Pēdējais sekss

Man ir tā, ka esmu izšķīrusies no puiša. Un pavisam drīz viņš brauks prom uz otru pasaules malu. Es viņu joporjām mīlu... bet zinu, ka kopā vairs nebūsim. Un tomēr nepamet doma, ka es gribētu vēl reizi ar viņu mīlēties...

No vienas puses, mūsu pēdējā mīlēšanās bija ļoti laba, sasniedzu baudas virsotnes. Varbūt labāk lai tā paliek kā pēdējā reize. Nevar jau zināt, kāda būtu šī mākslīgi noorganizētā pēdējā reize, varbūt es apraudos, varbūt nespēšu atbrīvoties un negūšu baudu, varbūt būs pārāk dīvaini. Bet no otras puses, gribas vēl tomēr pēdējo reizi sajust viņu.

Kāpēc? Es pat nezinu. Ne tāpēc, lai noturētu vai kā, jo abi zinām, ka nebūsim kopā vairs. Bet kāpēc tad man ir tā vēlme?

Kāds ir jūsu viedoklis? Un kā jūs darītu manā vietā?

Tad, kad šķīros pa īsto (bez atkal saiešanas kopā) neko negribējās. Man tas cilvēks fiziski bija pretīgs.
Viņš gan man piedāvāja...bet kāda tur bauda, kad tu esi izraudājis visu gada normu un sirds lūzt pušu?!

Nu par seksu grūti komentēt. Bet man bijusi 2x dzīvē situācija, kad gulēju blakus cilvēkam ar kuru biju kopā, bet iekšēji jutu ka tā ir pēdējā reize, atceros, ka pēdējo reizi negribēju acis aizvērt, lai tas tik ātri nebeigtos, tas bija sāpīgi, tomēr reizē skaisti, kad viss iegūst citu nozīmi un vērtību. Godīgi, apraudājos pat tagad. Tātad tas joprojām atstājis lielu iespaidu. Seksam tajā emociju gammā mazākā nozīme.

Ir bijis laiciņu pēc šķiršanās

Tas bija.. "interesanti".. Tas laikam būtu maigi teikts. Otrreiz uz ko tādu neparakstītos, jo tas rada otrā cilvēkā veltas cerības- tomēr varētu būt turpinājums.

Nu, gluži tā nav bijis...

Kā tas ir? Sāpīgi, mokoši? Vai gluži otrādi, saproti, ka esi brīvs.

Man ir bijis vienalga. Nu, bija, bija, izšķīrāmies - izšķīrāmies.

Ne jau sekss ir tas, kas man jeb kad ir turējis pie cilvēka.