Spēka rašanai

Sveika!

Pēdējos pāris gadus bieži sanāk tādi periodi, ka ir s*ūdi visās jomās vienlaicīgi un liekas, ka ir riktīgi par grūtu.

Man palīdz paņemt sev pāris dienas, kad izslēdzu stresu un domas par to - trakas ballītes, pilnīgs klusums, nokļūšana kaut kur prom (laukos, piemēram), lai fiziski atrastos kur citur un/vai tamlīdzīgi.

Vēl var paanalizēt, īpaši, ja visur vienlaicīgi nav labi - vai tas liktos tik traki, ja problēmas nāktu pa vienai, izdomāt risinājumus, mēģināt mainīt attieksmi, samierināties, ja tas ir kas nelabojams.

Īsumā - veltīt laiku sev un ieslēgt pareizo attieksmi.

P.S. - vēlu veiksmi tikt galā!

P.S.S. - vīrietis arī var palīdzēt.

P.S.S.S. - neaizmirsi, ka ir normāli justies slikti un tā, ka neko nevari izdarīt. Nedusmojies uz sevi, ja tā jūties - tas ir ok un tas pāries.

vnk turpinu celties un iet uz priekshu :D un naivi ceru,ka beidzot,kas notiks :D ... un saak likties,ka manai dzivei tas ir normaali :D nu jau 3 gadus isti neredzu balto liniju dzivee :D bet,joprojam iereecu par visu :D nu ja nav,tad nav :D taapat visi nomirsim :D

Man nav laika atslābt un sabrukt - tieši tik vienkārši. Ja visu laiku ir kaut kas, jo darīt, tad tā mēdz gadīties.

Varu pielikt +++ buuuuu teiktajam. :D
Un vēl es padomāju, ka ir cilvēki, kam iet dauuuudz grūtāk.. manas problēmas salīdzinājumā ar viņu problēmām ir spļāviens jūrā.

Man arii biezi kauns par sevi-nu neiznaak taa glezna!!!Varu aardiities cik gribu,uznaak dusmas,slikts garstavoklis,bet tad padomaaju-kaa man nav kauna,jo iedomaajos tiesaam cilveekus ar lielaakaam probleemaam.
Mani loti labi izsit no liidzsvara kaut kas pozitiivs,ko censos saredzeet sev apkaart.Loti patiik skriet no riitiem,ieelpot riita dzestro gaisu,skatiities uz kaiminu maajinaam utt

Nekas jau nebrūk pats no sevis - visbiežāk pie vainas ir iekšēja disharmonija. Tad nu piestrādāju pie tā, lai atkal sajustos savā ādā, aprunājos ar sevi, pēcāk arī ar saviem tuvākajiem. Tas palīdz izprast problēmu cēloņus.

Ja nu tas, kas brūk, vairāk pieskaitāms pie ārējiem, no Tevis gluži neatkarīgiem faktoriem, tad iesaku ieņemt mierīgu vērotāja pozīciju, pasaudzējot nervus un apzinoties, ka stress un pārdzīvojumi tikai vairo negatīvo. (Protams, tik vēsu prātu savās izteikās varu saglabāt vien tāpēc, ka nezinu, kādas klapatas konkrēti Tevi ir piemeklējušas. Ticu, ka ir situācijas, kurās skaidru galvu saglabāt ir pagrūti.)

Ļoti palīdz atmiņas par labajiem brīžiem komplektā ar pārliecību, ka tādu vēl būs pārpārēm! :)

Es parasti pamainu vidi sev apkārt. Kad bija pavisam grūti noplēsu visas tapetes savai istabai.. tajā pašā dienā aizbraucu, nopirku jaunas un izlīmēju.
Bet nu tās protams ir krasas pārmaiņas.
Vari iedegt smaržīgās sveces, palasīt kādu motivējošu grāmatu (man pietiek izlasīt nodaļu "The secret" un jau jūtos uzmundrināta). Pamaini pati sev visu apkārt, noskaņo sevi, sakārto domas un izdomā mērķi un motivējies uz to. Citam grūtā brīdī palīdz draugi, citam grāmatas vai gleznošana, vēl kāds dodas skriet. Izmeiģini visu un skaties, kas Tev palīdzēs.

Diemžēl tā pa īstam man palīdz tikai laiks. Reizēm arī savs hobijs un pastaigas ar UZMUNDRINOŠU (nevis gaudulīgu, skumju) melodiju. Kā jau te minēja, galvenais ir sakārtot domas, racionāli visu izanalizēt, ja nepieciešams un turpināt dzīvot tālāk.

Aizbraucu kaut kur uz nekurieni uz dienu, divaam ar kasti alus. Izbesos vienatnee, nolamaajos par gruuto dziivi. Peec shaadas pauzes, kad negatiivaas emocijas ir nodzertas/izbljautas, tad ir arii speeks turpinaat taalaak.

Laulības krīze?

Kā kuru reizi, šodien iešu skriet, brīvdienās daudz, daudz sauļošos un veltīšu laiku sev :)

ja tikai

kad liekas viss jūk un brūk?

tad neko nedaru- nogaidu, pāries.
Bet, ja tiešām viss ir vienā lielā pakaļā, tad meklēju atbalstu pie patiešām sevi pierādījušiem - uzticamiem cilvēkiem.

Bante,nē,diemžēl tev pa prieku tā nav laulības krīze!

Tad jau veselības problēmas. Ej uz slimnīcu un ārstējies.

ATKAL tevi apbēdināšu,jo nav nekādas veselības problēmas. Viss ir ok!

Kad šķiet, ka viss jūk un brūk, tad, grūti pat izskaidrot, bet ir tāda sajūta-"lai notiek, kas notikdams", nu, tāda kā pilnīga paļaušanās kādam augstākam spēkam, lai ko arī tas katram nozīmētu. Situācijas "atlaišana". Palaid situāciju un vēro, kas notiks..nu, grūti izskaidrot to sajūtu, bet kaut kā palīdz un viss galu galā nokārtojas, jo filozof.skatoties, kaut kā jau katra situācijas atrisinās. Vēl ir svarīgi zināt, ka pats esi izdarījis visu attiecīgajā situācijā, rīkojies pēc sirdsapziņas utt., tālāk vnk paļaujies..
Ir tas teiciens-"viss pāriet, pāries arī šis"-man tas vienmēr palīdz, gan sīkākos, gan lielakos pārdzīvojumos.
Murgaini uzrakstīju, bet varbūt kko var saprast:D

Viss mūsu pašu rokās.
Es sportoju, atzīšos ka reizēm tā izlādaejos, līdz asarām, un tad ir miers :)
Domā pozitīvi, būs labi, tici :)

Nezinu vai labs padoms, bet kad sāku domāt slikti, es sev pasaku STOP, daudzism ir daudz, daudz sliktāk.
Paraugi kas Tev jau ir labs un kas trūkst, tiecies.
Viegli teikt, bet viss ir pašu rokās.

Galvenais ir nepazaudēt iekšējo sajūtu / pārliecību, ka jāturpina cīnīties un nedrīkst padoties. Cilvēks nav akmens, ir tikai dabiski, ka salūstam, tam tā ir jābūt, var pazust no zemes virsas uz pāris dienām, raudāt spilvenā... Vārdusakot - visu ko var. Bet ir jāatgriežas, ir jāspēj smelt jauni spēki jebkādā veidā, jebkādā gadījumā, no jebkurienes.
Man ir ļoti palīdzējuši cilvēki, kas man ir līdzās.
Arī vienatne var palīdzēt - galvenais, lai jūti, ka esi ar sevi, nevis opozīcijā sev. Patmalniecei laba doma: ar sevi jāņemas, jānodarbojas. Kad man vairs it neko negribas, es uzlieku mūziku un dejoju tumsā, staigāju pa istabu šurpu turpu, guļu uz grīdas, pētu ēnas uz sienām. Radi sev apkārt atmosfēru, kas ļauj domām, sajūtām, enerģijām ap tevi cirkulēt, mainīties, mijiedarboties. Tad arī var pazust tā sabrukšanas jūta.