Nu ir brīži, kad liekas, ka dzīve ir netaisnīga, jo it īpaši pa ģimenes radiniekiem viņai tiek vairāk, bet man nekas no tā nav. Viņai ir ceļojumi , iphone utt, bet man pašai jāpelna un viņa var sēdēt majas uz divana un zin, ka viss viņai bus. Bet ar laiku ejot esmu sapratusi, ka viss dzīvē notiek tā, kam jānotiek, mēs paši esam savas dzīves veidotāji, ja cilvēkam būs gribasspēsks viņš var sasniegt daudz ko. Kā ar mēs katrs saņemam pec saviem nopelniem tam arī piekritīšu. Bet uzskatu labāk būt laimīgam, mīletam cilvēkam nekā ļoti bagatām un nelaimīgam. Mes musdienas domājam, ka nauda ir dzīve ļoti svarīga, jā daļeji tā ir bet daļēji tā nav . Pa šo tematu var runāt un runāt. Bet es piekrītu šim tiecienam, ka Dievs zin labāk, kas mums ir vajadzigs. Piemeram tev ļoti gribas iphone bet tev nav nu tatad tev nevajag viņu nemaz vai jebko citu.