Cik ilgi gaidīt bildinājumu?

Mani bildinaaja loti aatri abaas lauliibaas-pirmajaas draudzeejamies paaris meenesus ,otrajaas paaris nedeelas.
Man jau vienmeer ir licies,ka ir viens vecums,kad visas meitenes grib buut sievas,grib stabilitaati dziivee,to iipaso sajuutu.Tam papiiram noteikti ir "iipasa smarza"!

Lancaster, bet ko tai meitenei bija darīt? Viņai bija bērns. Viņa droši vien gribēja būt kopā ar bērnu un viņa tēvu. Noteikti cerēja, ka kādu dienu... Kas viņai bija aiziet un kļūt par vientuļo māti? Es pilnībā sparotu šo sievieti. Bet nesaprotu vīrieti, kāpēc taisīja viņai bērnu, ja jau negribēja precēt

Elfrīd, kas ir tas, kas laulības padara Tev par muļķībām?

Tikko šā sakarā iedomājos, ka veči tomēr arī mēdz ietekmēties un grupēties pēc uzskatiem. Man ir vīriesi, kuru starpā apprecēt savu sievieti ir kas pilnīgi normāls un passaprotams, visi viņi arī ir vsimaz bildinājuši meitenes, bet ir citi, kuriem, jā, attiecības ir, bet veču ļurināšanās par precībām (jā, es arī esmu uzdevusi tieši šādus jautājumus) tiek sniegti šādi apzīmējumi kā- tā ir veču palikšana zem tupeles, tikai iditoti precas, un visādi citādi neglīti izteikumi (un kā justies viņu draudzenēm).
Un atkal, manas domas, bet tas manliecina par to, ka vieniem kultūras līmenis un intelekts ir augstāks nekā otriem.. Jo tik aprobezotas domas.. un apzīmējumi. Kuriem nav pamata, kā tikai apvainojumi, hmm.

Man atkal bija problēma, ka man gadījās dikti precēties kārs puisis - es tik ātri nebiju gatava skriet uz zagsu, bet viņš, lūk, jutās briesmīgi pārliecināts par savu izvēli. Strīdējāmies pamatīgi par šo tēmu. Mans arguments bija "tas ir par ātru", viņam - "vai tad tu gribi būt kopā ar kādu citu, nevis mani?"

Ideālā gadījumā precēšanās jautājums abiem partneriem kļūst aktuāls aptuveni vienā periodā, citādi, nu ir kā ir. Nav patīkami ne gaidīt, gaidīt, gaidīt, ne arī tad, kad tevi otrs pilnīgi spiež precēties.

kordelia, bērns bija piedzimis jau vairāk kā pēc 5 gadu attiecībām. Sievietes man žēl - joprojām viņu mīl un mokās, puisi gan bija labi iekārtojies.

Lai gan kā draugs viņš ir foršs, bet kā vīrietis tiešām kretīns, jo visu laiku zināja, ka atradīs citu sievieti kādreiz.

mēs esam kopā 7 gadus, bildinājumu gaidīju apmēram uz 5 gadu jubileju, bet man vienkārši likās, ka tas izskatīsies skaisti.

Es joprojām sevi neredzu sievas statusā, nevaru iedomāties sevi kāzās, kleitā u.t.t, vēl vairāk neredzu sevi mātes lomā, mēs gan sākām draudzēties vidusskolā, attiecīgi, joprojām esam jauni.

Man galvenais, lai to grib vīrietis, pagaidām negribam abi, tāpēc vispār neredzu iemeslu satraukties. Vienīgais, kas par šo tēmu atgādina ir apkārt esošie cilvēki, ka, lūk, viņam tač vajadzētu tevi bildināt, tas ir ļoti kaitinoši, jo mēs nedzīvojam pēc citu standartiem, jo viņiem liekas, ka tā vajadzētu.

Nesen ar draudzeni runājām, ka ar gadiem mazāku nozīmi pievēršu kāzām, ja sākumā gribējās vērienīgas, tad tagad vairāk gribas vienkārši skaistas, iespējams pat divatā, bez pompozuma. Neredzu tam saistību ar mīlestības apliecināšanu, bet gan vairāk tāds juridisks darījums, ka tagad oficiāli tev ar mani jādzīvo... nu kaut kā tā, es vispār par kāzām esmu skeptiska :D

Lancaster, bet ko tai meitenei bija darīt? Viņai bija bērns. Viņa droši vien gribēja būt kopā ar bērnu un viņa tēvu. Noteikti cerēja, ka kādu dienu... Kas viņai bija aiziet un kļūt par vientuļo māti? Es pilnībā sparotu šo sievieti. Bet nesaprotu vīrieti, kāpēc taisīja viņai bērnu, ja jau negribēja precēt

Ar bērniem mākat skaisti manipulēt. Vai tikai tas bērns neieņēmās lai kāroto bildinājumu beidzot saņemtu. Kad tas nesekoja (plāniņš nerealizējās) tad loģiski vajadzēja visu vainu uzgrūst vecim. :-D

Es vēl neesmu tik ilgi attiecībās, lai jau gaidītu bildinājumu, bet domāju, ka izbeigtu vairākus gadus ilgušas attiecības, ja tām nesekotu attiecīgs turpinājums. Ja mani nebildinātu gadus 5 vai vairāk, tad es secinātu, ka mani nemīl un tātad kopā būt nav jēgas. Nu vienīgi, ja man būtu 16 gadi, tad gan, protams, var arī pēc 10 gadiem bildināt.

viens paziņa gandrīz 10 gadus kopā dzīvoja ar meiteni, jau kopīgs bērniņš bija. Tad viņš saprata, ka nekad viņu neprecēs, ka nav īstā, bet vecums nāk un grib to sieviņu satikt. Aizgāja no ģimenes. Pēc gada satika meiteni, kuru pēc mēneša pazīšanās bildināja, jo juta, ka vajag un grib, un ir īstais cilvēks un brīdis...

Lielisks apstiprinājums tam, ka nav jēgas attiecībām, ja tik ilgus gadus vīrietis sievieti neapprec. Jo, ja neprec, tātad gaida ko labāku un tā pa īstam tomēr nemīl, pat, ja apgalvo pretējo.

Lai gan kā draugs viņš ir foršs, bet kā vīrietis tiešām kretīns, jo visu laiku zināja, ka atradīs citu sievieti kādreiz.

Lūk šī te meklēšana, kamēr esi attiecībās, ir pretīga... Pati esmu to piedzīvojusi, attiecībās viss bija puslīdz labi, neko nenojautu, tad pēkšņi vienā dienā man pasaka, ka viss ir beidzies, viņam patīk cita. Tad atklājās, ka viņš visu laiku ir sarakstījies, flirtējis ar citām, un, kad beidzot šādi sarakstoties atrada meiteni kurā ieķērās, viss, attiecības ar mani pārtrauca pilnīgā vienaldzībā.

Man bija puisis, kurš uzreiz paziņoja, ka nemeklē draudzeni, bet sievu un es esot ideāla. Man tas it nemaz nebija pa prātam, aizlaidos uzreiz.

Esmu jau pailgās attiecībās, bet bildinājums nav bijis. Vīrietis saka, ka precēt gribot, bet man jābūt pacietīgākai.
Man kā vairumam sieviešu tas ir svarīgi, man nav ne mazāko šaubu,ka mēs apprecēsimies kaut kad, bet esmu ievērojusi (un mans vīrietis tāpat), ka mani šī tēma nomāc tieši pēc bildinātās draudzenes ciemošanās. (viņa tika bildināta bildināšanas pēc-kāzas neseko jau gadu). Un pēc šādiem ciemiņiem es palieku domīga, asara nobirst skatoties filmas, kurās tiek bildinātas sievietes un vispār es palieku nekāda. Liekas, ka to nekad nesagaidīšu. Bet ja ilgāku laiku draudzene nav bijusi ciemos, es esmu superlaimīga un pilnībā apmierināta ar to, kā ir un novērtēju savas attiecības un savu vīrieti.
Tagad - katru reizi,kad draudzene piesakās ciemoties, draugs ir neapmierināts, jo es staigājot kā nelaimes čupa, bet bildināt, jo draudzene man posī smadzenes viņš negrib.

Elfrīd, kas ir tas, kas laulības padara Tev par muļķībām?

Tikko šā sakarā iedomājos, ka veči tomēr arī mēdz ietekmēties un grupēties pēc uzskatiem. Man ir vīriesi, kuru starpā apprecēt savu sievieti ir kas pilnīgi normāls un passaprotams, visi viņi arī ir vsimaz bildinājuši meitenes, bet ir citi, kuriem, jā, attiecības ir, bet veču ļurināšanās par precībām (jā, es arī esmu uzdevusi tieši šādus jautājumus) tiek sniegti šādi apzīmējumi kā- tā ir veču palikšana zem tupeles, tikai iditoti precas, un visādi citādi neglīti izteikumi (un kā justies viņu draudzenēm).
Un atkal, manas domas, bet tas manliecina par to, ka vieniem kultūras līmenis un intelekts ir augstāks nekā otriem.. Jo tik aprobezotas domas.. un apzīmējumi. Kuriem nav pamata, kā tikai apvainojumi, hmm.

Kam vajadzīgs tas zīmogs pasē? Un visa manuprāt - liekā - piepūle šī zīmoga dabūšanai? Ja būs lemts un patiks - dzīvosim kopā arī bez zīmoga. Ja nē - nenoturēs. Labi, OK saprotu ka pēc tam ir lielākas iespējas slaukt - visādi alimenti kompensācijas un citas lietas. Man to nevajag. Bildinājumu no manis saņems kāda tad kad pašas beigsiet večīem bojāt dzīves un smadzenes čakarēt.
Tiem vīriešiem kuri steidz iebraukt laulības ostā lielākajā daļā trūkst pašpietiekamības. Biju šokā cik no jums šeit dala izdevumus ar saviem večiem uz pusēm. Man nav zīmoga pasē, bet ja kaut kur ejam man nav jārēķina cik par izklaidi jāmaksā man un cik viņai. maksāju es un cits variants tiktu uzskatīts par pazemojošu. Izdevumu dalītāji ir tie kuriem ātrāk prasās riņķis uz pirksta. To var pateikt arī rupjāk un prastāk - te nu būtu apvainojumi, bet tas nemaina lietas būtību. Tikai spēcīgs vīrietis ir spējīgs palikt brīvs. Priekš manis un daudziem citiem kaifs ir apzināties ka uz to esi spējīgs un pati brīvība.
Kas ir brīvība? Ļoti daudzkas. Viens aspekts ir - būt neatkarīgam no citu vērtējumiem. Mani un daudzus citus neinteresē ko par mani un viņiem domā Tu un citi (-as). Es zinu savu vērtību un man nevienai nav jāizpatīk lai dabūtu to ko katram vīrietim gribas. Es nelūdzu - es paņemu pats. Man nav jāizpilda kkādi pārbaudes darbi un eksāmeni lai tiktu pie kādas gultā. Man ir viegli.

gaidīju. gaidīju 7 gadus. nesagaidīju. pametu viņu. Ne tikai tāpēc, ka nebija gatavs mani precēt, lai gan tas bija viens no iemesliem.
Es nesaskatu jēgu dzīvot kopā 10, 20 gadus, ja attiecības nekur neattīstās, nesasniedz nākamo fāzi. Nesaku, ka bildinājums, laulības vai bērni ir obligāts priekšnosacījums, lai attiecības būtu laimīgas, bet man nebija ne šis, ne tas. tā arī nezinu vai viņš bija pārāk gļēvs vai vienkārši mani nemīlēja pietiekami stipri, lai uzdrošinātos plānot nākotni kopā ar mani.

Tāpēc man šķiet ir svarīgi jau gana ātri noskaidrot ko otrs domā par attiecībām, ģimeni, bērniem, laulībām, lai nav tā ka dzīvo cik tos gadus kopā un tad izrādās, ka kāds ir pilnīgi pret precībām.
Citādāk var tikai lasīt un skatīties kā sievietes mokās un tas noteikti nenāk par labu attiecībām. Mūžigais aizvainojums, kas iekšā sēž, tikai bojā kopā būšanu.

Elfrīds, paldies par atbildi, izskatās, ka samērā patiesa. Bet par alimentiem gan Tev slikta informācija, slaukt Tevi var tad, ja bērnu atzīsti ( vai arī caur tiesu dns liek veikt), nevis esi precējies.
Cik saprotu, Tev precības tātad liekas, kā vīriešu pazemošana, slaukšana un brīvības atņemšana? Tātad, Tu neesi redzejis attiecības, kurās vīrietis spēj justies brīvs, netiek slaukts un pazemots esot precējies?
Būtībā, esot ar sievieti vispār attiecībās, arī tas var notikt un nedomāju,ka pēc precībām normāla sieviete pēkšņi mestos Tavā makā? Vai tomēr varbū Tu neesi tik pieaudzis, lai precību gadījumā spētu uzņemties šo pietiekamo atbildību kā ģimenes galvai?

Elfrīds Es gribētu redzēt kā tu to pasaki savai otrai pusei šajos vārdos. Sieviete ar pašapziņu nez vai to tik mierīgi uztvertu. Veids kā tu izsakies par to, ko uzskati par brīvību, ir ļoti necieņas pilns pret tavu otru pusīti, ja tāda ir. Attiecībās neatkarīgi esot precētam vai nē ir jārēķinās ar otru cilvēku un viņš ir jārespektē. Un tas, ka tu kādu respektē nenozīmē, ka tiek ierobežota tava brīvība. Tā ir tava izvēle kādreiz pielāgoties un veikt kompromisus, jo šis cilvēks ir svarīgs un tā vērts. Protams, ka tev nav tas jādara, ja negribi, bet tad nevajag izlikties, ka esi pret laulību, esi atklāts un saki, ka esi pret nopietnām attiecībām.

Sieviete ar pašapziņu nez vai to tik mierīgi uztvertu

Es esmu pārliecināta,ka Elfrīds jau nemeklē sievieti ar baigo pašapziņu.. vai ar pašapziņu vispār.

es savu bildinājumu sagaidīju pēc pieciem gadiem - kamēr gaidīju, bija draudzenes, kas paspēja apprecēties, izšķirties un vēlreiz apprecēties :D taču tas bija tā vērts! domāju, ka bildinājums pēc daudziem gadiem ir pat vērtīgāks nekā pirmajos gados izteikts, kad vēl rozā brilles uz acīm un visi tarakāni vēl nav iepazīti!

Elfrīds, paldies par atbildi, izskatās, ka samērā patiesa. Bet par alimentiem gan Tev slikta informācija, slaukt Tevi var tad, ja bērnu atzīsti ( vai arī caur tiesu dns liek veikt), nevis esi precējies.
Cik saprotu, Tev precības tātad liekas, kā vīriešu pazemošana, slaukšana un brīvības atņemšana? Tātad, Tu neesi redzejis attiecības, kurās vīrietis spēj justies brīvs, netiek slaukts un pazemots esot precējies?
Būtībā, esot ar sievieti vispār attiecībās, arī tas var notikt un nedomāju,ka pēc precībām normāla sieviete pēkšņi mestos Tavā makā? Vai tomēr varbū Tu neesi tik pieaudzis, lai precību gadījumā spētu uzņemties šo pietiekamo atbildību kā ģimenes galvai?

Precēšanās un sīkais ar sekojošām problēmām ir ļooooti tuvu stāvošas lietas tāpēc es tās īp nenodalu.
BTW tādas attiecības kurās vīrietis būtu tik brīvs kā es redzējis nēesmu un neredzēšu. Un neviens neredzēs jo tādu vnk nav. :-D :-D :-D. Ar precībām vīrietis apliecina savu atkarību vājumu un nespēju būt vientuļam vilkam. Ne vairāk ne mazāk. Tā nav vīrieša pazemošana ja sevi nolaist viņš ļauj pats. Viņš pats sevi bieži vien labprātīgi nostāda šādā situācijā. Kāda var būt attieksme pret tādiem? Aptuveni tāda pati kā hetero pret homoseksuāļiem - man viņi un viņu problēmas ir vienaldzīgi un viņu vietā es sevi pat neiedomājos.
Jā makā varbūt nemetīsies, bet šobrīd es varu dzīvot savā mājā ar tādiem aizkariem kādi MANI funkcionāli apmierina un tas ne ar vienu nav jāsaskaņo. Kaut vai lupatas pie logiem sakarinu ja gribu. Neviena mani nepiespiež pirkt tādus (dārgus) kādi viņai patīk Nav jāsaskaņo tas cikos ir jābūt nomazgātam manam šķīvim un krūzei jo tie šobrīd nemazgāti mētājas pa izlietni. Jā :-D :-D :-D galu galā savas zeķes arī izmētāju kur un kā man patīk un savas drēbes skapī lieku tā kā MAN ir ērtāk.
Jā lai nomierinātu jūs - neesmu gatavs uzņemties atbildību par ģimeni precību gadījumā (kas par frāzi!!!!!!!!!) jo negribu nekādu papildu atbildību uzņemties defaultā.

Ar precībām vīrietis apliecina savu atkarību vājumu un nespēju būt vientuļam vilkam

neviens cilvēks nav un negrib būt vientuļa sala, un tā nav nekāda sevis pazemošana - atzīt, ka vēlies būt kopā ar otru cilvēku.