Mācos RTU IEVF Muitu un nodokļus.
Pirmā kursa pirmo semstri nomācījos jau esot stāvoklī, tad paņēmu akadēmisko atvaļinājumu. Kad dēlam bija 8 mēneši, atgriezos studijās. Mācos PLK. Galvenais- vai tev ir, kas mazo pieskatīs pa dienu, kamēr būsi lekcijās! Nekur citur problēmas nesaskatu. Mums vecvecāki vēl pietiekoši jauni, tāpēc nevarēja pieskatīt mazo, bet šajā semestrī varēja izpalīdzēt drauga māsa, draudzene un vēl viena paziņa. Nākamajā semestrī nāksies meklēt citu auklīti.
Sesiju pabeidzu ļoti labi, bez jebkādiem parādiem. Visvairāk krita uz nerviem studiju biedri, pie tam nestrādājoši, kuri čīkstēja, ka galīgi nav laika, lai kaut ko izdarītu, kamēr man ar mazu bērnu jau sen kā viss bija pabeigts.
Galvenais- neatlikt visu uz pēdējo brīdi. Parasti jau lielākos darbus uzdod laicīgi. Tad nu katru dienu, kad brīvāks brīdis, pa drusciņai uz priekšu un voilā- viss gatavs bez stresiem jau pirms nodošanas termiņa. Ja atliek uz vēlāku laiku, tad gan var iekrist parādos un nevajadzīgā stresā, jo dienā, kad esi ieplānojusi beidzot mācīties, mazajam var būt citādāki plāni kā tev. Tāpēc man arī ļoti nepatīk grupu darbi, kuru šajā semestrī bija daudz, jo bieži neviens cits students negrib kaut ko laicīgi uzsākt darīt.
Parasti mācījos, kad mazais bija jau nolikts gulēt vakarā vai vēl čučēja no rīta (speciāli liku modinātāju), atkarībā no tā, cik nogurusi biju vakarā. Esmu mācījusies arī ārā, ratu pastaigas laikā, kad mazais iemidzis.
Jāsaka gan, ka manas studijas var iedalīt "vieglo" kārtā, tāpēc pieļauju, ka studējot, piemēram, medicīnu, viss tik rožaini nebūtu.
Bērns, mājas kārtošana un ēst gatavošana arī nebūt netika atstāta novārtā! Protams, tagad, kad esmu brīva no mācībām, māja spīd divreiz biežāk un spožāk, bet nu neviens no izmētātām bērna mantiņām un nelielas putekļu kārtiņas vēl nav nomiris.
Īstenībā- nav bijis neviena brīža, kad es domātu, ka ir pārāk grūti! Galvnais prast plānot savu laiku, un rēķināties ar to, ka bērns to var pārplānot. :D
Par akadēmisko atvaļinājumu runājot, bez tā gan es nebūtu iztikusi. Kad piedzimst bērniņš, jau tā ir tik daudz pārmaiņu, stresa un nezināmā, ka visu vēl vairāk sarežģīt ar mācībām, kavētām lekcijām, mazuļa atstāšanu kādam citam, es nebūtu spējusi.
382
