Laika posmā no 1917. gada beigām līdz 1921.gadam par Valsts ārkārtējās komisijas - čekas - upuriem Krievijā krita vismaz 500 000 cilvēku. Tas bija ne tikai vislielākais slaktiņš Eiropas jaunāko laiku vēsturē, bet briesmīgs arī zvēriskuma ziņā.
Ārkārtējā komisijā (čekā) visā Krievijā 1917.-1920.gads bija latviešu ietekmes kulminācijas laiks. Jau 1917.gada 20.decembrī, kad tika nodibināta Viskrievijas Ārkārtējā komisija (čeka), divi latvieši - J.Peters un K.Pētersons - bija F.Dzeržinska vistuvākie un ietekmīgākie līdzgaitnieki. 1918.gada septembrī čekas centrālajā aparātā Maskavā strādāja 781 cilvēks, no kuriem latvieši bija 35,6%.
Savukārt no 70 čekas komisāriem - vadošajiem kadriem - latvieši tobrīd bija pat vairākumā - 54,5% (38 komisāri).
Vismaz trīs četrus gadus, sākot ar 1917.gada decembri, ar pašu VČK izveides pirmo dienu, līdz pat 1921.gadam par visietekmīgākajiem cilvēkiem VĀK, tūlīt aiz Dzeržinska bija latvieši Jēkabs Peters, VĀK priekšsēdētāja vietnieks un pirmais Revolucionārā tribunāla priekšsēdētājs, kā arī citu ārkārtīgi ietekmīgu amatu izpildītājs, un Mārtiņš Lācis, kurš bija vadījis divas galvenās nodaļas - Kontrrevolūcijas apkarošanas nodaļu un Slepeno daļu, kā arī bijis Visukrainas ĀK priekšsēdētājs un Ārkārtas komisijas un kara tribunāla priekšnieks Austrumu frontē. Dažbrīd viņi bija pat ietekmīgāki par pašu Dzeržinski.
Peters, kurš bija devis čekai nepārspējamo nosaukumu "izrēķināšanās orgāns" (organ raspravi), 1918.gada vasarā pusotru mēnesi bija čekas priekšsēdētāja amata izpildītājs. Viņiem abiem bija izšķiroša loma kreiso eseru dumpja, kura laikā dumpinieki bija pat apcietinājuši Dzeržinski, apspiešanā 1918.gada jūlijā un masveida sarkanā terora sākšanā un īstenošanā kopš 1918.gada septembra. Peters atzina, ka tobrīd uzreiz tika nošauti 600 ķīlnieku, lai arī tas, protams, bija ārkārtīgi samazināts skaits - pilsoņu kara gados čekas upuru skaits, iespējams, nebija mazāks par kaujas darbībās bojāgājušajiem. Neviens ebreju tautības čekists šajā laikā nevarēja sacensties nedz ietekmes, nedz paveikto noziegumu ziņā ar Peteru un Lāci.
5075
