VEGETATIVA DISTONIJA

UK vispār ir prakse savādāka. Ja zāles ir izraisījušas atkarību, bet ir grūti pārtraukt lietot, jo atgriežas simptomi, tad viņi piedāvā veikt pilnīgu detoksikāciju. Slimnīcā pieslēdz pie sistēmas un izskalo organismu pilnīgi tīru. Tas viss ilgst 2-3 nedēļas, kas ir dzīvākā elle zemes virsū, jo lēkmes ir nepārtraukti! Tu pat vēlies, kaut spētu nomirt, jo mokas ir nežēlīgas. Pēc 2 nedēļām tad sāk izrakstīt vājākās zāles, kuras iespējamas (nu ko līdzīgu Lexotanilam) un skatās, kā tu tiec ar to galā. Tajā laikā ar pacientu strādā psihiatri un psihoterapeiti. Mana draudzene bija ciemos UK un viņai šo piedāvāja. Viņa atteicās, jo nebija gatava ko tādu izturēt.

Okšķērīte - tu zāles lieto regulāri katru dienu vai tikai uz lēkmes laiku?

Palasīju meitenes aprakstītās izjūtas un palika tā dīvaini, ka cilvēkam dien dienā jāmokās ar to, jāprot sadzīvot, jābaidās no janām lēkmēm. Piekrītu, ka viss sākas galvā. Briesmīgi. Novēlu meitenēm tikt galā ar savām bailēm un sākt dzīvot normālu dzīvi.

Man laikam ir ļoti paveicies, jo, lai gan esmu lietojusi ļoti daudzas zāles, nekādu atkarību neesmu izjutusi. Tā kā tas ir individuāli.

Daudzi lieto alko+zāles, bet ārsti to neiesaka. Ja tiešām ļoti gribas, var jau iedzert, nekas tāads nenotiks, bet labāk savas veselības labad atturēties. Citiem nekas nav jāskaidro, bet ja ļoti uzbāžas, var taču visādas lietas samelot, kaut vai to, ka vēlāk/rīt no rīta būs jāsēžas pie stūres. Vai arī paņemt glāzi un dzert ļoti lēnām un ļoti maziem malkiem.

Okšķerīte - viss atkarīgs no zālēm, kādas lieto un cik regulāri lieto. Mana draudzene arī reizi pa reizei iedzer vīnu, šampi vai ko citu. BET nākamajā diena pat neliela paģiru nojausma izprovocē lēkmi :( Radiniecei tieši tas pats - nākamajā rītā pēc pamošanās lēkme klāt kā pēc pulksteņa. Malacis, ka centies tikt galā ar savu baiļu izjūtu. Svarīgi ir saņemties brīdī, kad tikai jūti lēkmes tuvošanos. Ja noturi paškontroli, tad lēkme var arī neuznākt. Bet, diemžēl, no apkārtējo pieredzes sāk rasties iespaids, ka no VD nevar izārsteties, tā var atgriezties jebkurā brīdī... Tu tikai izvēlies, vai vari to kontrolēt. Galvenais ir šīm mokošajām sajūtām nepadoties. Par zālēm - tās tikai nomāc simptomus, jo stiprākas zāles lieto, jo lielāka atkarība rodas, jo briesmīgāk ir no šīs atkarības atbrīvoties.

Tas ir kā dāvana no DIeva, es nezinu varbūt viņš gatavo kkam... dzīvei, grūtibam, vai arī japarvar to visu un būS LAIME... es nezinu,, es staigaju uz baznīcu, un lūdzu atbrīvot mani no ta... tas trauce normALAI DZĪVEI... darbam, attiecībam...
Ja.. no SEROXAT lenam jaiet nost.. bet pec divam nedelam atgriežas visss, un jasaaak lietot atkal, jo nevar tikt gala ar to..

Nopietni, es jau arī diez gan ilgu laiciņu lietoju.. par atmešanu man piebilda, ka uzreiz tas tā nenotiks, lēnām būs jāmaina deva. Ahh, mazliet sabēdājos.. jo negribu visu mūžu dzīvot un lietot zāles, ehh.
Būs vien jāsaņemas un jāpajautā.. gan jau neko sliktu nepadomās, tikai man tā šķiet, protams, ka pati jau saprotu, ka nedrīkst ar zālēm lietot tas ir skaidrs, bet nu ir brīži kad gribas. Un kā arī tu teici, ir grūti to citiem paskaidrot, kādēļ es nekad nedzeru.

alkogols nedrikst lietot ar tam zalem, īt īpaši ar antidepresantiem, var iestaties koma:)
Nebaidies un visu jautā ārstam, glāze vina tas ir viss ko drīkst...
sERAXATU LIETOJU KĀDUS 2 GADUS VAI 3... kad saku atmest nevareju, sākas zibens galva un trīces untt... nevarēju noiet, tad arste teica ka nedrīkst dzert šis žales, jo liela atkarība...rodas...
pārgajam lenām uz Venlaxoru... Neirologe to apstirprināja... ka jā, Seroxats tads ir :)

psihologs, psihoterapeits, lielākā daļu slēpjas galvā

Vero - tu minēji, ka tev radās atkarība no Seroxata, kā tas notika un kā tu to konstatēji. Šāds jautājums, jo arī es lietoju šīs zāles un jau ilgu laiciņu, bet man palīdz un šīs lēkmes ptu ptu ptu, sen nav bijušas!
Lollipop - tev tiešām ir taisnība, vispirms ir jātiek galā pašai ar sevi un tikai tad var cīnīties pret slimībām.. esmu ceļā uz to, lai gan uznāk tie baiļu brīži, ka jūt, ka drīz TAS var notikt.. bet nu galvenais ir domāt labas domas!
Man ir tieši jautājums par alkohola lietošanu, Vero pieminēja, ka 3-4 gadus nelieto, tiešām nevienu pilīti nedrīkst? Man kaut kā kauns jautāt šādu jautājumu ārstam.. es ik pa laikam vieglos iedzeru, bet, protams, nepārspīlēju.. kā tas ir, Lollipop varbūt tu vari kko ieteikt un pastāstīt?

Man vienkārši liekas besīgi, ka katrs otrais, kuram neliels stress, uzskata, ka viņam jāiet pie neirologa, vēl labāk - pie psihiatra. Sāciet ar ģimenes ārstu! Ja meitenei, kurai tikai šķiet, ka viņai ir VD, būtu patiesi panikas lēkme, viņa gan jau sauktu ātros un tur arī noskaidrotos, ka viņai VD. Visa cita salasīšanās un simptomu piedēvēšana sev ir nu tāda.. Pamēģiniet palasīt par šizofrēniju, gan jau atradīsiet vismaz 1-2 simptomus, kas arī jūsu dzīvei piederas.

Man ir VD, "atklāju" to pēc ĢĀ neskaitāmām vizītēm, kur pārbaudīja manu fizisko veselības stāvokli. Es ar savu VD neplātos un saprotu, ka tā ir tikai piedeva citām manām problēmām un neizpaužas tik traki, cik citiem.

Esmu runājusies ar sievieti, kam VD - tieši stresa darbā dēļ, ka nemāk atpūsties. Viņa pievērsusies jogai, elpošanas vingrojumiem. Un palīdzējis.

to ellli ne ar ko nevar sajaukt:)

pie kāda ārsta man ir jāiet ja man ir aizdomas, ka man ir tā veģetatīvā distonija?
biju par to dzirdējusi, bet tikai tikko sāku par to lasīt un par pazīmēm, un man šķiet ka man arī šis varētu būs.

Ja tev tikai ŠĶIET, ka tev varētu būt, ej pie ģimenes ārsta un neuzstādi pati sev diagnozes. Cilvēkiem ir raksturīgi lasīt internetā par slimībām un daudz ko piedēvēt sev.

labaak pie psihiatra vai neirologa.

pie kāda ārsta man ir jāiet ja man ir aizdomas, ka man ir tā veģetatīvā distonija?
biju par to dzirdējusi, bet tikai tikko sāku par to lasīt un par pazīmēm, un man šķiet ka man arī šis varētu būs.

Lolipop... varbūt, bet zin ka virieši tiek gala ar to a r alkogolu,es nelietoju jau gADUS 3-4, MAN NEDRĪKST TABLEŠU DEĻ... ka to paskaidrot citiem ,arī grūti...
Dažreiz ta gribaas riktīgi piedzerties... un nomest visas zāles mala... ka viņi man apnika... Jus nevarat iedomaties..
Bet pirmaja reize 2007.gada, bija ELEEEE.... TAD ES VEL NEZINĀJU KAS MAN NOTIEK, KATRA MINUTE MAN BIJA BAIL NOMIRT... man slimnīca mama guleja blakam... es neguleju nedeļas...
Tagad esmu mieriaka, kad zinu kas tas ir...
XANAX, ALprozolamu,- bail lietot, agraaaak deva man.. biju dullla.... šausmīgi...
Nelietoju tos un nevelos...

NOOFEN ir arī laba lieta, galvenais ir neaizrauties ar smago artilēriju. Draudzene sēž uz Xanax un viņas lēkmes izraisa spēcīgā zāļu atkarība.

man bail iet uz randieniem, ja nu paliks slikti... vins padomas ka esmu nenormala... man bail no ta... visur... gan veikalos...gan transporta trukst gaisa... ka apburtaaa taja visa esmu.

Un tas ir pirmais, ar ko tev pašai ir jātiek galā - tās ir bailes no lēkmes izraisīšanas. Jo tiklīdz tu sāc baidīties, tā lēkme būs klāt. Tur ir pašai jāmaina domāšanu, tu esi stipra sieviete. Un vēl, pieņem savu slimību, tad arī citi to pieņems. Varbūt tavam īstajam mīļotajam arī ir pazīstams cilvēks ar šo kaiti un viņš zina kā ar to tikt galā. Neizdari lēmumus citu vietā.

LOLIPOP... jaaaa... es labprat ari palidzeeju tiem kam ir rikai saaakums, pirmas lekmes kad vini baidas nomirt... es skaidroju ka nekas nekaiss un nekas nenotiks slikts, jo pec lewkmes tacu paliki dziivs, tatad tas nav navejosi, daudz literaturas ir izlasiiitas... daudz arstu iziets... viss kas tika dariits,.. lsi ta aiziet pavisam prom no manis.... bet ta atgriezas, kad saakas stress, musu laikaa nevar bez stresa... laikam ari vajag attieciibvas un miloto cilveku , tad tas ari palidzessss, bet bail nobiedet, ka man ir tada kaite...
man bail iet uz randieniem, ja nu paliks slikti... vins padomas ka esmu nenormala... man bail no ta... visur... gan veikalos...gan transporta trukst gaisa... ka apburtaaa taja visa esmu.//
Tagad neirologe izraxtija NOOFENU... dzert... saaka ka tos dzer ariii advokati un juristi, lai stirpinat smadzenes, un no nemierA.... UNTT.... man liekas ka ir labas
!!