Kaķēnam vajag mājas!!

Būtu jauki, ja atrastos mājas, kurās jau dzīvo kāda kaķu dāma. To esmu secinājusi pēc savas pieredzes. Kad atradu savu pieņemto bārenīti viņai bija apmēram mēnesis,pati nemācēja neko, vēl pupiņu meklēja. Es viņu baroju ar pudelīti un tad pamazām sāka pati ēst. Bet lielākās problēmas bija ar to, ka viņa neko neprata, kātojās kur pagadās. Gāja grūti, bet kad lielais runcis viņu pieņēma, tad viss sāka nokārtoties. Mazā kliberēja lielajam līdzi un atdarināja visu ko darīja viņš. Kļuva mans vecais, kastrētais runcis par tēvu :) Tagad skatos un smaidu, kā viņa samācijusies visu no lielā.
Līdz ar to, gribās ticēt, ka ja mājās ir kaķenīte, tad viņai ataustu mātes jūtas un kaķēnam būtu vieglāk iemācīties visas gudrības. Protams arī runcītis var daudz ko iemācīt, bet skatoties uz manu pieredzi, tad runcīši vairāk tādi vienaldzīgie, loģiski, nav mātes jūtas :D

Es nesen paņēmu 2 gadus jaunu kaķeni. Bija tikai dzīvokli redzējusi. Tagad dzīvojam mājām un lēnām nesām ārā pagalmā, lai aprod ar jauno vidi un suni. Nu jau kā mēnesi ir aktīvs lauku kaķis, ar suni satiek un viss kārtībā. Somā tā grūtāk dabūt, tad jau laicīgi slēpjas. Bet mašīnā vedot neprotestē. guļ mierīgi somā. :)

Veiksmi kaķēnam atrast jaunas, patstāvīgas mājas ar feiniem saimniekiem! :);)

Heartkiller

pretkaķuizkrišanas sietus logos

kaut kādi speciālie vai tie saucamie tīkliņi, lai mušas nelido iekšā?

man pagājšgad bija tie moskītu tīkli bija salikti un kaķis izdomaja, ka viņai vajag pamēģināt pa logu izlekt, izleca un attapās starp logu un tīklu

sensimilia , lieliski, man tāds prieks par mazulīti, pat ja tās ir tikai pagaidu mājiņas :) Viņai ļoti vajag kāda cilvēka uzmanību un mīlestību, jo pēdējas dieniņas pavadīja vien stacionārā :( Es viņu apciemoju, bet nevarēju veltīt tik daudz uzmanības, cik pienākas :)

dzīvniekiem nepatīk braukt mašīnās jo izjūt tos ultraiļņus vai kā to sauc. suņiem vieglāk to pārciest, jo zin ka tiki neilgi jāpacieš un vēlāk jau būs kaut kas labs, piemēram atved uz jūru.

Minka ļoti aktīva, izpēta dzīvokli, iedevu mantiņu, tagad spēlējas. Vienbrīd ierāpās klēpī un murrāja. :)
Ļoti forša, mīļa minka. Neesmu nekāds kaķu eksperts, bet, manuprāt, viņa varētu mierīgi iedraudzēties ar citu mājdzīvnieku.
Ņemot vērā, ka svešā vietā ļoti droša un draudzīga. :)

Sekoju šai diskusijai un turu īkšķus, lai mazais brīnumiņš atrod vietu, kuru saukt par mājām. :)

Favel, ne visi kaķi labi pārcieš ceļu mašīnā. Manējā, pirmkārt, ir ļoti grūti iedabūjama būrī (no reizes, kad vedām sterilizēt, laikam atceras), otrkārt, visu laiku žēli ņaud. Mēs vedām kādas 30 min un man jau sirds plīsa pušu. Atpakaļ vedot, izdomāju ņemt klēpī (ar saitīti), bet viņa arī uzvedās dīvaini, elsoja, mēli izkārusi, likās, ka viņai slikti, bet viņa vienkārši uztraucās.
Lollipop, es gribētu, lai mūsējā kaķenīte arī neiet tālu no mājas. Esam pārvākušies uz privātmāju ar dārzu, bet laukā mīlulīti vēl nelaižam. Nevar saprast, ko un kā viņa darīs, mums bail laist...

Meitenes, lūdzu, krustojiet pirkstus! Gaidu ar nenormālu nepacietību vīra atbildi!

Favel, tā savus kaķīšus vien arī vedu kaut kur. Ja viņai laiku pa laikam iedot padzerties viss būs labi :)

Meitenes, kurām ir kaķi, man Jums ir jautājums. Jūsu kaķi ir mājas vai āra kaķi? Tām, kurām kaķi ir mājas kaķi, vai nerāvās laukā?

Mums ir kaķis no patversmes, kas iepriekš bija ielas kaķis. Tagad ir mājas kaķis. Vairs ārā neraujas. Viņai patīk pie atvērta loga būt, svaigu gaisu elpot, bet tas arī viss. Ielikām pretkaķuizkrišanas sietus logos un tagad viss arī droši. Es varētu atstāt dzīvokļa durvis vaļā, viņa neietu ārā. Ok, ja es izietu, viņa arī izietu, bet nevis tāpēc, ka grib ārā, bet tāpēc, ka viņai jābūt tur, kur esmu es.

Favel, par to ceļa stresu - gan jau dzīvnieciņš vienu reizi to pārcietīs, jo pēc tam viņam būs mājas un drošība.

Un tad tagad nākamais jautājums kaķu pazinējām. Man ceļā būs jāmēro 2000km. Ja kaķīti liktu speciālajā būrītī, piesprādzētu ar drošības siksnu. Ik pa 2-3h laižot pie pavadiņas zālītē padzīvoties. Jūsuprāt, vai tās nebūtu pārāk lielas mocības mazajam minkānam? Mašīnā ir ļoti laba klimata kontrole, lai mazais nepārkarstu.

sensimilia, kā jūtās maziņā? :) Izlaidi viņu paspēlēties? :)

Mammas darba biedrs paņēma jau diezgan pieaugušu kaķi. Kaimiņi (laukos) vienkārši bija runci izmetuši ārā un vairs nelaida iekšā.
Smieklīgi ir tas, ka tagad runcis, nu, ne pa kam pāri slieksnim nekāps, lai izietu ārā. Trauma. Tagad ir mājas kaķis. :D

Labi, ka bērns mājās ir pirms kaķa, kaķēns apradīs ar jauno vietu un visiem iemītniekiem vienlaicīgi, bērns jau būs iekļauts kaķēna teritorijā. Es baidos, ka mana niknā melnā pussiāmiete uzskatīs jaunienākušo bēbi par iebrucēju viņas teritorijā un sāks rīkot greizsirdības scēnas...

Favel, man vīra mazā māsa tika pie kaķēna - pašapzinīga ~6 mēn veca runčuka.
Viņi ir iesākuši apgriezt nadziņus, lai nav tik asi. Dzīvoklī dzīvojot tas ir gana labs kompromiss - arī mēbelēm, grīdām, saimnieku rokām utt. :) Viņam taču tur nav jāķer peles vai putni, nav jākāpj kokos. Ārā ved ar pavadiņu vai laiž uz balkona pasēdēt.
Tā māsa arī reizēm staipa to minci, murca, bet nu, ja no kaķēna vecuma tas notiek, mincis jau pierod. Sajūsmā nav, reizēm it kā staipa muti un ķer ar zobiem, bet pa īstam neiekož.
Protams, vecākiem arī jāskatās, lai nav tā, ka bērns apdraud kaķi, ne otrādi - lai nerauj aiz astes, nespaida vēderu utt.

Kaķenīte ir nogādāta pagaidu mājās :) Tagad cerams, ka GOOLD vai kāda cita meitene pierunās savu dzīves biedru paņemtu šo mazo dvēselīti pie sevis uz visiem laikiem :)

kad es biju maza, un braucām pie radiem ciemos, man rī patika ņurcīt tos nabaga zvērus, ja kaut kas nebija kā vajag, tad ievilka ar ķepu, bet visbiežāk aizgāja prom un nogaidīja kad braukšu prom.
Izaugu visu bērnību ar saskrāpētām rokām, bet tas prieks ko sniedza kaķis bija nesalīdzināms ar nelieliem skrāpējumiem

Paldies, Lollippop un jensen, par atbildēm! :)

Kas mani uztrauc vēl mazdrusciņ ir tas, ka mums mājās ir gadu veca meitiņa, kurai nu var manīt, ka dzīvnieki izraisa nenormālu prieku un sajūsmu, jo īpaši, kaķi. Saprotu, ka kaķēni, mazi būdami, grib spēlēties un arī skrāpējas. Varbūt kādai vēl ir stāstāma pieredze par to, kā mazs bērns sadzīvo ar kaķēnu.

Tas tomēr ir nopietns solis, tāpēc arī interesējos.

Favel, es savu kaķeni paņēmu no ielas 3 menešu vecumā(sanak, ka 3 mēnešus viņa dzīvoja uz ielas) un viņa nievienu brīdi nav prasījusies ārā