Dien.
Esmu darbā un šodien ir viena no tām dienām, kad pacienti ir forši un gribas ticēt cilvēces nākotnei.
Vēl tagad smiekli nāk par vakardienu. Vakar pārrados no darba un dzīvoklī nebija elektrības un pirmā lieta, ko darīju - metos skaidrot, kas par figņu. Protams, rezultātā kaķis nereāli apvainojās, ka pirmā lieta man bija elektrība, nevis viņas žēlošana par to, cik viņai grūti visu dienu bijis(aha, pampt uz palodzes saulītē, nenormāli grūti) :D Visu vakaru pati sev mantiņu mētāja un mani ar plašu žestu ignorēja.
Gaidu nedēļas nogali, jo beidzot ar draudzeni čekosim ''Izraidītos''.
Man radiniece tā arī pateica, ka nekādu mazu bērnu kāzās - diskriminējoši vai nē, tas ir otršķirīgi, viņas kāzas, viņas lemšana, viņa negribēja raudāšanas u.t.t.
Man liekas, ka, ja man būs kāzas, es būs tāda pati un ar tādu pat lēmumu, jo negribu visas tās bļaušanas. Man tas tāāāā spēlē uz nerviem un manā dienā, paldies.
Tad es tiešām varu to naudu auklei iedot, ja vajag, bet lai nav viss tas murgs ceramonijā utt.
Kā nekā tā vispār ir pāra izvēle, ko viņi grib savās kāzās redzēt un kādas tāš redzēt. Tāpēc man bieži besī, ka ir viesi, kuriem liekas, ka kāzas rotē ap viņiem un ja nav tā, kā viņi grib, tad jaunais pāris ir kretīni utt. Bet tās ir pāra kāzas un viņu lemšana.
Kāzas nav katru dienu, tāpēc es noteikti neciestu savās kāzās kko tādu, ko negribu. Gribētu šo dienu cik vien iespējams perfektu.