilvēkus u.tml. -klusumā, tomēr cerot saņemt to bildinājumu. Pašas sievietes ir izlaidušas vīriešus viņu bezatbildībā, visu laiku klusējot, visu pieciešot.

Pašas sievietes ir izlaidušas vīriešus viņu bezatbildībā, visu laiku klusējot, visu pieciešot.

+++
Es vispār nesaprotu to iemeslu, kāpēc lai sieviete vairākus gadus samierinātos ar to, ka ir tikai draudzene. Ja neprec, tātad ir iemesls, un diez vai tad ir vērts palikt tādās attiecībās.

Vai nav vienalga kā citi dara? Nesaprotu šo bāšanos citu dzīvēs un attiecībās...

Es vispār nesaprotu to iemeslu, kāpēc lai sieviete vairākus gadus samierinātos ar to, ka ir tikai draudzene. Ja neprec, tātad ir iemesls, un diez vai tad ir vērts palikt tādās attiecībās.

Un cik ir tas termiņš, pēc cik ilgām attiecībām tad obligāti jāprecas?

Man, godiigi sakot, arii nav saprotama nepiecieshamiiba peec kopdziives pirms lauliibaam. Tas ir ljoti bezatbildiigi no daudziem aspektiem... Un fraaze - paarbaudiit vai saderam kopaa - vispaar neiztur kritiku...

Un cik ir tas termiņš, pēc cik ilgām attiecībām tad obligāti jāprecas?

Obligāti jau jādara nav nekas, kur nu vēl jāprecas :D Es vienkārši izteicu savu viedokli par tādām situācijām.

Un cik ir tas termiņš, pēc cik ilgām attiecībām tad obligāti jāprecas?

Nav tāda termiņa, tomēr brīdī, kad jāsāk plānot kopīga nākotne, dalīt izdevumi, domāt par kopīgiem bērniem, būtu jābūt arī plānam par laulību.

Man, godiigi sakot, arii nav saprotama nepiecieshamiiba peec kopdziives pirms lauliibaam. Tas ir ljoti bezatbildiigi no daudziem aspektiem... Un fraaze - paarbaudiit vai saderam kopaa - vispaar neiztur kritiku...

Dazos gadiijumos tas var tieshaam pasargaat no liekas skjirshanaas praavas. Ir cilveeki, kuri skjiet forshi un labi liidz kopdziivei. Tad atklaajaas shausmas - viens no paara var buut neizsakaami slinks, netiiriigs, var atteikties pielikt roku pie maajas darbiem, vai arii buut nemitiigaa uzmaniibas deficiitaa utt. Domaaju, ka kraamu vaaceeja sieva no mana kvartaala arii appreceejaas bez ieprieksheejaas kopdziives un tikai veelaak atklaaja, ka samajam ir tendence uz meeslu vaakshanu. Varbuut ne gluzji gadiem dziivot kopaa, bet tie paaris meeneshi var daudz ko pateikt par to, kaada buus turpmaakaa dziive.
Domaaju, ka diviem miiloshiem cilveekiem ir diezgan dabiigi sleegt lauliibu, jo taadaa veidaa arii paruupeejaas par otro pusiiti ja kaut kas nelaags atgadaas. Protams, ja ir bijushi paaraak daudzi negatiivi piemeeri apkaart vai ruugta ieprieksheejaa pieredze, cilveeks var nonaakt pie domas, ka lauliiba ir paaraak lielas saistiibas.

Man, godiigi sakot, arii nav saprotama nepiecieshamiiba peec kopdziives pirms lauliibaam. Tas ir ljoti bezatbildiigi no daudziem aspektiem... Un fraaze - paarbaudiit vai saderam kopaa - vispaar neiztur kritiku...

Cik tad ilgi ir jābūt kopā, lai ieraudzītu visus stiķus un niķus? Ar gadu noteikti ir par maz. Ejot uz randiņiem, pārnakšņojot viens pie otra, neredzi to ikdienu, kas ir ārkārtīgi svarīgi... Es nekad neprecētos pirms nebūtu padzīvojuši kopā, tas būtu pārāk riskanti.

Es nekad neprecētos pirms nebūtu padzīvojuši kopā, tas būtu pārāk riskanti.

+
Izvērtējot savu randiņperiodu un kopā dzīvošanas laiku, secinu, ka kopdzīve- tas ir pilnīgi citādi, lielāks rūdījums attiecībām. Bez šī rūdījuma pat nepieļautu domu precēties.

Ir cilveeki, kuri skjiet forshi un labi liidz kopdziivei. Tad atklaajaas shausmas..

Neviens netraucee tuvaak un siikaak iepaziit cilveeku pirms kopdziives. Ciemoties vienam pie otra, veerot attieksmi pret dazhaadaam lietaam un situaacijaam, attieksme pret vecaakiem, kaa tiek pavadiits briivais laiks, kaada darba vieta, apmekleet arii kaadu reizi darbavietaa, piedaliities kopiigos hobijos, intereseeties par otru cilveeku visos aspektos, nevis tikai satikties, lai nosexot un atkal katrs ierokaas savos "darbos", biezhaak tikties galu galaa - nevis reizi meenesii, daudz runaati par visdazhaadaakaam teemaam un viedokliem u.t.t. Protams, tas joprojaam nepasargaas pilniibaa no nesaskanjaam uzsaakot kopdziivi un kaut kaadiem paarsteigumiem, tachu, ljoti liela dalja cilveeku nemaz nepacenshas iepaziit savu otro pusi pirms kopdziives - ne mazaakaas piepuules izprat vai tev shis cilveeks vispaar ir piemeerots kaa savaadaak iznjemot tikai gultu... Ai, mums kopaa labi un tik iiree kopaa dziivokliiti un tad saak atklaaties tas un shitas un veel viss kas...

Sievietes mīlestības vārdā gatavas to pieņemt, gadu gadiem dzīvot civillaulībā, audzināt bērnus, pat pieņemt nostāju - laulības nevienam nav vajadzīgas

Civillaulība ir laulība. Vienkārši kopdzīvi saukt par civillaulību ir neatbilstoši.

Neviens netraucee tuvaak un siikaak iepaziit cilveeku pirms kopdziives

Nu nevar tā - tikai pa nedēļas nogalēm - iepazīt pietiekami labi. Un tas varbūt pat ne tikai par otru cilvēku, bet arī par sevis paša uzvedību dažādos apstākļos...

Neons, tāpat ikdiena kopā ir kaut kas pavisam cits, nekā satikties un vērot attieksmi, un ja divi cilvēki vēlas būt kopā, viņi vēlas būt kopā dienu un nakti, tāpēc neredzu, kāpēc nevarētu dzīvot kopā.. kāzas tomēr ir nozīmīgs solis, un jāizvērtē kārtīgi..

Un man, lai precētos, vajag vismaz būt kopā,kamēr nokrīt rozā brilles, nu tie ir pāris gadi pavisam noteikti, un nopietnā vecumā nedzīvot kopā, kad tik ilgi draudzējas, nu nez.. dīvaini

Nezinu meitenes, man nenaacaas sastapties peec lauliibaam ne ar kaadiem iipashiem paarsteigumiem. Ir bijushi konflikti par to, kursh traukus mazgaas, kursh gatavos, viens vairaak pedants, otrs nekaariigaaks u.t.t. Bet shaadas lietas un pieriiveeshanaas ir tik normaala un dabiska, ka es to pat neuzskatu par "paarsteigumu", par kuru nu tagad buutu jaarbiinaas...Vienkaarshi - pieriiveeshanaas un jaunas teritorijas un likumu iedaliijums. Viirs kaa cilveeks izraadiijaas tieshi taads pats kaads bija arii pirms kopdziives - uzticams, miiloshs, pieklaajiigs, inteligjents, saprotoshss, paliidzoshs, chakls, humorpilns, gudrs, bez kaitiigiem ieradumiem, ciena vecaakus, un visaadi citaadi - taads, kaadu es vinju redzeeju pirms kopdziives, nu nebija nekaadu paarsteigumu no seerijas - "seezh cauraam dienaam un chato ar sveshaam meichaam" vai "tusee katras briivdienaas ar saviem chomiem un dzer alu"... Nekas taads nebija ne pirms kopdziives, ne - peec. Viss paareejais - parasti gjimeniski kashkji...