Ko juus dariitu, ja jums tuvumaa kaiminjos ievaaktos atkritumu kolekcionaars, kursh miil rakaaties citu cilveeku atkritumos un nest uz savaam maajaam vinjpraat, deriigus objektus? Attiektos kaa pret slimu cilveeku un meeginaatu pieciest jebshu ciiniitos par to, lai tas cilveeks tomeer aiziet citur dziivot?
Lieta taada, ka nesen manaa kvartaalaa iegaadaajaas maaju viens paaris. Sieva ir profesore, viirs ir rakstnieks vai kaut kas tamliidziigs. Tas viirs izraadaas, velk maajaas meeslus. Labi, ne gluzji pussapuvushu paartiku, bet vecus kreeslus, izmestus diivaanus, podus, pannas utt. Shodien vinjsh rakaajaas manos atkritumos. Es ar atpleestu muti uz vinju skatiijos, shameejais neko, sasveicinaajaas ar mani, apjautaajaas kaa man iet un .... veesaa mieraa turpinaaja rakaaties. Beigaas veel noburkjeeja par to, ka esmu izmetusi veel tiiri noderiigu plastmasas grozu, ko protams savaaca un aizgaaja taalaak uz kaiminja atkritumiem. Es esmu shokaa. Kaut kaa nepatiikami, ka kaads lien pa taviem atkritumiem. Labi veel, ka no saviem logiem vinja teritoriju nespeeju saredzeet un nebuus jaaskataas uz luuznju kaudzi, bet taapat nav jauki.