kā atmest smēķēšanu?!

Palikt stāvoklī tagad baigi negribētos, tas nav variants, turklāt esmu samīlējusies aktīvā smēķētājā. :D
Žipčiks - jā, to grāmatu es arī domāju, jo vairāki paziņas tiešām atmeta, bet, bļin, es laikam esmu cietpaure, ka manī tā loģika neiestrādājas :D

Es tagad strādāju darbā, kur nevar smēķēt. Esmu ļoti aktīvs smēķētājs, bet nu nevar un viss, jo darbs ar pārtiku, un fiziski nav laika, lai izietu uzpiipēt. Var jau ņerkstēt, ka slikti, ka nevar pīpēt, bet es labāk izturu to dienu bez cigaretēm, nekā sēžu bez darba un kūriju kā skurstenis.

Ar Tabex un nikorete jau ar neatmet vienā dienā!

Pazīstu pāris cilvēkus, kuri ar Tabex atmeta uzreiz kā iesāka, tā vnk... Vairs pat pāris cigaretes dienā neprasījās (kas sākumā ir pieļaujams), tā ka nav gluži tā, ka nevar atmest ar viņu vienā dienā. :) Svarīgi ir arī noskaņoties uz to, ka tiešām vēlies atmest, nevis dzert tabletes vai vēl ko un gaidīt zilus brīnums.

Es tad labak pipeju un neirobežoju savas velmēs nekā nepipeju darba vietā un staigāju īgna , nervoza un stresaina pirmaja dienā pec brivdienām.

Arī mani nomāc šis jautājums..mans draugs smēķē un kad esam kopā, ik pa laikam izejam uzsmēķēt un tad man tiešām liekas, ka prasās, varu pat paku dienā izvilkt..bet kolīdz esmu bez viņa (kā tagad jau 4to dienu esmu mājās, pie viņa braukšu rīt) es nesmēķēju un nevienu brīdi pat nav prasījies. Bet zinu, kolīdz būšu pie viņa, uzreiz būs sajūta, ka nevaru bez cigaretes :/

Uzskatu, ja atmet vienā dienā, tad cilvēks ir nobriedis uz atmešanu, ja it kā samazina cigarešu skaitu, tad vienkārši dod sev iespēju atgriezties pie šī netikuma un patiesi nevēlas to darīt... Bet katrā ziņa cilvēkam pašam ir jāsaprot, kas ir tas iemesls kāpēc atmest... Veselība, pārliecība u.t.t. Un vēl garām ir nospraust datumu, piemēram, atmetu no pirmdienas, no janvāra u.t.t., ja atmet, tad atmet ar to brīdi...

Es tad labak pipeju un neirobežoju savas velmēs nekā nepipeju darba vietā un staigāju īgna , nervoza un stresaina pirmaja dienā pec brivdienām.

Tev tiešām cigaretes ir svarīgākas par darbu?

Pirms atmetu smēķēšanu vispār domāju, ka neesmu liela gribasspēka cilvēks.
Bet redz, ka esmu. Jo atmetu ar vienu dienu. Tikai morālās nostājas pamainīšanas dēļ.

Iepriekš arī pie mīnusiem pieskaitīju visu to pašu: smird, neveselīgi, mati, sausums kaklā, aizdusa, krepučainais klepus, nesmuki izskatās no malas, nauda utt utjp.

Bet, palasot to pašu grāmatu, galvenais, kas man aizķērās un par ko iepriekš tā nebiju aizdomājusies - smēķēšana ir tāda pati (no morālā viedokļa) atkarība kā atkarība no alkohola un narkotikām. Un man tas šķita tik briesmīgi, ka morālā ziņā es esmu tikpat zemu kā narkomāns vai alkoholiķis... Ka atrunas ir: bet tas ir grūti, man patīk process, es jau citiem neko nenodaru, tikai sev, tā ir mana izvēle, ko daru ar savu dzīvi, utt. utjp.

Nu lūk, un tas smadzenēs noklikšķēja tik spēcīgi, ka vnk vairs nesmēķēju. I nevajadzēja ne tabexus, ne burkānus, ne ko citu, ar ko aizvietot. Vienkārši - nesmēķē un viss.

Lasu par tām, kuras tā vienkārši izdomā - "aj, nepīpēšu un viss, es taču sevi bendēju nost" un priecājos! Malači, meitenes! :))

Labs ir, metu to netikumu nost! Kad gribēsies pīpēt, apēdīšu kūciņu :D Pakaļu paaudzēt pat būtu vēlams, tā ka 2 labumi reizē! :D

Pēc pāris dienām uzrakstīšu, kā man veicas, varbūt varēšu pati papriecāties! :)

Bija reiz vienā no valstīm, neatminos kurā, eksperiments: Veikalā tika paziņos, ka ir izplatījuses indīga gāze. Puse no veikala klientiem krita, ģība, locas pa zemi, nevar paelpot. Beigās paziņoja, ka viltus trauksme. Nekādas indīgas gāzes nav.
Ar jums tāpat. Pasaka, ka smēķēšanas atmešana ir ekstrēms process un izdarāms ļooooti grūti, tad visas tagad tic un iet pirkt slavenās zāles, jo viņas taču palīdz! Tā visa ir psiholoģija. Slimība ir galvā. Visas lomkas ir galvā. To Tu esi iedomājies, ka bez smēkēšanas ir tik maksimāli grūta dzīve, neiespējama un vispār nesaproti kā var turpinat dzīvot bez kārtējās cigaretes, nu tad tā arī bus. Pašas jau sevi par slimiem atkarībniekiem padarat. To es pēc savas pieredzes. Atmest un nesmēķēt ir tikpat viegli kā podā ūdeni nolaist. Ir tikai jāsaprot kādēļ Tev tas ir nepieciešams un kādēļ Tu to vēlies.

Diva_Diva nu es pati vel nemetu nost, Bet darba, kad sagribas pipet es košļāju košļeni tas palidz ļoti pēc tam negribas un ta lidz darba beigam izturu.

smēķēšana ir tāda pati (no morālā viedokļa) atkarība kā atkarība no alkohola un narkotikām. Un man tas šķita tik briesmīgi, ka morālā ziņā es esmu tikpat zemu kā narkomāns vai alkoholiķis...

Jā, es tieši par to pašu daudzreiz domāju - tas liek justies vēl nožēlojamāk! Un ko es daru, kad jūtos slikti/depresīvi/nomākti? - pīpēju! Man tas ir kā tāds apburtais loks.

es pati pipeju dēļ garlaicibas, ka ar man patik tas proces turet rokas cīgu un ievilkt un izpust dumus. Darba ir dienas, kad nav laika pat domat, jo ir ļoti daudz darba, ir dienas, kad maz darbs tad kad, ta vien gribas iet uzpipet, bet nevar.
KAPEC TU PIPE? :)

GOOLD - es laikam tāpēc, ka pieradums. Saka jau, ka tāda smēķēšanā nav, bet es nezinu, kā lai to savādāk nosaucu. Man pat process vairs nepatīk, tas šķiet derdzīgi. Man pašai ir bijušas dienas, kad līdz vēlai pēcpusdienai neesmu izsmēķējusi ne1 cigareti, tad ir tāda pat kā bauda. Bet tad atkal, es nezinu, kas notiek un vienā mirklī es jau kūpu.

Es braucot uz csdd eksāmenu domās nosolījos, ka ja nolikšu bez aizķeršanās, neuzmanības kļūdām utt. atmetīšu smēķēšanu. tieši pirms iešanas iekšā nopīpēju "pēdējo". Nākamajā un aiznākamajā dienā vēl pa vienai cigaretei un ar to beidzās mans ilgu gadu sliktais paradums.
Pirmā nedēļa bija tāda jocīga, jo bija pierasts, ka konkrētās vietās vai laikos, kompānijā parasti uzsmēķēju. Pēctam viss, ne prasījās nekā.

Bet tad atkal, es nezinu, kas notiek un vienā mirklī es jau kūpu.

Kā es Tevi saprotu. :D

Bet es atmest necenšos, vienkārši pīpēju tikai tad, kad esmu darbā, ar kolēģiem vai arī tad, kad ar draudzenēm - smēķētājām aizejam piem. paēst vai uz kino. Vai arī no rīta, kopā ar kafiju pa ceļam uz darbu izpīpēt cigareti. :) Nezinu, man patīk tas pats process - ar draudzenēm, uzpīpēt,parunāt. Mājās varu nepīpēt vispār, bet man arī draugs nesmēķē. Bet, jā, kā no mājām ārā, tā prasās cigareti. Un es nezinu, nemaz nepatīk to pirmo cigareti pēc vairākām dienām smēķēt, tie dūmi un garša pretīga, bet pēc tam jau aiziet. :D

Es arī esmu samērā ilgstoša smēķētāja. Pagaidām neesmu atmetusi liekas , jo tas ir pieradums un patīk to darīt.. No rīta dzeru savu rīta kafiju , un tad tā prasās komplektā cigareti ka nevar atteikties. Un tā arī diena iesākas ar pirmo cigareti , un tad jau automātiski pīpējas arī pārējās.
Domas jau ir ka jāatmet , bet pagaidām esmu palikusi tikai pie tādas domas.

Es pīpēju tāpēc, ka vienkārši tā ir atkarība.

diva_diva, nu tāpēc, ka ir tas otrs grāvītis - sevis žēlošana un "apbalvošana" ar slikto netikumu :D
Vispār, ļoti labi to saprotu un atceros :D
"tad ir tāda pat kā bauda"
Jo tā ir kā piecminūte, kuras laikā neko nedari, bet šķiet, ka dari - un tik vērtīgu!!! Filozofē, pārdomā dzīvi, izdomā visādas gudras domas :D
To gan var aizvietot, nevajag sev iestāstīt, ka nevari sev atrast citu "baudas piecminūti". Man tā piemēram ir pastaiga ar suni no rīta, kad domāt tās gudrās domas :) :D
Vai, kaut vai, dzerot rīta kafiju vai tēju, izbaudi to tā, kā izbaudītu cigareti.
Nu kaut kā tā.
Jap, tas viss ir no domāšanas atkarīgs.

Filozofē, pārdomā dzīvi, izdomā visādas gudras domas

Lūk, jā, tieši to es daru, kad pīpēju - domāju pasaules vērtīgākās domas! :D