Neparasts vaards beernam

weee, Melisa nav tēja, bet augs. Tad jau nevarētu saukt arī ziedu vārdos. Gandrīz visiem vārdiem ir kaut kāda nozīme, ja parakņājas. Bet galvenais, lai vārds piestāv! Ir cilvēki, kam vārds nepiestāv. Pazīme - grūti atcerēties, kā viņus sauc.

Mana dēla vārds ir 526 cilvēkiem, kad liku, tad zināju tikai 2 cilvēkus ar tādu vārdu, pēc tam uzzināju, ka vārds paliek populārs pēdējos gados. It kā spāņu vai vācu vārds un ir kalendārā.

Man galvenais, lai nav pēdējo gadu populārs vārds kā Roberts, Markus, Daniels. Patīk, ja vecāki mazliet piedomā, lai nav dārziņā tādi vēl vismaz 4, jo visi liek.

Liliii, kā sauc tavu dēlu? :)

uzskatu, ka mans vārds ir rets, tikai 152 vārda māsas :) lai gan pati es zinu vēl 2 meitenes ar tādu pat vārdu, taču es ļoti lepojos!

varbut ari pateiksiet tos vardus? :D

Dinija :D

es zinu vienu Diniju :D

Man ļoti patīk meiteņu vārdi - Amanda un Endija.... vnk skan tik super labi :)

Tēmas autorei gan ieteiktu vēlreiz apdomāties, vai patiešām bērnam vajag likt neparastu vārdu. Tur var iznākt visādi... ;) Man mamma ielika neparastu vārdu, kurš man, jāatzīst, ļoti patīk. To nekad negribētu mainīt. Tomēr viss ir labi līdz vienam brīdim, kamēr nesāk izpausties cilvēku netaktiskums.

Konkrēta situācija. Atceros savus augstskolas gadus, kad ikreiz semestra sākumā pasniedzēji vēlējās īsumā iepazīties ar katru studentu. Bija jāpieceļas kājās un jānosauc savs vārds, kāpēc te studē, ko dzīvē vēlies sasniegt utt. Un tad, kad es biju beigusi runāt, uzreiz sākās: "Ak, kas par skaistu vārdu! Tik rets!" Un ziniet, man tajos brīžos vairāk sāpēja sirds citu meiteņu dēļ, jo sanāca, ka tiku īpaši izcelta. Un par ko gan? Kāpēc? Ko gan es tādu biju izdarījusi? Es uzskatu, ka katras meitenes vārds ir īpašs ar kaut ko un nebūtu kāds konkrēti jāizceļ. Ikreiz, kad mani cildināja (to dara joprojām), es patiesībā jutos diezgan neērti.

Esmu sapratusi, ka neparastie vārdi vairāk uzkurina iekšējo greizsirdību citos cilvēkos. Lūk, tas patiešām nav vajadzīgs. Var iznākt sāpīgi. ;)

Esmu sapratusi, ka neparastie vārdi vairāk uzkurina iekšējo greizsirdību citos cilvēkos. Lūk, tas patiešām nav vajadzīgs.

Interesants viedoklis, man gan šķiet tieši pretēji.

Interesants viedoklis, man gan šķiet tieši pretēji.

+

Man pazina kurai joprojam ir vienigais vards LV kad saka kolīdzīgu ka skaists vārds, kur tāds radās, pirmo reizi dzirdam- viņa ir lepna.

Es arī piekritīšu Sjelo - tā kā mans vārds ir ļoti populārs mana vecuma meitenēm, man tiešām ikreiz sāp sirds, kad, kaut vai labvēlīgi pasmejoties, saka "Tevi sauc tāpat kā manu mammu/māsu/draudzeni, un es pazīstu piecpadsmit Tava vārda nēsātājas", savukārt retā vārda īpašniecei velta apbrīnas pilnu skatienu "oho, Tavi vecāki gan ir malači! Tādu vārdu izdomājuši! Super!" it kā mani vecāki tāpēc būtu baigie ne-malači, ka man populāru vārdu ielikuši :D

oho, Tavi vecāki gan ir malači! Tādu vārdu izdomājuši! Super!"

bet tā arī ir, un man ir tāda pati reakcija ja dzirdu īpatneju vārdu, retu.

@Ziemeļmeita - tas ir lieliski un apsveicami, ja otrs spēj novērtēt, ka līdzcilvēkam ir neparasts vārds! Nudien! :)
Līdz manīm vienmēr atnāca ziņas par to, kā apkārtējie jutās pēc kārtējās manis cildināšanas reizes... Ne pārāk labi. :(
Baidos, ka dažai labai pat nedaudz tika iedragāta pašapziņa. Un tas ir skumji.

Man gan šķiet, ka tā greizsirdība ir pārāk pārspīlēta, nesaprotu, par ko tur apskaust, ja vēl kāds ''ne pārāk labi juties'', kad tikusi cildināta meitene ar neparastu vārdu, tad, manuprāt, cilvēkam ar pašapziņu problēmas nevis kaut kas skauž. :D

@Kotibe - sūtu Tev siltus un mīļus apskāvienus par katru reizi, kad "nonāci ēnā". :) :* Galvenais atceries - Man ir skaists vārds un esmu joprojām unikāla. Neatkarīgi no tā, vai vārdiņš ir populārs vai rets. Un nav svarīgi, ko kāds saka. Tāpēc, ka apkārtējie tāpat domās un teiks to, ko viņi gribēs domāt un teikt. :)

Sjelo,

Ja vārds ir skanīgs un skaists, tad jā, spēju novērtēt, bet tikpat bieži gadās dzirdēt arī vārdus, kas izklausās samocīti utml, un tad nu vienīgais, ko jūtu ir žēlums.

Man gan šķiet, ka tā greizsirdība ir pārāk pārspīlēta, nesaprotu, par ko tur apskaust, ja vēl kāds ''ne pārāk labi juties'', kad tikusi cildināta meitene ar neparastu vārdu, tad, manuprāt, cilvēkam ar pašapziņu problēmas nevis kaut kas skauž.

Piekrītu.

Sjelo - paldies :) mīļi no Tavas puses, bet redzi, ne Tu, ne es neesam ne par gramu vainīgas pie tā, kādi mums vārdi... :) man patīk manējais, jo to man izraudzījās mani vecāki un tas patīk viņiem.
Mana doma bija tāda, ka apkārtējiem mazliet vairāk jāpiedomā pie tā, ko runā. Jo, tīri loģiski, kādēļ es vai jebkurš cits varētu būt cildināms vai nopeļams par savu vecāku izvēli?

@Marchixa - tur var būt pie vainas gan pašapziņas problēmas, gan arī skaudība kā tāda. Ir arī tādi cilvēki, kuriem dzīvē vairāk vai mazāk viss ir (un parasti tādiem ar pašapziņu problēmu nav) un viņi vienalga vārās iekšā aiz dusmām, skaudības, jo uzmanība netiek pievērsta tieši viņiem.
Bet sava taisnības Tev ir. ;)

@Ziemeļmeita -

Ja vārds ir skanīgs un skaists, tad jā, spēju novērtēt, bet tikpat bieži gadās dzirdēt arī vārdus, kas izklausās samocīti utml, un tad nu vienīgais, ko jūtu ir žēlums.

Labi pateikts! :)

Kotibe - man šķiet, ka bieži vien cilvēki vienkārši nedomā, ko runā. :D Tev tā nešķiet?