Dāmas, autorei vēl 18 nav, nebrīnos, ka viņa pati nezin ko grib un vēlas pamēģināt 1000 lietas. Jūs negribējāt? Pie kam, studiju izvēle ir nopietns lēmums, loģiski, ka meitene izvērtē visas iespējas.
Tas, ka 17.gadniece nespēj noturēties darbā, mani nepārsteidz. Liela daļa no jums, visticamāk, tajā vecumā pat nedomāja par darbu.
Aktieri, kā profesiju gan neieteiktu. Man, kā praktiskajam latvietim, tā šķiet tāda nenopietna profesija ar ko dzīvei nenopelnīsi un kuras visam mūžam nepietiks. Jā, ir arī slavenas aktrises, kas arī cienījamā vecumā piedalās lielās filmās un ir slavenas. Taču, cik tādu ir uz pasaules iedzīvotāju skaita fona?
Varbūt es tiešām varēju kļūt par slavenu gleznotāju, un samaitāju savu mākslinieces karjeru, izvēloties datorgrafiku, taču tagad es zinu, ka man vienmēr būs iespēja pelnīt un attiecīgi ēst, ko nevar teikt par gleznošanu. Domāju, ka ar aktieriem ir līdzīgi.
Protams, vari jau mēģināt, ja nu sanāk, bet es skatītos uz ko praktiskāku. Pie kam, ņemot vērā Tavus dzīves apstākļus - tiem, kas studē aktieros un māksliniekos vispār, vajadzīgs ļoti liels atbalsts no tuviniekiem, jo šīs studijas paņem ļoti daudz laika un enerģijas, savienot ar darbu to ir praktiski neiespējami, taču Tev šāda atbalsta nav, kā rezultātā cietīs studijas, kas nozīmē, ka nav vērts nemaz sākt - ja nevari tam atdot sevi visu, nekas labs tur nesanāks. Tā nav grāmatvedība, ko var iekalt no grāmatas.