Pavadītais laiks ar otro pusi

Jau laiciņu esmu brīva, bet kad biju attiecībās, tad bijām nešķirami. Mans mīlotais bija arī mans labākais draugs. Kopā mācījāmies, iepirkāmies, gatavojām, skatījāmies filmas, atpūtāmies, devāmies izbraucienos. Visu darījām kopā. Ne brīdi nebija garaicīgi. Protams, bija pāris dienas mēnesī, kad atpūtāmies viens no otra. Man tas ļoti patika. Kamēr viņš strādāja, es mācījos, tad nu sanāca tomēr atpūsties arī vienam no otra.

Ehh, cik ļoti daudz strīdu man par šo jautājumu ar savu draugu - es nespēju saprast viņu, viņš mani, tādēļ attiecības ir uz milzīgas jautājuma zīmes, lai neteiktu, ka balansē uz izjukšanas robežas.

Dzīvojam katrs savā pilsētā, katram savi darbi, brīvdienas nesakrīt gandrīz nekad, līdz ar to pavadām ļoti, ļoti maz laika kopā. Mēnesī tie ir daži vakari, citreiz pat tikai viens vai divi. Retu reizi ir tā, ka visu dienu esam kopā, bet tās var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt, cik tādu ir bijis. Tuvākajā nākotnē arī neredzu nekādu iespēju, ka varētu kaut kas mainīties, jo katrs turamies pie saviem uzskatiem, tādēļ redzēs, kas un kā tur būs.

Persephon, cik ilgi jau uzturat šādas attiecības?

Lai arī es mīlu pabūt vienatnē, lielākoties jau laiku pavadām kopā - atpūšamies, iepērkamies, dodamies izbraucienos/pastaigās vai vienkārši laiskojamies mājās. Laiku sev atrodu tad, kad viņš ir darbā, ar to man pilnībā pietiek. Kad atsākas studijas, tad esam šķirti, šogad būsim pat dažādās pilsētās, bet tādu situāciju jau reiz piedzīvojām, par to vairs nebaidos. Protams, ir laiks satikties ar saviem draugiem, bet tas nenotiek tik bieži, lai teiktu, ka vairāk laika pavadām atsevišķi nekā kopā. Laikam jau arī esam nešķirami, bet mums tā ļoti patīk (l)

Lottie, vairāk kā pusgadu, lai gan pazīstami esam mazliet ilgāk. Diezgan traki, īstenībā.

Dzīvojam katrs savā pilsētā, katram savi darbi, brīvdienas nesakrīt gandrīz nekad, līdz ar to pavadām ļoti, ļoti maz laika kopā. Mēnesī tie ir daži vakari, citreiz pat tikai viens vai divi. Retu reizi ir tā, ka visu dienu esam kopā, bet tās var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt, cik tādu ir bijis. Tuvākajā nākotnē arī neredzu nekādu iespēju, ka varētu kaut kas mainīties, jo katrs turamies pie saviem uzskatiem, tādēļ redzēs, kas un kā tur būs.

Es pie taadaam attieciibaam driizaak teiktu, ka esmu single, bet ir kaads, ar ko dazkaart satiekos. Noteikti nedomaatu, ka man ir attieciibas, ja zinaatu, ka arii naakotnee nekas nemainiisies.

Ak, jā un esam kopā jau 3,5 gadus un vēl nekas nav mainījies. Man patika kā Lottie uzrakstīja par mīļoto un labāko draugu - man ir tieši tāpat. Mans vīrietis arī man ir labākais draugs!

Es tādās attiecībās justos vientuļāka, nekā esot brīva..

Atbildot uz jautaajumu - lielaako dalju laika pavadaam kopaa, bet ir tie dazi vakari meenesii, kurus pavadaam atseviskji.

Par to nākotni - nezinu, nedomāju vēl tik tālu uz priekšu, bet viņam ir sava saimniecība, kurai velta gandrīz visu savu brīvo laiku (par ko es viņu ļoti cienu un novērtēju, jo viņš ir daudz ko sasniedzis un daudz vairāk vēl sasniegs) tomēr reizē arī nespēju saprast un pieņemt, kā tas ir, ka nevar atvēlēt laiku nekam citam - ne meitenei, ne draugiem, nekam. Zinu, ka viņš tur paliks dzīvot visu savu dzīvi, bet vai es sevi varu iedomāties mazā lauku pilsētā - grūti pagaidām teikt, jo tad man savā dzīvē ir jāmaina pilnīgi viss.

Lottie, ļoti tev piekrītu, tā tiešām arī ir, es gribu nopietnas attiecības ikdienā, nevis dzīvot ar domu, ka jāpagaida, kad beigsies darbi, darbi, darbi un būs vairāk brīvā laika, vēl jo vairāk, zinot - jo vairāk ir, jo vairāk vajag, tādēļ brīvais laiks iet mazumā, nevis paliek vairāk, diemžēl.

Lottie, ļoti tev piekrītu, tā tiešām arī ir, es gribu nopietnas attiecības ikdienā, nevis dzīvot ar domu, ka jāpagaida, kad beigsies darbi, darbi, darbi un būs vairāk brīvā laika, vēl jo vairāk, zinot - jo vairāk ir, jo vairāk vajag, tādēļ brīvais laiks iet mazumā, nevis paliek vairāk, diemžēl.

Varbuut ir veerts izrunaaties abiem par naakotni? Dazkaart par taadaam lietaam ir jaasaak runaat diezgan agri, lai nesanaak taa, ka peec tam ir dusma par izniekotajiem gadiem vai ir gruuti paartraukt neaugliigas attieciibas pieraduma peec. Arii nezinja par naakotnes plaaniem var buut mokosha lieta, it iipashi, ja veelies izbaudiit attieciibas shodien, nevis dziivot tikai "varbuut peec gada, varbuut peec diviem" iluuzijas varaa.

Krista, esam par to runājuši, pēdējā saruna bija vakar - par to, vai vispār ir vērts ko vēl turpināt, jo tagad, kad ir vasara, man ir beidzot brīvāks - gribu atpūsties kopā, aizbraukt kaut kur, kaut vai tikai uz vienu vai divām dienām, bet viņš nevar (es gan sliecos domāt, ka tā vēlēšanās nav tik liela, jo, ja grib - laiku var atrast vienmēr), atklāti pasaka, ka vasarās viņam nav laika nekam, var atvēlēt mēnesī varbūt divus vai trīs vakarus, bet, lūk, neesot jēgas - jo kamēr atbrauc ir klāt jau nakts, ir saguris un nākamajā rītā, protams, atkal jau darbi un pulkstens sešos ir jāceļas, lai brauktu mājās. Ja aizbrauktu pie viņa - sēdētu visu dienu viena (vai labākajā gadījumā ar viņa ģimeni) un gaidītu vakaru, tādēļ tam jēgu arī īsti neredzu. Viņš saka, ka es viņu nesaprotu un nevaru pagaidīt (bet es tiešām negribu gaidīt visu dzīvi)

Vienīgais reālais risinājums - pārcelšanās, bet es to nevaru, jo augstskola, darbs, ģimene - viss ir šeit, Rīgā, protams, var gaidīt to gadu un tad par to domā, bet padomājot tālāk - nu ko es darīšu tajā mazajā lauku pilsētā? Tiešām nezinu.

Persephon, un taa ir bijis vienmeer vai kaut kas ir mainiijies? Kaa juus iepazinaaties, ja reiz vinjam visu laiku ir darbi?

Mees briivajaa laikaa paarsvaraa visur esam un visu daraam kopaa ar dazhiem retiem iznjeemumiem.

Domaa, kaut kas mainiisies, ja dziivosi ar vinju? Un kaa var nebuut jeegas satikties tos 2-3 vakarus meenesii? Ieraudziit miiljoto cilveeku vinjpraat, ir bezjeedziigi?Un ko vinjsh tai vietaa piedaavaa? Nesatikties visu vasaru?

Šī diskusija sāk pārvērsties par manu čīkstēšanu, bet tā kā ir nakts, tad pievēršu uz to acis :D :)

Neons, mēs sākām draudzēties ziemā, kad viņš bija salīdzinoši brīvāks, bet nu tad arī netikāmies bieži - viņš pie manis brauca vidēji katru otro nedēļu, citreiz palika pa nakti, citreiz vēlu vakarā brauca mājās. Pat ja viņam brīvdienas bija brīvas, tad man vienmēr tieši tajās (kāda sakritība!) bija jāstrādā, jo tā kā apvienoju studijas ar darbu, tad nekas cits neatliek. Līdz ar to zinu - kad rudenī viņam būs brīvāks mazliet, tad man tās visas brīvdienas tik un tā būs jāstrādā.

Pēc tās visas sarunas pat nezinu, pie kāda secinājuma nonācām - viņš teica, ka pārzvanīs, jo bija kaut kas steidzami jādara un tā es to zvanu gaidu vēl šodien. Uzrakstīja fb, ka glītas jaunās bildes (vēl joprojām nesaprotu, kā tas bija domāts - kā kompliments vai kā sarkastiska piezīme, ka es varu atpūsties, kamēr viņš strādā) un viss.

P.S. Lai arī ne gluži pa tēmu, tomēr palika vieglāk šo visu uzrakstot kādam no malas (šeit gan to 'no malas' ļoti daudz un nezinu, vai visiem zināt vajadzētu, bet nu - lai jau :D

Krista - nu ja viņš ir brīvs ap deviņiem, kamēr nomazgājas, sataisās - ir jau desmit, kamēr atbrauc - vēl vairāk kā stunda, turklāt viņš ir noguris, neko negrib darīt (jo ir jau gandrīz pusnakts) un no rīta ir agri jāceļas - jā, viņš uzskata, ka nav vērts braukt. Labi, saprotu arī viņu, tomēr zinu, ka ja viņš tik ļoooti gribētu satikties, viņš varētu visu ko sarunāt, bet viņš labāk būs mr izpalīdzīgais un visu pirmkārt palīdzēs visiem citiem, jo nespēj atteikt, nekā atbrauks pie savas (it kā) mīļotās meitenes. Loģika :)

Nedomāju, ka ar laiku kas krasi mainīsies - kā jau teicu, jo vairāk viņam ir, jo vairāk vajag. Un man patiesi ir žēli, ka viņš neredz robežu un galu tam visam. Bet ja, viņaprāt, laimīgas dzīves atslēga ir darbs un tas, kas pieder, nevis ģimene, draudzība, - tad tā arī viņš attapsies pēc gadiem ar žūksni naudas un neskaitāmiem īpašumiem, bet pilnīgi viens.

Persephon, manupraat tev nav par ko uztraukties, neko taadu baigi slepenu jau tu neesi atklaajusi.
Man kaut kaa neradaas paarlieciiba, ka jums tur vispaar jebkad ir kaut kas bijis... Ar ko tad vinjsh ir tik ljoti aiznjemts? Kaada veida darbs? Cik taalu dziivo? Itkaa jau tev taas studjas nebuus muuzhiigas un vareetu nedaudz paciesties veel, bet nu - iespeejams juus nemaz nepaziistat viens otru tik labi, jo nekad neesat pavadiijushi daudz laika kopaa un iespeejams nemaz nesaderat. Un nav man paarlieciibas, ka tavs viirietis grib shiis attieciibas pa iistam. Jo, ja viirietis grib sievieti, tad nekaads darbs vinju neatturees... Atslaabs tikai tad, kad sieviete buus cieshi pie saaniem, kopiigaa ligzdinjaa. Tachu tavaa gadiijuaa izksataas, ka vinjsh nemaz netaisaas piepuuleeties, taatad - vai tieshaam grib shiis attieciibas?..

Persephon Nu jaa, ar taadiem gruuti. Manam ex viiram bija tieksme uz darbaholismu. Beigaas eksisteeja tikai darbs, vairaak naudas un miiljais maajas diivaans.
Varbuut vinjam ir neerti cilveekiem teikt nee, taapeec arii ir apkrauts ar darbiem? Tev nebaidaas pateikt, jo var tavaa klaatbuutnee buut pats.
Ir varbuut iespeeja kaadu alternatiivu vai kompromisu izdomaat? Piemeeram, satikties pusceljaa vai ka katru otro reizi tu pie vinja atbrauc?