Seit varu piekrist Neonam.. man bija tieši tā pat, ka pat līdz kurai tur klasītei man netraucēja apmatojums nekur.. pluss vēl tas bija samērā gaišs. Līdz brīdim, kad klasesbiedrenes un laikam jau arī es pati (pat neapzinoties to, bet, acīmredzot, pietika ar pāris reizēm reklāmu, kurās sievietes runā par skūšanām), tā kā dabūjam ar knipi pa pieri - eu, bet mums taču ARI ir jāskujas, jo mēs kļūstam pa sievietēm un visas normālas, skaistas sievietes skujās! Un ko var gribēt tagad pēc cik tiem n-tajiem gadiem, kad tas ir borēts smadzenēs un darīts, es varu pēkšņi paņemt tā un vienkārši neskūties? Un neskatīties ar nosodošu aci uz kādu, kas, piemēram, vingrojot kopā ar mani un paceļot rokas, nozibsnī milzīgu sasvīdušu kušķi padusēs? Nē, nevaru. Būtu jāpaiet tiešām ilgam laikam un tik tiešām tam neskūšanās kultam būtu jābūt ļoti spēcīgam, lai es mainītu domas. Jo es teikšu tā, ka man nav bijis draugs , kuram nepatiktu ,ka TUR viss gludi noskūts, ka paduses sakoptas, kājas gludas... Tā pat , es nevaru uzvilkt īsus šortus,ja man kājas spalvainas.. Laikam jau šobrīd es sev vienkārši esmu ieskaidrojusi - ka skuvusies ir laimīga un skaista sieviete un ataugusie matiņi taču traucē :D