Nepiefiksēju niku,atpakaļ neritināšu un nemeklešu,gan tā,kas rakstija savu jautājumu atpazīs.
Pasaki man lūdzu kāda ir starpība,kur suns guļ un gaida pastaigu-privātmājas istabā vai dzīvokļa istabā?Nerunāju te par kaukāziešiem,sanbernāriem un citiem bieza kažoka nēsātājiem,kuriem vislabāk būs dzīvot ārā,bet par tādiem istabas suņiem-tur takši,toiterjeri,stafordi,dobermaņi,dalmācieši,vācu dogi u.t.t.
Es dzīvojusi ar 3 suņiem gan divistabu dzīvoklī gan tagad privātmājā.Es neredzu to starpību!Ārā viņi vieni nestāv,ja es eju iekšā viņi nāk pakaļ un uzturās visu laiku tajā pašā telpā,kur esmu es,ja es iešu uz citu istabu nāks visi pakaļ,ja vien degungalā durvis neaizvēršu.Es teiktu,ka dzīvoklī bija labāk,pastaigas bija 3x dienā divas pa pusstundai un viena uz kādām divām,tagad ir tikai viena uz pusotru-2 stundām,ļoti reti,kad sanāk ilgāk,jo šeit nav īsti kur iet tik ilgi staigāt.Tad pa dienu uz 5-10 minūtēm pasēžu pagalmā uz soliņa kamēr viņi nodara savas lietas un ejam iekšā,pa retam,kad uznāk atkārtojam zināmās komandas,jaunākajam pamācu kādus trikus,citreiz kādu pusstundu pamētāju bumbu,bet pagalms ir par mazu,nav īsti,kur ar to bumbu skriet,tāpēc tas tiešām ir reti,ja man nav laika/spēka iet kārtīgā pastaigā.
Pie pludmalēm atgriežoties.Nekad nesapratīšu tos cilvēkus,kas suni ņem līdzi uz oficiālām peldvietām.Man pašai tur riebjas,kur vēl ar suni,visu laiku nervozēt,skatīties,ko dara,vaļā palaist arī nevar,jo visur rinķī cilvēki.Kāda ir motivācija tam?Kāpēc viņi nebrauc tālāk uz neoficiālām pludmalēm,kur cilvēku nav daudz,kur suni var mierīgi palaist vaļā un vēl pats normāli atpūsties.
Tā pat es nespēju saprast cilvēkus,kas pilsētas centrā nebaidās palaist no pavadas.
Par cik suņu man ir 3 un pielikt pie pavadām 3 uzreiz nav viegli,tad jau ir izstrādājusies sava shēma kā viņus savākt un novērst kaut kādas situācijas,kurš uz ko reaģēs kaut kādā nevēlamā veidā.