Cik ilgi gaidīt bildinājumu?

tpu, nu taču bauda, nevis baida ;)

Vīrieši pēc dabas ir tādi. Un ja vēlies papīrus, tad rīkojies pati.

Nevajag bāzt visus vīriešus vienā maisa. Ļoti daudzi vīrieši vēlas attiecības noformēt oficiāli un viņiem tas liekas svarīgi.

Pati nerīkotos nekad. Es nevarētu draugam pīkstēt par to, ka gribu, lai viņš mani apprec. Tam ir jānāk no viņa.
Ar draugu kopā esam 3 gadus, bet bildinājumu vēl negaidu, jo abi mācāmies, nav savas stabilitātes. Viņš diezgan bieži runā par kāzām, ka gribot mani precēt, tāpēc domāju, ka pēc pāris gadiem to sagaidīšu arī es :)

Tas gan ir tumsonīgi - gaidīt, kad vīrietis bildinās. Kas mēs kādos viduslaikos dzīvojam? Visu var kopīgi izrunāt. Ja esat kopā, tad arī sarunājaties taču. Un sarunas, domājams, nav par laikapstākļiem. Par finansēm, par to kur pavadīsiet brīvdienas, par tālāku nākotni arī ... Bet sēdēt un gaidīt, kā senos laikos, sorry

Salīdzinot ar daudzām no jums manas attiecības nav tik ilgas - esam kopā aptuveni pusotru gadu. Taču esam runājuši par kāzām un ģimeni un zinu kāda ir viņa nostāja, tādēļ neraizējos un ticu, ka bldinājums nākotnē būs.
Šobrīd plānojam kopā dzīvošanu un viņš teica, ka vispirms vajag gadu padzīvot kopā un tad var bildināt. Iepējams ka tā arī varētu notikt un tad pēc gadiem 2 vai 3 varētu aprecēties. Šobrīd tas liekas optimāli, jo tad būtu jau vismaz 25, pagaidām pilnīgi noteikti nesam gatavi precēties, jo man šķiet,ka jāprecas ir pieaugušiem cilvēkiem un mums abiem vēl ir jāpaaugas un jābūt pastāvīgākiem. Ceru, ka tas tuvāko gadu laikā realizēsies un tad var arī precēties.

1,5 gadus gaidīju. Patiesībā negaidīju, tas nāca negaidīti :) Bet tas bija patīkami.

Negaidīju- jo zināju, ka tāpat gribēšu ar viņu dzīvot visu atlikušo mūžu.
Pēc nepilniem 2 gadiem viņš mani bildināja,tieši tā, kā vēlējos- Ne tā, ka filmās;)

Es tagad pavisam noteikti negaidu, jo ir long distance. Bet viņš ir ieminējies par to vairākkārt un vēlas noformēt attiecības tad, kad būs tuvākā iespēja, jo laist mani projām viņš negrib. Lūk, tā.;)

Esmu viena no tām, kuru neprec, kopā esam 4.5 gadus :D
Teikšu pavisam atklāti. Man tas .. sāp.Drīzāk - sāpēja, un vīrietis ar to ir kko manī salauzis. Līdz ar to .. šis jautājums - pamazām, gadiem ritot - pārvērties zināmā aizvainojumā, jo kompromisu jau te reāli nav. Es piekāpos un gaidu .. viņam ir tā *vara*. To, ka mīl tikai mani, līdz mūža galam tikai ar mani un ja vispār kādu precēs - tikai mani .. esmu atklausījusies. Tas, patiesībā, situāciju padara vēl sāpīgāku. Šis jautājums ir izrunāts krustu šķērsu.
Nākam gan no dažādām valstīm, un šis ir viens no kultūru atšķirību piemēriem. Cik ilgi gaidīšu - nezinu. Es pat vairs negaidu, jo brīžiem tiešām māc šaubas, ka atbildētu ar jā.

Apsveicu Heartkiller ar gredzentiņu :) Par citiem pāriem, protams, prieks un neviltots. Tiesa gan - neprecas masveidā.

Es laikam esmu viena no tām, kuras nealkst pēc kāzām. Lai gan par bildinājumu es nebēdātos, jo tas nozīmē, ka otrs ir gatavs ar tevi kopā saistīt dzīvi.

Es gaidiju 10 gadus... nesagaidīju :) Sagaidīju mūsu jubileju un pieliku tam punktu. Protams, jau nākošajā dienā bija gatavs uz zagzu vest. Bet man vairs to nevajag. Kā te viena meitene jau minēja, manī kaut kas vienkārši salūza. Es veltīju visu savu jaunību viņam, un viņš zināja, ka vēlos apprecēties. Bet savas vēlmes viņam bija svarīgākas par manējām. Nenovārtēja mani

Negaidit!

gaidu vēl. gribās. ceru :)

Ja, mani 9 gadus nebildinatu, man skistu, ka kaut kas nav ok.
Manuprat, tie ir parasti pari kuri gadiem dzivo kopaa, tapec es nekad negribetu dzivot kopaa,lai chalis nepierod un nedoma, ka vareshu but kalpone par brivu.

Manuprat, tas ir atkariigs cik parim ir gadi. Ja abiem 18 gadi un meitene pec 2-3 gadiem nesanem bildinajumi, tad manuprat ir galiigas mulkiibas, ka vajadzetu satraukties.
Bet, ja 28-30 gadi un pec 2-3 gadiem nav bildinajums, tad jaa varetu satraukties.

Man butu kauns puisim diikt, lai mani bildina. Tas manuprat, katrai sievietei ir kaa kompliments, ka vinsh velas vinu precet. Iespejams nekad nesanemushu bildinajumu, jo esmu long distance relationshipaa un pat negribas par to domat. Man dazas draudzenes ir precejushas. Kaazas man skiet ir super jautrs pasakums un nemaz neskiet gruziigs.
Tas atkariigs no katra paraa individuali. Mani vecaaki nekad nav preceejusies, bet dzivo ka cimds ar roku un man arii nemaz negribetos nakotnee preceties ar savejo puisi.

Draugs mani bildinaaja peec 7 gadu draudziibas. Nekad par to nebiju iipasi iespringusi. Tagad arii ar kaazam iipasi nesteidzos. Citu viedoklim un spiedienam nepakljaujos, man vienalga, ka apkaart visi precaas. Mums viss notiek peec muusu tempa, ko pasi nosakaam.

Mēs apprecējāmies pēc 2.5 gadu pazīšanās, bez bildināšanas. Es pat nenojautu kurā brīdī tam bija jābūt. Viss bija skaidrs jau diezgan ātri pēc iepazīšanās un tāda bildināšana vispār izpalika. Par kopdzīvi abi jutām un domājām ļoti līdzīgi un sākām jau plānot kāzas - kāda tad tur vairs bildināšana.

Es no paša sākuma zināju , ka viņš ir īstais , nu zināju un viss . Bildināta biju 100-tiem reižu dažādās vietās :D , kāzas dzērām pēc 9 gadu kopā būšanas ....

Esmu kopā 6 gadus. 2 gadus jau vēlos bildinājumu , kāzas, bērnu..nekā no tā nav un diez vai būs....apnika gaidīt:D

Es laikam esmu visātrākā, bildinājumu saņēmu negaidot pēc 2 mēnešu pazīšanās, bet tas bija tikai tāds "pa jokam" izmesta frāze. Nopietns bildinājums bija pēc 6 mēnešu satikšanās, tagad ar 1.5 gadu stāžu dzersim kāzas. Ja tu zini, tad tu zini - no regrets...