Aploksnes aartiem

Up :)

Sorry aarstiem

tā kā mana mamma ir ārsts un skaidri zinu, ka nauda, ko viņai maksā valsts ir smieklīga, tad vienmēr visiem ārstiem iedodu aploksni. tas ir daudz vērtīgāk kā ziedi, konfekšu kaste vai kafija.

Kad pašai vajadzēja operāciju, šis bija tas jautājums par ko ļoti uztraucos. Nebija iespēju maksāt. Bija vietas, kur jutu, ka šī iemesla dēļ atšuj. Arī ar tekstiem "te vairs nenāc". Bet, tomēr atradu foršu ārsti, kurai šādas lietas pat prātā nebija. Māsiņas bija tikpat foršas. Kretīni ir visur. Ar to jārēķinās.

Esmu samaksājusi ārstam mazliet vairāk, kā prasīts, jo par pakalpojumu man piestādīja uz pusi mazāku rēķinu, nekā biju gaidījusi, vadoties pēc klīnikas cenrāža.

Un tā arī nonākam līdz tam,ka bez aploksnes ārsti vispār neko nedara. Un tas notiek pat vietās,kur par dzīvību cilvēki cīnās. Es gāju ar aploksni, jo ārste mums meloja un nelikās ne ziņai par tuvinieku. Bet iedevu tikai rafaello, man bija pretīgi. Vēljoprojām ir. Ja negrib,lai nestrādā par ārstu.

es saprotu, ja ir kāda svarīga operācija, tad pirms tās iedod kādu naudu, bet kāda jēga dot pēc?

krabis-ooo
kā pateicību.
man visi medicīnas pakalpojumi vienmēr ir bijuši valsts apmaksātie līdz ar to ķirurgam nekas īsti neatlec, tāpēc pēc visām trim operācijām, kas man ir veiktas, vienmēr vecāki aiznesa viņam aploksni. darbs, ko ārsti dara, nav novērtējams ar tiem 350 euro, kas viņiem paliek uz rokas

Aizdomājoties par situāciju medicīnas vidē, raudāt gribas. Viss grozās tikai un vienīgi ap naudu!

nu acīmredzot pēc operācijām dod kā pateicību, nevis kā kukuli. Ja pacients vēlas pateikties ārstam par kādu konkrētu rīcību- kāpēc ne? Pavisam cita lieta ir tad, ja ārsts pirms, piemēram, operācijas dod kādu mājienu, ka bez aploksnītes te nerādies.. Un, diemžēl, daudzi cilvēki gados vēl aizvien dzīvo padomjlaika uzskatos, ka 'tauta pabaros' un tamdēļ stiepj ārstiem savus pēdējos iekrājumus. Katrā ziņā, ja ārstiem būtu normālas algas (zinot cik daudz viņi ir mācījušies un kāda atbildība ir uz viņu pleciem), tādas diskusijas 'nest aploksni vai nē' būtu krietni mazāk.

Pati izvēlos maksas medicīnu, tāpēc aplokšnu jautājums atkrīt, taču maksāt ir gadījies par omītes operācijām. Maksājām gan pirms, gan pēc operācijas, gan ķirurgiem, gan anesteziologiem, arī pēc tam aprūpē - māsiņām, sanitārēm. Rezultāts un priekš kam? Jā, tā bija viena lieliska aprūpe, pie omītes gan ārsts regulāri ienāca, gan vienmēr bija medmāsiņas, sanitāres, kas aprūpēja un ar ko vienkārši cilvēks varēja aprunāts, gan arī iekārtoja palātā, kur nevienu klāt nelika, atradās viena pati bez citiem pacientiem un blakus māsu postenim.

Tā nu ir, mums ir maksas medicīna kā negrozi, jā, tas nav pareizi, bet neko darīt, kamēr medicīniskais personāls valsts slimnīcās ir, pirmkārt, ļoti nepietiekošā daudzumā, reāli nav kas strādā, un arī atalgojuma jautājums nav sakārtots, ja grib, lai pret tavu radinieku izturas atbilstoši - tad nu jāpaver vaļā maciņš.

ja dod aploksni,tad pirms operācijas. neredzu jēgu pēc tam,ko dod,jo ja dod pirms,tad varbūt būs labāka ,iecietīgāka attieksme utt., kaut gan man kretinē šie visi aplokšņu devēji,jo ir gadījumi,ka patiešām kādam sakāpj galvā un negrib darīt savu darbu bez papildus stimula, aploksnes un rāda skābu ģīmi. manuprāt, neatkarīgi no aplokšņu esamība, neesamības jādara savs darbs vienlīdz labi. ne visi var atļauties dod aploksnes un ne visi vēlas to darīt. galu galā ir pamatalga un papildus var dod ,ja vēlas, var atļauties un patiešām ir pateicīgs ārstam neviss,ka maz vai piespiedu pasākums.... un tas nav tik par ārstiem ,bet visās jomās . arī skaistuma pakalpojuma jomā,kur viens iedod vairāk ,otrs un pēc tam friziere paceļ par savu darbu samaksu uz augšu ,jo tak katrs otrais piesviež vairāk un ja var atļauties ,tad lai uzreiz maksā vairāk neviss piesviež tāpat....un tad tie papildus naudas piesviedēji pēc tam man sūdzas,ka tagad viss dārgāks ir un pie friziera mainījusies pakalpojuma cena. paši vien vainīgi,ka tā.

Nu labi peec, taa buutu kaa pateiciiba.. Bet kaada jeega pirms operaacijas? Kaa var zinaat, ka aarsts tieshaam visu izdariis ka vaig? Ja kkas nebus ka vaig, nauda taapat jau buus iedota..

saldumus ,ziedus ārsti saņem bieži. dažiem pat nelabi paliek atkal redzot kādus ar konfekšu kasti. labāk ,tad uzreiz naudu iedod,kaut mazu summu.

Es pilniibaa atbalstu naudas doshanu. Ar taadaam algaam, ja nebuus klaat aploksnju nauda, lv par aarstu straadaat neviens neies un buus veel sliktaak. Jeega tad maaciities ntos gadus, maksaat tuukstoshus par izgliitiibu in peec tam straadaat stresainaa videe, ja veel par to maksaa kapeikas.

Bet kaada jeega pirms operaacijas? Kaa var zinaat, ka aarsts tieshaam visu izdariis ka vaig?

labāk,cītīgāk veikt savu darbu. ja iedos pēc operācijas,tad jau viņš nespēs atgriezt laiku atpakaļ un izdarīt to visu vēl labāk. tāpat ar visu naudas došanu ,nedošanu nevar paredzēt operācijas rezultātu, it sevišķi,ja kāda sarežģītāka operācija

Es pati neesmu devusi, bet kad nonācu slimnīcā, tad zinu, ka drauga māte bija man līdzi/ aizveda mani uz slimnīcu, iedeva aploksni un attieksme uzreiz mainījās. Uzreiz pret mani kā pret cilvēku sāka izturēties, tiku uz pārbaudēm, dakterim laiks atradās, pasekot līdzi, kā viss notiek, māsiņām vairs nebija pofig, normāla palāta arī atradās, kurā ielikt mani pēc procedūrām utt. Es domāju, ja viņa nebūtu iedevusi, tad būtu palicis tas pats pofigisms, ar kādu pret mani izturējās sākumā(it kā es būtu kkāds zems radījums, kad atvilcies viņiem te mieru traucēt) un kas zin, kad es būtu vispār pārbaudīta un cik kvalitatīvi tas tiktu izdarīts.
Pati tagad apmeklēju ārstus tikai privātklīnikās, jo tur man par šo lietu nekad nav bijis jāuztraucas. Maksāju tikai to, kas tiek prasīts par pakalpojumu un nekas nav jādod ārstam, lai sagaidītu cilvēcīgu attieksmi.

latvijā visa medicīnas sistēma ir dziļi d****ā. cilvēkiem nav naudas, lai samaksātu par ārsta pakalpojumiem, līdz ar to ārstiem algas smieklīgas. cilvēki ielaiž slimības līdz pēdējam un tad čīkst, ka ārsts neko nedara. ārsts ikdienā piedzīvo tādu stresu, atbildību un pārmetumus, ka visa pasaules nauda kopā nespētu atlīdzināt tos beigtos nervus.

Mamma ir ārste, piekrītu, ka atalgojums ir smieklīgs, tāpēc naudas došanu atbalstu. Arī mamma, ja pati iet pie ārstiem, iedod aploksni, jo zina, kā tas ir.
No viņas stāstītā - laikā, kad nesen bija sākusi strādāt, pacients atnācis un gribējis pateikties ar aploksni. Viņa atteikusies, jo tolaik uzskatījusi, ka tā nav pareizi... Cilvēks apvainojies, ka nepieņem no viņa pateicību un par visu summu aizgājis sapirkt ziedus. Un kam tas vajadzīgs? Labāk lai ir tā naudiņa, ko lietderīgi izmantot.

Ir ārsti, kas ņem un ņems aploksnes, neatkarīgi no algas. Tāds cilvēku tips, apvienojumā ar bezkaunību un pieradumu. Tie, kas ņem aploksnes, ir arī tie, kas pieraksta nenotikušus izmeklējumus. Tā tas budžets aiziet, toties aploksnes nāk.

Visas aizstāves, padomājiet, ko Jūs teiktu, ja Jums māja degtu (nedod Dievs kādai šādu nelaimi!), atbrauktu ugunsdzēsēji, un paprasītu aploksni? Nu tīri tāpēc, ka algas viņiem sliktas, apstākļi drausmīgi.