Jaunas attiecibas, kad ir berns?

,pirms kaut kas ir sācis veidoties,jo tas var būt ļoti sāpīgi, ko tādu uzzinot vēlāk.

vienkārši gar zemi.... pipec:D

Es nedomāju,ka pati varētu būt kopā ar džeku,kam ir bērni. Bet ko zin,dzīvē visādi gadās,ja nu tiešām brīnišķīgs cilvēks,tad varbūt varētu to pieņemt.

Tāpēc arī uzskatu,ka ir tikai godīgi,ja to faktu par bērniem pasaka sākumā(neitrāli) ,pirms kaut kas ir sācis veidoties,jo tas var būt ļoti sāpīgi, ko tādu uzzinot vēlāk.
Kā arī - nenosodu,ja džeks izbeidz attiecības bērnu dēļ.

Bērniem nekas nav jāiestāsta,jo tētis ir tikai viens. Es domāju,ka bērns pats sapratīs,ka mamma nevar visu dzīvi nodzīvot viena un nelaimīga.

Dzīve ir pietiekami gara, nekad nevar paredzēt, kas var notikt, kādi pagriezieni nākamajā ceļa pagriezienā mūs gaida... Tāpēc svaidīties ar tādiem ļauniem vārdiem, kā "dzemdēt bērnus no katra garāmgājēja" nekad neuzdrošinātos... Un vīra aiziešana vai šķiršanās no vīra ir vēl mazākais ļaunums, kas dzīvē var notikt. Kaut vai pēc nelaimes - sieviete vēl jauna, vitāla un dzirkstoša ar bērnu var palikt viena. Dikti jau labpatīk mums domāt, ka dzīvē visu varam grozīt un vadīt tikai, kā paši vēlamies, pēc jaunības maksimālismā izsapņotā ideālā scenārija...

Par tēmu - jebkurā gadījumā attiecības ar sievieti/vīrieti, kuram ir bērns, ir jāveido tikai tiem, kas to spēj pieņemt. Pietiekami pasaulē nemīlētu, nelaimīgu, neapmīļotu bērnu.

Kaa jus berniem iestastiet, kad sveshais onkulis bus jaunais tetis?

To nu gan nav jāiestāsta, ja bērns zina savu īsto tēti. Domaju tas nāks ar laiku kā tam bērnam saukt jauno"tēti" varbūt vienkārši vārdā.

sveshais onkulis bus jaunais tetis

Nesaprotu, kāpēc bērnam būtu jāmelo par to, kurš ir tēvs, kurš nav...

Bet par to bērnu pieņmšanu/nepieņemšanu, man jau šķiet, ka tas vairāk ir jauniem cilvēkiem. Nezinu. Man nebija problēmas pieņemt to, ka vīrietim ir bērns, arī pirms man pašai bija bērns.
Es īsti nesaprotu kā bērns var būt šķērslis, jo tu taču pats, kā cilvēks, esi tāds kāds tu esi, bērns tevi nepadara par labāku vai sliktāku.

Es arii negribetu tikties ar puisi kuram ir bijusi jau gimene un berni.Nee,paldies!!

Bet varbut,kad busu vecaaka, ap gadiem 35-40, ja vinam bus forshi, gudri berni,kas mani pienemtu tad es labprat, nebus pashai jadzemde un vini jau bus nopietnaa vecumaa. Loti nepatiik siikie neprotu nemties ar berniem un rast kontaktu.

sveshais onkulis bus jaunais tetis

Mana māte tā nedarīja un par to es viņu cienu. Man nebija viņas jauno draugu jāsauc ne par tēvu, ne patēvu. Saucu viņu vārdā. Mēs vienkārši sadzīvojām, jo mamma mācēja paskaidrot, ka tētim dzīvē tā sanācis, ka viņš kopā ar mums vairs nebūs (3 gadīgai man daudz jautājumu par to nebija) un ka mamma tagad dzīvos kopā ar (vīrieša vārds). Man no tā nebija jāizdomā jauns tētis, viņam nebija jāsauc mani par meitu. Sadzīvojām labi, bija gan saldējums, gan pēriens. Viss kā ar parastu tēti, tikai nekā uzspiesta nebija.
Pati esmu dzīvojusi kopā ar vīrieti, kam ir bērns no iepriekšējās. Arī viņam mani ne par mammu ne pamāti nebija jāsauc. Sadraudzējāmies lēnām un miers.

Kā jūs zinat ka vīrietis tos bērnus pieņem. Daudzi mēģina pieņemt. man liekas, ka nejau bērns ir problēma. Problēma ir sievietē, kas pasaka:"iepazīsties- šits turpmāk būs tētis".
Kaut kā netā paskatījies... parāk lēni maku izvilku... Vel sāk pārmest nemīlēšanu. Krājās visāda neizrunāta huiņa un aizvainojums. Čalis paņem vagu. Vel vainīgs paliek.
Karoč- sieviete gaida lai vīrietis tā uzreiz sitiena lēkātu bērnam apkārt un puņķotos, bet manuprāt tās vīriesū sirdis atverās vēlāk

Manā franču galā vīrieši cīnās par bērniem vairāk nekā Latvijā, bet tādu, kuriem svešie bērni traucē, arī netrūkst.

Man šobrīd ir paziņa, kura savam bēbim kā 2. un 3. vārdu ielika drauga meitu (no bijušās laulības) vārdus, mīl kā pašas bērnu arī 'bagāžu'. Cik cilvēku, tik attieksmju, attiecību un variantu.

nu, un cik tad daudz ir tādu vīriešu kas dzīvo vieni ar saviem bērniem???
ir atšķirība, vai sieviete tiekas ar sava vīrieša bērniem kautkad nedēļas nogalēs, vai kad vīrietim jādzīvo patstavīgi ar sevušu bērnu un iespējams pat jaaudzina un jāpieņem kā savu.

Atšķirība ir, bet man nepatiktu, ka vīrietim vispār ir bērns, tas nekas, ka bērns dzīvo ar māti.
Bet šis viss nav pa tēmu, ja pa tēmu, - es savam bērnam nekad neteiktu, ka mans jaunais draugs ir tagad bērnam tētis, jo tētis ir viens, bet jaunie draugi/piegulētāji var nākt un iet..

Man paziņu un draugu lokā ir lielākoties vīrieši, kas attiecības ar sievieti +bērns negribētu. Bet draudzenes māsai ir berns, un viņai ir bijuši vairāki puiši,kas bērnu pieņem.
Ir kas pieņem, un ir kas nepieņem, bet jāatzīst, ka uz šodienu ir pārak daudz vientuļo mammu ar bērniem vecumā no 20-25 gadiem. Un ne vienmēr vainigie ir vīrieši.

Šī tendence ir vērojama tikai pie mums vai tā ir visā Eiropā (Vācijā, Fracijā, piemēram). Kā tur ir ar tām vientuļajām +/-20 gadīgām mātēm?

pati tūlīt pārvācos uz citu valsti, un tur vispār 20gadnieci stumjot ratiņus gadās redzēt ļoti ļoti reti, neatkarīgi no tā vientuļa vai nē.

Nu jā, bērni jau tikai sievietēm ir..

nu, un cik tad daudz ir tādu vīriešu kas dzīvo vieni ar saviem bērniem???
ir atšķirība, vai sieviete tiekas ar sava vīrieša bērniem kautkad nedēļas nogalēs, vai kad vīrietim jādzīvo patstavīgi ar sevušu bērnu un iespējams pat jaaudzina un jāpieņem kā savu.

Var ar saprast tos vīriešus un sievietes kuri negrib lai otrai pusei būtu bērni no iepriekšējiem partneriem, ne vien dēļ tā ka nevarētu nekad bērnu pieņemt kā savējo, bet gan ar tā ka dēļ tā var rasties papildus klapatas, piemēram sakarā ar bijušajiem ka nevar normāli bērna vecāki savā starpā visu sarunāt kaut vai par bērna pieskatīšanu, paņemšanu uz nedēļa nogalēm un tad tas trešais tajā vel pa vidu tiek iejaukts.

Prieks gan man ir par tiem cilvēkiem kas tomēr var pieņemt citu bērnus kā savus, vot labi ka ir arī tādi pasaulē! :)

Dalja pienjem, dalja nepienjem. Zinu viirieshus, kuri labaak izveeleesies sievieti, kurai vispaar nevar buut beernu kaa sievieti ar beerniem, un zinu taadus, kuri ir appreceejushies ar sievieteem, kuraam ir 3+ beerni no ieprieksheejaam lauliibaam.

Draudzenei ar bija bēdīgi, palika stāvoklī, pateica draugam, viņš itkā pirmajā mirklī bija par abortu, bet ātri vien domas mainījās, tad nu viņi paspēja pat aprecēties kamēr vel stvāvoklī, bet kā bērns piedzima vīrs neizrādija ne mazāko interesi par bērnu, pat naudu nedeva bērna lietām, kamēr pats tusējās apkārt, tā nu nepagāja ne gads kā draudzene izlēma sķirties, traki ka tā notiek, bet nu lūk ir tādi gadījumi ka viss varbūt ir pārāk sasteikts un puisi bija vel par jaunu un glupu lai spētu uzņemties ar atbildību.

Bet pa lielam jau tie iemesli kapēc rodas vientuļās mātes ir daudz, trakākais jau ir tas ka bieži vien tiešām tas ir dēļ tā ka vīrietis vienkārši nav gatavs un aizmūk, kas vispār ir tik negodīgi, jo sieviete tiek atstāta viena ar to nastu un uztraukumiem, bet vīrietis var aimukt un izlikties ka nekas nav bijis, labi ja vel viņš maksā pēc tam bērnu naudu mātei.

Citi atkal to bērnu grib lai varbūt varētu savilkt kopā attiecības kuras jau irst, citiem atkal tas bija negaidīts pārsteigums un vecis aizmuka, citas atkal nemāk aizsargāties kā vajag. Ir pat tādas kam to bērnu savajagas jo lūk visām citām ir un viņai ar vajag un tad nu draugu ievelk tajā ka vajag bērnu un pēc tam mokas jo pārāk ātri pieņēma tik nopietnu lēmumu.

Bet nu galvenais jau ir tas lai pēc tam viss būtu labi, vai esot vienai vai kopā ar kādu un bērniņš būtu laimīgs.

Ja man būtu bērns es nekad necenstos viņam iestāstīt ka šis te puisis tagad būs tavs tētis, viņš pat patēva titulu nevar izpelnīties ja līdz kāzām nav tikuši, bērnam vienkārši teiktu ka šis ir mammas draugs.

Un vispār tiem večiem kuri aizmūk to atbildības vajadzētu uz galvas uztetovēt zīmogu ka pameta savu bērnu!

Pašai tēvs nav bijis visu mūžu, un kad vel biju jau tīne tad tas muļķis ar atjēdzās ka es ar pastāvu un centās ar mani sazināties, godīgi sakot pasūtiju viņu trīs mājas tālāk, jo viņš nekādi mani nav atbalstijis dzīvē lai viņam būtu tiesības tajā ielausties un sākt sludināt ka ir mans tēvs, ko viņš ar darīja.

mūsdienās, jau nav liela izvēle tiem vīriešiem, katrai otrajai stabili ir bērns

Šī tendence ir vērojama tikai pie mums vai tā ir visā Eiropā (Vācijā, Fracijā, piemēram). Kā tur ir ar tām vientuļajām +/-20 gadīgām mātēm?

Un ja pat sieviete iekrita vai vel ka, kapec vina jauzskata par nozelojamu un jasausminas. Ir ari sievietes, kuras spej atbildet par savu ricibu, nevis skriet un abortus taisit, lai tik ne ta par vinu padomatu vai, lai veci normalu atrastu.
Skiras ari idealie pari ar berniem. Cik glupam ir jabut, lai domatu, ka vientulas mates/ tevi ir tikai tie, kuri "iekrita" vai dzemdeja jauni.

mūsdienās, jau nav liela izvēle tiem vīriešiem, katrai otrajai stabili ir bērns

Nu jā, bērni jau tikai sievietēm ir..

peekabo, tā nu gan nav. Zinu ļoti maz sievietes, kas vienas audzina bērnus.

mūsdienās, jau nav liela izvēle tiem vīriešiem, katrai otrajai stabili ir bērns :D