Jaunas attiecibas, kad ir berns?

Bērns ir piekabe, nekad netiktos ar vīrieti kam ir bērns. Bet es zinu ļoti daudz puišu ,kam tā nav problēma. :)

Zinu vīrieti, kas draudzenes bērnu pieņēma kā savu. Tagad abiem ir kopīgs bērns arī, un viss ģimenē ir lieliski.

Bļin saspaidīju..

Bērns nav piekabe. Par vīriešu uzmanību nesūdzos, pat, kad viņi zin, ka man ir bērns. Arī mans draugs reaģēja normāli un atbalsta mani visos kašķos ar bērna tēvu. Un tēvs manam bērnam viņš nebūs nekad, bet vienmēr ir iespēja būt labam draugam

Bērns nav piekabe.

ja nav nopietnas attiecības, vai ne tās labākās attiecības, tad kāpēc jātaisa bērns??

Nu, ne vienmēr vieglprātība vai nejauša "iekrišana" ir tas iemesls, kāpēc rodas vientuļās māmiņas. Manai māsai, piemēram, viss bija ideāli, attiecības super, labāku neko nevarēja vēlēties, piedzima puika, super, visi priecīgi, pagāja gads, divi - trīs, un sākās nesaprašanas savā starpā ar vīrieti. Vienkārši vairs nevarēja atrast kopīgu valodu. Kurš gan zināja, ka tā notiks?

nu citām paveicas, ka atrod kādu kas pieņem arī to viņas bērnu, bet nosodīt kādu dēļ tā, ka viņš nespēj pieņemt svešu bērnu, nevar.

man ir tā pāt

gribas būt kopā ar kādu, ar kuru vismaz tik nopietnas lietas kā kāzas, bērni būs pirmo reizi kā vienam, tā otram

man vispār ir grūti saprast, kāpēc rodas tik daudz vientuļās mātes...tā ir vieglprātība? es tiešām nesaprotu, ja nav nopietnas attiecības, vai ne tās labākās attiecības, tad kāpēc jātaisa bērns??
un tas "gadās" "nejauši" "iekrita" ar liekas debīls attaisnojums, pus latvijas sievietēm kautkā gadās palikt nejauši stāvoklī un palikt vienām ar bērnu....

berns bus piekabe visu muzu un tu nekad vairs nebusi briva.

Mazliet skumji paliek, izlasot, ka kādam ir šāda veida domāšana.
.
Par tēmu, pievienojos tām, kas saka, ka nespētu būt kopā ar vīrieti, kam jau ir bērns, savā dzīvē spēju pieņemt tikai ģimenes modeli- mamma, tētis un kopējs bērns. Bet, nenosodu tos, kam tā nav, gadās visādi, taču bērnu ar vīrieti iepazīstināt jau kā tēti man gan nešķiet pareizi. Domāju, ka tas ir tikai paša bērna ziņā- pieņemt kā tēti vai ne, ņemot vērā, ka tētis ir tikai viens, lai kāds arī būtu.

bērnam ir jāpastāsta, ka mamma un tētis bērnam būs vienmēr, neatkarīgi no tā, ka nedzīvo, piemēram, kopā. jāspēj izveidot normālas attiecības ar bērna tēvu, cita lieta, ja bērna tēvs ir vardarbīgs, bērnu neatzīst utjp., jāatrod laiks, lai bērns satiek abus vecākus, bet, lai nebūtu tā, ka viens vecāks ir tas labais, otrs sliktais, proti, pie tēta ved tikai brīvdienās, kad ir vienas vienīgas izklaides, bet pie mammas darbadienās, kad ir pienākumi - zobu tīrīšana, iešana uz bērnudārzu utjp. ;) bērnu var iepazīstināt ar to, ka tas ir mammas jaunais draugs un viss. protams, sākumā bērns negribēs to, jo būs cerības, ka mamma ar tēti saies kopā vai mammas uzmanība nebūs tikai veltīta bērnam. svarīgi, ka mamma atrod laiku divatā ar savu bērnu, nevis visu laiku mamma, jaunais draugs un bērns. un vēl svarīgi, ka tas, ka jaunais draugs nav tēva vietā, nenozīmē, ka nevar bērnu audzināt un aizrādīt, citādāk bērns jutīsies, ka tam draugam ir vienalga. jā, var būt pārmetumi, ka to bērnu nemīl, kā savējo, bet pat īstie vecāki savus bērnus nemīl vienādi.

es droši vien arī nespētu būt kopā ar virieti, kam ir bērns no iepriekšējām attiecībām, tā pagātne visu mūžu vilktos līdzi. tas nav priekš manis. un apbrīnoju tos vīriešus, kas veido attiecības ar sievietēm, kam ir bērni

Māsai ir attiecības ar vīrieti,kurš nav viņas pirmā bērna tēvs,vīrietis pieņēma mazo ar lielāko prieku,nebija viņam nekādu aizspriedumu,cenšas palīdzēt audzināšanā kā vien var,bet mazajai gan netika stāstīts,ka redz tas tagad būs tavs jaunais tētis. Tas ir lieki,jo bērnam jau ir viens tētis.

Godīgi sakot, es arī nesaprotu, reiz man ļoti patika kāds puisis, tad uzzināju, ka viņam ir bērns ar citu sievieti un tas to patikšanu kā ar roku noņēma. Saprotu, ka dzīvē var gadīties visādi, tomēr jaunībā (vismaz man) gribas būt kopā ar kādu, ar kuru vismaz tik nopietnas lietas kā kāzas, bērni būs pirmo reizi kā vienam, tā otram. Bet nu es esmu egoiste, jā, un man ir mazliet skumji redzot, cik daudz tomēr ir to vientuļo māmiņu (un arī to, kuras ar bērna tēvu kopā nedzīvo, bet dzīvo ar citu vīrieti) Kaut gan arī piemērs no dzīves - pazīstamai meitenei bērniņš vēl maziņš, jau kad bija gaidībās, bērna tēvs ne ausis nespicēja, tagad viņai ir ļoti jauks puisis, kurš rūpējas par bērniņu kā savu, laikam dikti meiteni mīl, nu man ļooti liels prieks tiešām par abiem :)

Kubiete, nopietni??
Kad tev bus 50 gadi un berns jau izaudzis,tad izveidot attieciibas ir tuvu nullei

man radu tante 75 gados kāzas spēlēja atr trešo vīru!!!!!!


Un 3 gadi nav 10 , mazins vel. nav jaatliek lidz dela kāzām personīgā dzīve!

Trīsgadīgs bērns iet bērnudārzā, lai randiņo pa dienu, pa naktīm vēl paspēs.

Kubiete, nopietni??
Kad tev bus 50 gadi un berns jau izaudzis,tad izveidot attieciibas ir tuvu nullei :D

tad vīrieti atliek . Dzive ir gara paspes.

Bet, ja nu daudzam nav kur likt tos bernus, 3 gadiigu siici neatstasi vienu.

Es gan negribetu, randinus uz zoodarzu un lellu teatri.

Uz randiņu jau nav jāiet ar bērnu. :D

Es gan negribetu, randinus uz zoodarzu un lellu teatri.

bērns nav piekabe. Bērns ir laime

Punkts un Amen.!!

Abos manis aprakstītajos gadījumos vīrieši jau bija lietas kursā par to, ka sievietei jau ir bērns/i. Mans patēvs uzsāka attiecības ar manu mammu, zinādams, ka viņai ir 3 meitas no iepriekšējās laulības. Tas viņam nebija apgrūtinājums vai šķērslis.