Aploksnes aartiem

lapsīgā, un ko darīt tiem, kam VISPĀR nav naudas? Pasaule nekad nav bijusi godīga tā, kā mēs to vēlamies kādreiz. Atliek piedzimt pareizajā vagonā vai neko, pieņemt esošo.

aplokšņu sistēmu, protams, ka neatbalstu - es vienkārši nevaru saprast tos ārstus, kas nekust no vietas, kamēr nav pienesta aploksne. būt par ārstu, manuprāt, ir aicinājums, nevis biznesa veids. kad izvēlējās šo ceļu, apzinājās, ka profesija nav nekāds rožu dārzs, ja neapzinājās sākumā, tad bija daudz, daudz gadu, lai pārdomātu dot Hipokrāta zvērestu un kļūt par ārstu. ja neapmierina alga un darba apstākļi, ir darba iespējas privātpraksēs un, galu galā, ārzemēs. ja strādā Latvijas valsts slimnīcā, tad lūdzu dari savu darbu bez izspiešanas. jo tā ir tīrākā spīdzināšana un naudas izspiešana - kā citādi var nosaukt aploksnes gaidīšanu no slima, bezpalīdzīga, bieži vien izmisuša cilvēka.

atbalstu ''pateicības'' naudas veidā, parasti tie visi krāšņie ziedu pušķi, luksus konfekšu kastes un dārga konjaka pudeles 100 gadus nevajadzīgi stāv uz plaukta un vācas lielā, bezjēdzīgā kolekcijā. labāk tos 50 eur, ko pacients dāsni iztērē konjakam, būtu iedevis banknotes izskatā, jēgas daudz vairāk.

paris, nu i salīdzināji. Tad jau varbūt uzreiz vajadzētu divkāršot vai trīskāršot operāciju maksu, lai ārstiem tiek vairāk naudas ? Tie, kas var atļauties, lai dzīvo. Tie, kuri nevar, lai sprāgst nost.
Tu varbūtās piemaksā naudu aploksnē arī pastniekam, sētniekam vai pārdevējam veikalā? viņiem taču arī smieklīga alga.

Man vectēvam bija galvā audzējs. Atceros, kā mamma teica, ka starošanā vien naudas kalns aiziet, bet ārsts vienkārši tēloja pofigistu un lika manāmi noprast, ka gaida aploksni. Goda vārds, gribējās aiziet un uzšaut tajam ārstam.

jā, Paris, tādos mērogos un no tādiem skatupunktiem skatoties, protams, nauda nosaka visu, bet kāpēc ārstu attieksme ietekmē tos, kas aploksni nedod? lai ietekmē tos, kad dod, kaut vai, ar zelta karotīti uz zelta paplātes brokastis pie gultas atnes un vēl mutē ieliek, bet te ir reāla diskriminācija. ja nenes aploksni, tad gaidi savu diagnozi vai operāciju gadiem, un vēl raksti forumos, kā slimnīcas personāls izturējies. nedomāju, ka tas ir pašsaprotami. pašsaprotami ir tad, kad par savu aploksni dabū papildus ekstras, nekā citi, bet Latvijā situācija ir tāda, ka par to aploksni dabū normālu aprūpi, kāda pēc idejas būtu jāsaņem ikvienam.

lapsīgā, mēs varam filosofēt daudz un dažādi, bet tas ir neauglīgi, situācija nemainās no tā. Bet visi jau nav vienādi, neviens ārsts, gribētu ticēt, labprātīgi savu pacientu nebendēs nost.

Tie, kas var atļauties, lai dzīvo. Tie, kuri nevar, lai sprāgst nost.

Šāda situācija jau ir. ;)

Zini.. labāk samaksāt 500 eur un saņemt zāles, kuras divas injekcija maksā gandrīz tik, nevis normirt uzreiz. Un tieši tā, ja nav naudas, tad.. skumji.

Atbildot uz jautajumu, nē - nemaksāju pastniekam, neesmu ieinteresēta, bet ir citas jomas un profeisijas, kuras minēju arī iepriekšējā komentārā, kur gan izteikt pateicību var būt izdevīgi. Es nekultivēju to, nedomāju, ka tā ir veiksmīga prakse un atbalstāma sistēma. Nebūt nē. Bet ir reizes, kad domājot par sevi, citādi nevar.

zili_rudzi, bet tādi cilvēki ir visās profesijās - kas nedara savu darbu ar labāko sirdsapziņu. Kāpēc tas tā ir - nu jāvaicā pašiem. Tie ir atsevišķi gadījumu, ne jau visi ārsti vai visi cilveki..

es par ārstu gribu kļūt jau kopš sevi atceros. arī tagad mani nebiedē ne tas, ka jāmācās vismaz 10 gadi, ne tas, ka jau šobrīd palaižu garām savus labākos gadus, jo labāk izvēlos piektdienas vakarā pasēdēt mājās, palasīt kādu ar bioloģiju, fiziku vai ķīmiju saistītu grāmatu, vienigais, kas mani biedē ir tas, ka pēc 10 gadus ilgām mācībām, milzīga stresa darbā, atradīsies šitādi cilvēki, kas teiks, ka ārsti neko nedara. ārsti dara daudz vairāk kā jūs spējat iedomāties, izmērīt temperatūru un apskatīt pacientu ir tikai aisberga redzamā daļa.

Donata - privātpraksēs neiet nemaz tik spoži kā varētu likties. cilvēkiem latvijā nav naudas, lai maksātu privātpraksēm, līdz ar to privātprakses arī knapi velk. vienīgais retais, kam reāli ir izdevies izsties ir Ērglis, bet tas arī ir tikai tāpēc, ka viņš ir noloblējis visur, kur ir iespējams. skarbā realitāte, bet ja tev nav sakaru, tad nekāda privātprakse nestrādā

Beāte, nu tad vajadzētu izskaust tos ārstus, kas citiem liek tā domāt. Man ir nācies dzirdēt pietiekoši gadījumu, kad bez aploksnes nekas produktīvs nenotiek. Nu kā lai ciena tādu ārstu?
Pateicība pēc tam - nu labi. Ja cilvēks var atļauties un ārsts ir baigo operācij veicis, tad nu super. Bet pirms ?
Tā aplokšņu došana tikai tāpēc, lai iekustinātu ārstu kaut ko veikt, ir absurds. Un tas nu palielina to plaisu starp tiem, kas var atļauties un tiem, kas nevar. Pēc teorijas normāla veselības aprūpe pienākas arī parastam mirstīgajam, kuram nav kabatā lieku 500eur.

Mana pieredze ar ārstiem un aploksnēm ir pavisam nepatīkama. Tētim bija nopietnas problēmas ar sirdi, iedeva aploksni- 30 ls, kafija, konfektes, bet ārstes attieksme bija tāda, it kā tas viss ir daudz par maz, bez maz aizvainojoši, attiecīgi tālāk no ārstes nesekoja ne mazākā interese palīdzēt, vienīgais, ko dzirdējām- visur rindas, nekur iespējams tikt nav, ārstiem darba daudz, laika nav utt. Ok, saprotu, ka 30 ls nekas nav, bet, ja cilvēks tobrīd nevar atļauties vairāk. Nākamajā reizē, kad summa bija ievērojamāka, tad arī attieksme mainījās, varēja sarunāt labāku palātu, visas procedūras utt.
Es, protams, saprotu, ka ārsta alga nekas nav, bet vienkārši visa tā situācija liek justies tā, it kā nelielo aplokšņu devēji un tie, kas neko nedod, nav pelnījuši pienācīgu aprūpi. Skumji kaut kā.. vai arī neīstie ārsti gadījušies.

Tie ir atsevišķi gadījumu, ne jau visi ārsti vai visi cilveki..

Taisnība, ne visi ārsti ir tādi, bet nu ja viņus pieradina pie aploksnes, tad viņi arī gaidīs to aploksni.

lapsīgā, normāla aprūpe pienākas, jā.. bet es gan runāju par vēža pacientu, tur mazliet savādāka situācija. Nu man tomēr šķiet, ka tas ir ļoti atkarīgs no cilvēka personības - ārsts tomēr ir saprātīgs, pieaudzis cilvēks, nevis suns, ko var pieradināt kā pie kaula. Man tiešām gribētos tomēr ticēt, ka tā nav un nebūs - visi pieraduši pie aploksnes un neko nedara.

Pateicību sistēma ir ļoti sena un cilvēku mūža ilgums tikai pieaug. ;)

"ārsts ir pacienta kalps" atceros šo vārdus no Roberta Mauriņa.

Man pašai rados ir àrsti un ļoti gudri,paaudzēs stràdā!Pie kuriem vienmèr varu griezties ar jautājumies!Jābūt tomēr aicinājumam!
Bet zinu draudzeni kura stāstija par savām dzemdībàm,viņai jau vajadzēja dzemdēt bet ārsti un māsiņas nelikās ne zinis,kamēr vīrs tā arī nepajautāja par naudu,iedeva un māsiņa nošķobija ģīmi par 50 ls.Tolaik tas bija labu laiku atpakaļ tā bija laba nauda,bet māsiņa tik noteica,ka es jau te neesu viena ir vel personāls.Tad ja nemaldos 100 iedeva un uzreiz aizgāja pie draudzenes!Un dēļ visas tās vilcinàšanàs bērnam bija saspiesta piere un pleķis.Ginekoloģe tikai pēctam pateica ka tas varēja beigties letāli!
Var jau kā pateicību končas un šampi!Vai ko tamlīdzīgu!Bet ar katru tādu kukuli paliek vel vairāk šadu maitu....

_paris, es jau minēju, ka man arī bija situācija ar vēža pacientu, diemžēl. Un attieksme bija tāda, kā bija.
Ok, es varbūt nedaudz par daudz aizcepos, jo tomēr tuvs cilvēks bija. Bet nu mana nostāja paliek tāda, ka tie ārsti, kas gaida kukuli no pacienta pirms apskates un ārstēšanas, ir pakaļas, un viņus vajadzētu atlaist no darba. Un šāda aplokšņu došana viņus pie tā pieradina (vai izlutina ? ).
Pateicība no pacienta puses pēc ārstēšanas un no brīva prāta ir ok.

Tas ir mans viedoklis un pie tā arī palieku, bet nu mums arī pieredze, acīmredzot, ir dažāda.

Saprotu, ka viedokļi dažādi un te notiekti tāpat nebūs vienbalsības ;)

Beāte, es jau neteicu, ka privātpraksēs iet baigi spoži. Citādāk gan. Gribās vēlreiz citēt savu tekstu par ārsta profesiju, bet nu neatkārtošos.

saprotiet taču, ka vienmēr un visur privilēģijas būs tiem, kam ir nauda. tiem, kas var maksāt vairāk vai papildus. pārējie būs pēc tam. jebkurā jomā, ne tikai medicīnā, ne tikai Latvijā.

Ļoti nepatīk šī aplokšņu padarīšana, bet, ja neiedod, tad izturas nepieklājīgi un var just, ka gaida . Dzirdēti no draugiem visādi stāsti. Viena ,pirms kaut ko deva, jautāja palātas biedrenei un viņa teica, ka jau 3x slimnīcā un kā tad bez aploksnes..nekādi nevarot.
Cits gadījums - paziņa guļ palātā un dzird kā atnāk ārsts pie blakus kundzītes. Viņa dod 200latus, vairāk neesot bijis,tā jau no bērniem aizņēmusies, jo galīgi neesot. Ārsts tikai pasaka ''nekas,nekas būs jau labi'' savāc naudu un aiziet..
Man ir diezgan riebīga nostāja šajā jautājumā, bet gan jau ka tā nav visur un vienmēr.

Esmu pilnīgi par aploksnēm, bet pēc pacienta apskates/operācijas/ārstēšanas. Tas noteikti nevar mainīt ārsta attieksmi pret pacientu.

Kāpēc man rodas sajūta, ka citiem liekas, ka ārsti ir Svētās Terēzes? Neviens tik daudz un smagi nemācās, tāpēc ir pilnīgi pašsaprotami, ka mēs vēlamies attiecīgu atalgojumu. Ja valsts to nenodrošina, kas tur tik briesmīgs, ja pacients pateicās ārstam ar aploksni. Tas ir slikti? Ok, tad brauksim projām. Kas tad ārstēs latviešu tautu? Daudzi medicīnas studenti n-tos kredītus paņēmuši gan ārsta diploma iegūšanai, gan specialitātes iegūšanai. Kaut kā taču tas pēc tam jāatmaksā. Nerunājot to, ka rezidentūras studijas kļuvušas vēl dārgākas, bet algas... uz rokas 350 eiro.