Neticu nekādai vienkārši draudzībai, māsu-brāļu attiecībām starp sievieti un vīrieti. Apkārt pilns ar paziņām, kas precējušies vai ir kopā ar saviem sākotnēji labākajiem draugiem.
Tā kā man šādas māsiņas esamība nebūtu pieņemama, viss tiktu apcirsts jau pašā saknē. Vai nu viņa pieņem to, ka viņas brālītis ir pieaudzis vīrietis, kuram ir svarīgāka sieviete par kaut kādu māsiņu, vai viņa atrod sev jaunu brālīti.
Nē, es neesmu viņu piesējusi pie sevis un mēs visur neejam kopā. Man ir savas draudzeņu lietas, viņam ir savas kolēģu vai draugu lietas. Tas viss ir normāli un es laikam sajuktu prātā, ja viņš būtu man blakus ik uz soļa. Bet pieaugušam, nobriedušam vīrietim, pēc manām domām, galvenā un vienīgā sieviete ir tā, ar kuru viņš ir kopā. Nu un vēl mamma, māsa, vecmāmiņa. Nevis kaut kāda draudzenīte. Tas piestāv 15 gadīgiem tīņiem.
Esmu ļoti negatīvi noskaņota pret šādām draudzenītēm, jo mammas vīram tāda rezultātā mēģināja izjaukt laulību, manam vīrietim mūsu kopīgā draudzene sāka kārties kaklā, kolēģes vīram draudzenītes patiesā seja atklājās, kad uz lidostu pretī viņš neatbrauca viens, bet ar sievu. Nē, man to nevajag. Alus iedzeršanai, sporta apspriešanai un zirgošanai viņam ir draugi, draudzenītes funkciju lieliski varu pildīt es.