Netaisnīga dzīve

Tāds tiem lūzeriem liktenis - gausties par to, ka dzīve ir netaisna!

Man viss taisni!

Shodien jaa,bet riit vai peec gada var nebuut viss taisni.
Tad es tevi arii nosaukshu par luuzeri un skalji smieshos

Piekrītu.
Biki riebīgi liekas tā pateikt kādam. Kad pati uzkāpsi uz grābekļa un dabūsi zilu nāsi, tad atcerēsies, cik cūcīgi bija kaut ko tādu uzrakstīt cilvēkam, kas ta jau juties draņķīgi.

Ai tak becky nekad nav izcēlusies ar empātijas spējām :D

es koncentrēju savu domāšanu nevis uz netaisnīgo dzīvi, bet gan iespēju apzināšanos, kā saka mana mamma - es tevi apskaužu, tavai paaudzei tagad neskaitāmas durvis ir vaļā. godīgi, man grūti iedomāties vietu, kur es labi gribēdama nevarētu tikt. protams, dažreiz ir nepieciešama deva veiksmes, bet es savu vietu zem saules izcīnu ar zobiem un nagiem, haļava reti mani piemeklē. tagad izsisties uz augšu var gandrīz jebkurš brīvs cilvēks, kuram ir vismaz viena no šīm dabas dāvanām - izskats un/vai smadzenes. ja ir vismaz viens no šiem, nauda kā priekšnoteikums nav vajadzīga.

Vajag meeginaat dariit taa, lai liktos viss taisniigi.
Mees pasi sev dziivi veidojam... ok, sur tur liktenis nostradaa, bet pa lielam izvelamies visu mees passi.

Donata, piemēram, kā notiek tā izsišanās?

Protams, es arī brīžiem iedomājos par to, cik labi būtu piedzimt superbagātā ģimenē vai superpriviliģētā. Tas parasti ir tad, kad esmu visus spēkus ielikusi, lai īstenotu kādu ideju vai sasniegtu kaut ko, bet...tas kārtējo reizi nav izdevies un viss ir bijis velti. Tad man liekas - būtu man tāda nauda vai privilēģijas, kā tam vai šitam, viss būtu citādi... varētu piepildīt daudzus sapņus, kuri šobrīd nav iespējami.
Taču, man ir tāda dzīve, kāda tā ir. Nav jēgas to izšķiest koncentrējoties uz to, ka tā nav tik viegla vai forša kā citiem. Tāpēc ikdienā sevi nenodarbinu ar domām par netaisnīgo dzīvi vai ko tādu. Tāpat no tādām domām nekas nemainīsies - otrreiz jau nepiedzimšu :D:D Tātad, nav jēgas sevi speciāli gruzīt par tādām lietām.

Rakstit var visas, bet liktenis veiksmi piespeleja Roulingai.

Mūsdienās reti kad potenciālie bestselleri netiek nepamanīti, tā kā nesauktu to par veiksmi. Roulinga ir nopelnījusi katru centu ar savu darbu. arī ja bestselleris tiktu sarakstīts latviski, ātri vien atrastos izdevniecības ar saviem tulkiem, kas to tulkotu un pārdotu pa visu pasauli. tā kā durvis vaļā, dāmas, djerzajte!

andas, Kubiete jau iepostoja piemērus, kas, tiesa, viņasprāt ir tīrākā veiksme. es zem tiem saskatu daudzus gadus intensīva darba un nepadošanos pie neveiksmēm.

Nav nekā taisnīgāka par dzīvi. Mēs katrs saņemam tieši to, ko esam pelnījuši. Dzīve ir viestiešākais apziņas atspulgs. Kas apziņā, tas dzīvē.

kā tas ir - kas apziņā, kas dzīvē?

chanely, bet cik saprotu tad apziņu ir iespējams mainīt, bet ne to,ko esam pelnījuši?:D Kur loģika?

Šarlote, tas ir tā, ka ar tevi notiek tas, kas ir tavā apziņā. Ja apziņā ir vīrietis dzērājs, tad tādu arī satiksi, un, ja satiksi nedzērāju, ar tevi viņš sāks arī dzert.

Un apziņu veido karma. Sastrādātie darbi un nedarbi...

andas, jā, apziņu var mainīt. Piemēram, tu kaut ko sliktu sastrādā, tad dabūsi par to brāzienu. Bet, ja transformēsi apziņu, tad būsi jau citā līmenī un brāzienu dabūsi... maigāku :)

Nu tātad kopumā, - nav jēga šķirties no esošā vīrieša, kurš sit un dzer, un mājās neko nedara, ja būs lemts satikt dzērāju, tad satiksi :D

Tā vietā, lai sūdzētos, ka mums nav viss, ko mēs gribam, vajadzētu būt pateicīgiem, ka nesaņemam visu, ko esam pelnījuši.

Vienmēr būs kāds skaistāks, bagātāks, veiksmīgāks, talantīgāks... Kāpēc sevi grauzt par to, kā nav, bet gan centrēties uz to, lai viss būtu labi un forši?

par to dzērāja piemēru piekrītu, tas tiešām bieži novērots citos gadījumos. bet ja manā apziņā ir liela māja jūras krastā vai miljons kontā, kāpēc tad nav to? :D neredzu šajā gadījumā sasaisti ar apziņu, bet ar cenšanos uzlēkt augstāk par savu pakaļu un nepiepildāmiem sapņiem

dzīve ir tieši tik taisnīga, cik tu esi. what goes around, comes around!
dzīves taisnīgums izpaužas tavās domās un tajā kā tu uz dzīvi skaties. ja visu laiku skaties caur skumju un bēdu sagrautu prizmu, tad par kādu skaistu un laimīgu dzīvi var būt runa? viss ir atkarīgs no attieksmes un skatu punkta, ir jāprot uz dzīvi paskatīties ne tikai no mūžīgā cietēja puses

andas, jaa.... šis ir viens no variantiem :) Ja pieņem savu karmu, pilnībā esi ar to mierā un izdzīvo - super, karma atstrādāta, simt punkti. Un nākamjā dzīvē jau būs vieglāk (tas mierinājumam :D )

Bet, ja grib kaut ko mainīt jau šajā dzīvē, tad ir jāmaina apziņa. Jāiegulda enerģija sevī tur. Vai arī enerģija tāpat tiks paņemta - ciešot.

Šarlote, ja tavā apziņā ir villa, tad agrāk vai vēlāk tā parādīsies tavā dzīvē ;) Tikai jautājums,, kā tu izmantosi dotās iespējas un cik ātri to panāksi, tur daudzi faktori to nosaka.
Bet kā tu zini, ka tas tev ir apziņā? Tas, ka tu par to domā un runā - tas nebūt nenosaka, ka tas ir tavā apziņā.

Un piekrītu Lemončikam! Tiešām - ja mēs patiešām saņemtu visu par visiem sūd... ko esam sastrādājuši, ak jel :D

Mums katram ir savas problēmas un fakts, ka atšķirībā no citu cilvēku problēmām, savējās mēs pārzinam tik labi liek mums domāt, ka citiem tādu nav un citi ar tādām nemaz netiktu galā. Katra sava mēraukla un sava dzīve. "Don't compare your life to others. You have no idea what their journey is all about"

iesaku izlasīt grāmatu The Secret. vecāki domāja, ka esmu sajukusi prātā, kad stāstīju, ka domu spēks ir visa pamatā un kā tas strādā, bet brīdī, kad redzēja kā viens pēc otra piepildas mani mērķi, tad paši pievērsās tam. vajag tikai ticēt un viss būs.