Vīrietis sēž uz kakla

tajā brīdī, kad kravāju čemodānus, viņš ir gatavs uz visu- lūdzās, raud, kliedz, solās giezt vēnas utt. Bet nekas no solītā nekad netiek piepildīts, lai gan es jau vairs ne uz ko neceru (jāatzīmē, ka tomēr nevēlos lai viņš vēnas griež, jo uzrakstīju tā, ka varētu likties otrādi ). Man vienkārši tajā brīdī dūšas nepietiek pagriezt muguru...jo zinu, ka tajā konkrētajā brīdī viņa emocijas ir patiesas.

Viņš ir šausmīgs egoists! Tādi nemēdz graizīt vēnas.. Viņš tik ļoti grib sagabāt savu komforta zonu, ka pat neinteresē Tava pašsajūta, pārdzīvojumi.

Var jau rakstīt - kravā koferus, pamet (manuprāt, sakarīgākais lēmums), bet zinu, ka Tu to nedarīsi līdz neaizies līdz pēdējam pilienam :)

Tik vēlāk žēl būs to pazaudēto laiku, nervus un enerģiju, ko varēji veltīt kādam mīlošam, izdarīgam cilvēkam :)

Man tādas emancipētās Latvju cietējas kas pašas var visu nav žēl!

Ļoti piekrītu cormeum viedoklim

Ko vēl varu piebilst? Es varu saprast vīrieša uzturēšanu pāris mēnešus, kamēr labu darbu atrod, bet arī tad, manuprāt, vīrietis darītu visu, lai ātrāk šo darbu arī atrastu un tas būtu zem viņa goda - dzīvot uz sievietes rēķina, ja nekas nemainās gadus - nu par šādiem vīriešiem es labāk skaļi neizteikšos, sen jau būtu aizsūtījusi pār kalniņu.

Vienam labam draugam ir brālis, nestrādā, spēlē mājās spēlītes datorā, dzīvo par sievas tā jau ļoti mazo pārdevējas algu, turklāt - pie sievas vecākiem. Ko tā sieviete atradusi tādā mūdzī - nav ne jausmas. Tiešām!

Bet, ja Tu kopā ar viņu jūties labi, kāpēc viņš ir jāpamet?
Svarīgākais jau ir tas, kā Tu jūties nevis sabiedrībā izstrādāti stereotipi par "pareizo" ģimenes modeli.
Ja Tev ir ērti, ka viņu uzturi, un nopelni pietiekami, neredzu problēmu.
Manuprāt, nav starpības, kurš kuru uztur, galvenais, lai abiem iesaistītajiem ir patīkamas attiecības. Man, piemēram, nav ērti, ja jāuztur vīrietis, jo nepelnu pietiekami, lai vēl kādu uzturētu.
Bet, ja ienākumi ļautu, droši vien tam nepievērstu uzmanību, galvenais- lai esmu laimīga.

Bet kādēļ tev uzreiz pie kāda jāmetās? Ja tev pašai jau ir apziņā, ka tam visam jāliek punkts, tad tā arī dari un dzīvo viena, izbaudi to, ka esi brīva un neviens vairs nav jāuztur, un savu noplenīto naudu vari izmantot tikai sev.
Vēnas jau nu viņs tiešām negriezīs, ja nu pilnīgi bez sirdsapziņas pārmetumiem varējis dzīvot uz tava rēķina, domājot tikai par sevi, tad egoisms viņam neļaus sev darīt pāri :D

ikdiena ir super jautra

Paturi :) Tak foršs tev mājdzīvnieciņš :)

Nu cerams maju karto, est gatavo vismaz. Jeb to ari dari tu? Un saki dārgs tev tas žigolo? Nu cik reali tads izmaksa, drebes ar pērc vinam? Kad bus berns stradasi lidz dienai kad jadzemde, un no dzemdibu zales uzreiz uz darbu? Saki šis baros ar krūti:D

Ja autore justos labi, diez vai te izklāstītu šo situāciju.

Nan jēgas rakstīt par vīrieti, jo tādu kā viņš ir daudz, tāpat ir arī daudz foršu vīriešu.

Izskatās, ka problēma ir sievietē - nemīl un neciena sevi.

Kubiete precīzi aprakstīja manas domas, kāpēc tāds vīrietis mājās nav nekas labs.

Viena mana draudzene gadiem mocījās ar šādu mājdzīvnieku. Ja tās būtu tikai drēbes un vakariņas, tad vēl tā, bet kungam redz arī telefoniņus jaunākos, kompītis arī tā kā jaunāks kārojas, lai gan vecais nebūt nav slikts, TV par 2" lielāku reizi pus gadā apmēram, aizbrauksim tur un šite.. Un viss uz dāmas pleciem. Strādāja 2 darbos, lai to apmaksātu. Vienā brīdī piegriezās, jo tā jau puisis jauks, vakariņas arī uzmeistarot prata un no slotas īsti nebaidījās, taču, nekad viņš nepajautāja, vai viņa kārtējo iegribu meitene var atļauties, vienkārši pateica, ka vajag, reizi pa reizei vēl ar tādu piebildi :"Nu, vai tad Tev žēl? Mēs taču esam kopā. Tu mani nemīli?" Meitenei šis pamatīgi deva pa smadzenēm un mocījās ar savu mīlestību. Tāpat vairākas reizes kravāja koferus un klausījās, kā viņš leks no Vanšu tilta, ja viņa aizies. Viņa vienmēr padevās un palika. Līdz vienai dienai. Protams, ka man nācās viņai palīdzēt, bet galvenais ir rezultāts.

Darījām tā:
1) Sadabūjām naudu, lai viņa var noīrēt atsevišķu dzīvokli.
2) Nopirkām viņam biļetes uz kaut kādu festivālu uz 2 dienām, kaut kur pie Smiltenes.
3) Meitene pateica, ka pati līdzi netiek, jo jāstrādā, puisis aizbrauca viens.
4) Tiklīdz viņš bija prom, mantas tika operatīvi pārvāktas uz jauno dzīvokli un telefons izslēgts.
5) Atliek noturēties pāris nedēļas pinkšķot kādai draudzenei padusē un tad jau paliek labāk.

P.S. Satiekot savu Alfonsiņu uz ielas, nevajag teikt jauno telefona nr. un dzīvesvietas adresi, citādi, visticamāk, viss sāksies no gala. Ieteicams vispār nekādās sarunās neielaisties.

1) Sadabūjām naudu, lai viņa var noīrēt atsevišķu dzīvokli.

Vecā dzīvokļa īres līgums bija uz puiša vārda? Jo citādi viņš varētu ilgi un dikti dzīvot, nemaksāt, un parāds būtu meitenei uz kakla.

Pasmējos par šo- brīdī kad kravaju koferus, viņš raud, kliedz un pārdzīvo, viņa emocijas tajā brīdī ir īstas.
Nu bet loģiski, ka īstas, viņu no iesilditas vietas met ārā. Un tici man, tas ir primārais par ko viņš pārdzīvo. Ka jāsāk kautkas darīt pašam, bet pie tadas muļķes kā tu ir tiiiik ērti.
Atver acis beidzot.

Haha, iedomājos, kāda bija tam Alexas minētajam džekam seja, kad viņš atgriezās no sava divu dienu festivāla, haha :D.

Saderam ka randinos autore vienmer sākumā maksāja par sevi, un galu siena ar var iedzit:D :D :D

Visa problēma jau slēpjas tajā, ka tev viņa ir žēl. Tiklīdz tu padod viņam domu, par šķiršanos, viņš nevēlas pamest savu komforta zonu un tādējādi raud un lūdzas, kas atkal tevi iežēlina un liek domāt, ka viss mainīsies, taču tā nebūs. Tur nu mēs neko nevaram darīt, tev jākļūst emocionāli stiprākai. Neļauj ar sevi tā izrīkoties! viņam ir vienalga, ka tik savu ādu izglābt!!!!

Varbūt izšķiries uz kādu laiku un pavēro viņu no malas, kā viņš dzīvos, tad tu sapratīsi, vai gribi atkal būt kopā, jo ja jau viņam tā rūpi, tad jau saies atkal ar tevi.

Saderam ka randinos autore vienmer sākumā maksāja par sevi, un galu siena ar var iedzit

Laikam tomēr galu sienā nevar iedzīt. :D

Nevajag baidīties rīkoties. Es šitā gandrīz visus mīļos cilvēkus sev apkārt pazaudēju, jo draugs bija lops :-D

Saderam ka randinos autore vienmer sākumā maksāja par sevi, un galu siena ar var iedzit

NAGLU SIENĀ IEDZĪT... izlaboju:D

Atbildēšu vispirms tiem, kas nesaprot kāpēc grūti pamest. Pirmkārt, iepazināmies ļoti jauni un viņš ir mana pirmā un vienīgā mīlestība. Visādi citādi esam emocionāli ļoti tuvi un viņš ir ļoti gudrs un neparasts cilvēks kādus es līdz šim nebiju sastapusi. Mīlu ļoti un uz visu mūžu- stabili un zinu, ka ja aiziešu, tad kaut kur sirdī vienmēr nesīšu to sāpi. Man ir ļoti grūti saprast cilvēkus kuri vinkārši pamet un viss. Šeit viss tik vienkārši gluži nav. Tā ir ļoti spēcīga psiholoģiskā nabassaite, kuru grūti pārraut.
Aizķērās Alexxas teiktais. Jā, tieši tā man ir jārīkojas, bet viņš nekad neiziet no mājas un mēs dzīvojam ārzemēs kur man nav tuvu draugu pie kā palikt, kas turētu roku. Dzīvojam salīdzinoši lēti apmaksājamā dzīvoklī, kuru brīnumainā kārtā iznāca dabūt. Tāpēc, ironiski, bet pārvācoties, man nāksies izdot vēl vairāk naudas nekā dzīvojot ar viņu kopā tajā pašā dzīvoklī.
Anda- man sevis arī nav žēl :) Un es arī neprasu tev sevi žēlot.

bet viņš nekad neiziet no mājas

Ak tu dieniņās...Vinš tev maz normals? :D