Netaisnīga dzīve

Es parasti cenšos būt pateicīga, par to kas man ir, bet pa retam uznāk škrobe, kāpēc tam tā paveicies piedzimt miljonāru ģimenē, vai kāpēc citi ir tik skaisti. Tad liekas ka dzīve ir netaisnīga.
Bet taisnīgi vai nē, nezinu.

Uzskatu, ka katrs pats ir Dievs un sava visuma centrs, tāpēc brīžos, kad piedzimšana konkrētos apstākļos tiek formulēta kā Dieva uzdevums, gribas piekrist šim

A kurš izvēlējās piedzimt tādiem vecākiem un tādā ģimenē? Bērns.

Un izvēlas to ģimeni, lai kaut ko iemācītos. Varbūt tāda Parisa iepriekšējā dzīvē ir bijusi gādīga māte nabadzīgā ģimenē un sapņojusi par naudu un bezrūpību, varbūt nākošajā viņa būs lauku sieviete ar vidēju ienākumu līmeni un smagu darbu uz pleciem. Neviens nezina.
Ticu reinkarnācijai un karmai, tam, ka mēs dzīvojam šajā pasaulē atkal un atkal, iemācoties tikt galā ar dažādām lomām.
Kamēr vien vainosiet savas ģimenes par nesūtīšanu mūzikas skolā, par dzīvošanu laukos, par dzīvokli, nevis māju īpašumā, pedofilu patēvu vai māti, kura bez iemesla kliedz uz brālīti, par savu neizdevušos dzīvi, sūdīgo izglītību un apgūto neveiksmīgu attiecību modeli, tikām tā arī viss turpināsies. Brīdī, kad spēsiet saprast, ka viss patiešām ir atkarīgs no pašām un tikai rīcība rada rezultātu, tad arī viss mainīsies.
Kas attiecas uz izskatu, veselību, visi ir mācījušies skolās, bioloģija nav nekas svešs. Reizēm tā notiek, kaut kas saiet čupā ar gēniem un imunitāti (ja runā par pavisam maziņiem bērniem, kuri paši to vēl nevar kontrolēt) un ir smagas veselības problēmas. Te man gribas kā piemēru minēt Stephen Hawking. Manuprāt uzskatāms piemērs šim:

Viss viņa darbs un sasniegumi, talanti un garīgās spējas. Bet ķermenis? Tikai nes šo ģeniālo prātu. Kad ķemenis kļuvis nespējīgs, prāts ir izdomājis, kā saglābt to pēdejo. Ko viņa vitā darītu kāds cits, kura prāts nav tik attīstīts? Visdrīzāk palūgtu letālu morfīna devu ārstam un sāktu no jauna nākošajā dzīvē. Bet tā nav pareizi, ne velti cilvēkam ar veselu dvēseli ir izteikti spēcīgs izdzīvošanas instinkts.
Make the most of what you have.

Uzskatu, ka dzīve ir kā zviedru galds - pilna ar dažādām iespējām. Ja gribētais atrodas otrā galda galā, tad jāpieliek vairāk pūļu un laika, lai pie tā tiktu, citreiz tas pat var būt viss mūžs vai pat vairāki, ja tic reinkarnācijai.Domāju, ka dzīve nav netaisnīga, situācijas un konkrētie apstākļi mums daudz ko iemāca. Njā, bet ja aizdomājās par tiem mazajiem bērniņiem ar no bada uzpūstajiem vēderiem Āfrikā, tas tomēr ir netaisnīgi, ja cilvēks pat normāli padzerties tīru ūdeni nevar, jo tā ir elementāra lieta.

Dzīve nav nekāds zviedru galds, bet vēl jo projām valda dzīvnieku pasaules likums "izdzīvo stiprākais" Tā ir gan Afrikā gan Eiropā vai ASV. Ja nepratīsi sevi pasniegt īstajā brīdī pareizi pie pārticības netiksi.