VEGETATIVA DISTONIJA

Man vienkārši liekas besīgi, ka katrs otrais, kuram neliels stress, uzskata, ka viņam jāiet pie neirologa, vēl labāk - pie psihiatra. Sāciet ar ģimenes ārstu! Ja meitenei, kurai tikai šķiet, ka viņai ir VD, būtu patiesi panikas lēkme, viņa gan jau sauktu ātros un tur arī noskaidrotos, ka viņai VD. Visa cita salasīšanās un simptomu piedēvēšana sev ir nu tāda.. Pamēģiniet palasīt par šizofrēniju, gan jau atradīsiet vismaz 1-2 simptomus, kas arī jūsu dzīvei piederas.

Man ir VD, "atklāju" to pēc ĢĀ neskaitāmām vizītēm, kur pārbaudīja manu fizisko veselības stāvokli. Es ar savu VD neplātos un saprotu, ka tā ir tikai piedeva citām manām problēmām un neizpaužas tik traki, cik citiem.

Vero - tu minēji, ka tev radās atkarība no Seroxata, kā tas notika un kā tu to konstatēji. Šāds jautājums, jo arī es lietoju šīs zāles un jau ilgu laiciņu, bet man palīdz un šīs lēkmes ptu ptu ptu, sen nav bijušas!
Lollipop - tev tiešām ir taisnība, vispirms ir jātiek galā pašai ar sevi un tikai tad var cīnīties pret slimībām.. esmu ceļā uz to, lai gan uznāk tie baiļu brīži, ka jūt, ka drīz TAS var notikt.. bet nu galvenais ir domāt labas domas!
Man ir tieši jautājums par alkohola lietošanu, Vero pieminēja, ka 3-4 gadus nelieto, tiešām nevienu pilīti nedrīkst? Man kaut kā kauns jautāt šādu jautājumu ārstam.. es ik pa laikam vieglos iedzeru, bet, protams, nepārspīlēju.. kā tas ir, Lollipop varbūt tu vari kko ieteikt un pastāstīt?

psihologs, psihoterapeits, lielākā daļu slēpjas galvā

alkogols nedrikst lietot ar tam zalem, īt īpaši ar antidepresantiem, var iestaties koma:)
Nebaidies un visu jautā ārstam, glāze vina tas ir viss ko drīkst...
sERAXATU LIETOJU KĀDUS 2 GADUS VAI 3... kad saku atmest nevareju, sākas zibens galva un trīces untt... nevarēju noiet, tad arste teica ka nedrīkst dzert šis žales, jo liela atkarība...rodas...
pārgajam lenām uz Venlaxoru... Neirologe to apstirprināja... ka jā, Seroxats tads ir :)

Nopietni, es jau arī diez gan ilgu laiciņu lietoju.. par atmešanu man piebilda, ka uzreiz tas tā nenotiks, lēnām būs jāmaina deva. Ahh, mazliet sabēdājos.. jo negribu visu mūžu dzīvot un lietot zāles, ehh.
Būs vien jāsaņemas un jāpajautā.. gan jau neko sliktu nepadomās, tikai man tā šķiet, protams, ka pati jau saprotu, ka nedrīkst ar zālēm lietot tas ir skaidrs, bet nu ir brīži kad gribas. Un kā arī tu teici, ir grūti to citiem paskaidrot, kādēļ es nekad nedzeru.

Tas ir kā dāvana no DIeva, es nezinu varbūt viņš gatavo kkam... dzīvei, grūtibam, vai arī japarvar to visu un būS LAIME... es nezinu,, es staigaju uz baznīcu, un lūdzu atbrīvot mani no ta... tas trauce normALAI DZĪVEI... darbam, attiecībam...
Ja.. no SEROXAT lenam jaiet nost.. bet pec divam nedelam atgriežas visss, un jasaaak lietot atkal, jo nevar tikt gala ar to..

Okšķerīte - viss atkarīgs no zālēm, kādas lieto un cik regulāri lieto. Mana draudzene arī reizi pa reizei iedzer vīnu, šampi vai ko citu. BET nākamajā diena pat neliela paģiru nojausma izprovocē lēkmi :( Radiniecei tieši tas pats - nākamajā rītā pēc pamošanās lēkme klāt kā pēc pulksteņa. Malacis, ka centies tikt galā ar savu baiļu izjūtu. Svarīgi ir saņemties brīdī, kad tikai jūti lēkmes tuvošanos. Ja noturi paškontroli, tad lēkme var arī neuznākt. Bet, diemžēl, no apkārtējo pieredzes sāk rasties iespaids, ka no VD nevar izārsteties, tā var atgriezties jebkurā brīdī... Tu tikai izvēlies, vai vari to kontrolēt. Galvenais ir šīm mokošajām sajūtām nepadoties. Par zālēm - tās tikai nomāc simptomus, jo stiprākas zāles lieto, jo lielāka atkarība rodas, jo briesmīgāk ir no šīs atkarības atbrīvoties.

Daudzi lieto alko+zāles, bet ārsti to neiesaka. Ja tiešām ļoti gribas, var jau iedzert, nekas tāads nenotiks, bet labāk savas veselības labad atturēties. Citiem nekas nav jāskaidro, bet ja ļoti uzbāžas, var taču visādas lietas samelot, kaut vai to, ka vēlāk/rīt no rīta būs jāsēžas pie stūres. Vai arī paņemt glāzi un dzert ļoti lēnām un ļoti maziem malkiem.

Man laikam ir ļoti paveicies, jo, lai gan esmu lietojusi ļoti daudzas zāles, nekādu atkarību neesmu izjutusi. Tā kā tas ir individuāli.

Palasīju meitenes aprakstītās izjūtas un palika tā dīvaini, ka cilvēkam dien dienā jāmokās ar to, jāprot sadzīvot, jābaidās no janām lēkmēm. Piekrītu, ka viss sākas galvā. Briesmīgi. Novēlu meitenēm tikt galā ar savām bailēm un sākt dzīvot normālu dzīvi.

Okšķērīte - tu zāles lieto regulāri katru dienu vai tikai uz lēkmes laiku?

UK vispār ir prakse savādāka. Ja zāles ir izraisījušas atkarību, bet ir grūti pārtraukt lietot, jo atgriežas simptomi, tad viņi piedāvā veikt pilnīgu detoksikāciju. Slimnīcā pieslēdz pie sistēmas un izskalo organismu pilnīgi tīru. Tas viss ilgst 2-3 nedēļas, kas ir dzīvākā elle zemes virsū, jo lēkmes ir nepārtraukti! Tu pat vēlies, kaut spētu nomirt, jo mokas ir nežēlīgas. Pēc 2 nedēļām tad sāk izrakstīt vājākās zāles, kuras iespējamas (nu ko līdzīgu Lexotanilam) un skatās, kā tu tiec ar to galā. Tajā laikā ar pacientu strādā psihiatri un psihoterapeiti. Mana draudzene bija ciemos UK un viņai šo piedāvāja. Viņa atteicās, jo nebija gatava ko tādu izturēt.

Par UK praksi - izklausās pēc mokām! Kāds arī to dara? Kāpēc ir jāsāk lietot smago artilēriju, ja pēc tam grib no tās attīrīties?

Man ir. Zāles nelietoju un netaisos lietot. Tā nav tāda slimība pie kuras jālieto zāles. Jāstrādā ar sevi un vidi sev apkārt. Var palīdzēt psihologs,psihoterapeits vai psihiatrs.
Neviena tablete tavu dvēseles stāvokli neizārstēs.

Esmu runājusies ar sievieti, kam VD - tieši stresa darbā dēļ, ka nemāk atpūsties. Viņa pievērsusies jogai, elpošanas vingrojumiem. Un palīdzējis.

Jā, starp citu, man joga un meditācija ļoti palīdz. Agrāk visi šie simptomi bija ļoti izteikti, bet ir daudz jāstrādā ar savu prātu/psihi, tas palīdz.

Ja VD ir tālu ielaista, tad bez medikamentiem ir ļoti grūti tikt uz kājām. Un man ,personīgi, homeopātiskie bezrepcešu līdzekļi nedeva pilnīgi NEKO. obligāti ej pie psihologa. Man tieši viņš izrakstīja medikamentus, bet tikt tālāk no VD palīdzēja mamma, kura jaunībā arī ar šo pašu mocījās. Viena svarīga lieta, ko man pateica neiroloģe bija tas, ka lēkmes brīdī vajag sevi nomierināt un aizturēt elpu vai elpot kā parasti. Nekādas dziļās ieelpas - izelpas. Tas tieši vēl vairāk uzdzen organismu stresot un baidīties no kaut kā! Ja vēlies par VD parunāties, vari droši man uzraksīt!

Pirms 3 gadiem atklāja VG, veda ar ātrajiem uz slimnīcu, noteica diagnozi (man ir 21 gads). Nekādīgi neārstēju, lasīju visus iespējamos veidus, kā labāk ārstēt. Pati jau vairākus gadus nodarbojos ar sportu, varbūt tas ļauj kaut kādā veidā sevi mierināt, savu iekšējo pasauli un ķermeni.
Iteiektu aiziet uz jogas vai kaut kādām grupu nodarbībām, tas ļoti palīdzēja (''Infinity Fitness'' - ļoti labas grupu nodarbības, super yoga).

Protams arī daudz svaiga gaisa ir ieteicams, tas uzlabo pašsajūtu.
Mazāk ir jāraizējas par lietām, vairāk sevi jāsaudzē, jo es esmu tāds stresa kamols, vienkārši nespēju, bet ir jāvaldās, jārunājas ar sevi, jāsaprot, kas ir labāk priekš sevis, kas ne.


TURIES :)

Atvainojos - VG vietā ir VD (Veģetatīvā Distonija)

Santa, tev paveicies, ka laikus atklāja diagnozi un sāki to ārstēt. Bieži vien šo diagnozi uzstāda pēc pāris gadiem, kad kaite ir ielaista un jālieto zāles, nepietiek tikai ar sportu.

Jau gadus piecus mēģinu sadzīvot ar vd. Tā vienkārši viņu izārstēt nevar, jo tā pat nav slimība.
Palīdz nomierinošie līdzekļi, brīvdienas..
Esmu jau pieradusi pie tā, ka sirds sitās uz 100x/min, elpa trūkst, rokas trīc, kas tik vēl nav. Liekas, ka tas jau ir normāli, jo es nezinu, kā ir, ka nekas netraucē :D