Sveiki dāmas. Padalieties pieredzē ar parazītvīriešiem. Ļauju tādam sev sēdēt uz kakla jau pāris gadus un nevaru pamest jo visādi citādi viņš ir baigais svītijs un ikdiena ir super jautra. Tas ir kā padzīt runci zābakos, kurš uz tevi skatās ar tām žēlajām acīm, kaut gan patiesībā- maita baigais. Ir bijis tuvu līdz aiziešanai pie cita- normāla vīrieša- taču izšķirošajā brīdī man vienmēr šķērmi ap dūšu paliek iedomājoties sevi kāda cita apskāvienos...
Padomi visdrīzāk, ka būs lieki, jo es zinu, kas darāms. Šoreiz tikai meklēju cerību bēdu māsu stāstos, lai smeltos iedvesmu.
25
