Maja vai dzivoklis - irets vai savs?

the_one, tu domā, ka es to nezinu, ka citiem ir poo? Es neteicu, ka tā tam jābūt un pārējie nav normāli, es atbildēju uz autores jautājumu, kā tas notiek manās attiecībās.

O

Kubiete necepies,manaa klasee bija vel shausmiigaaki gadiijumi meitenei 16 un chalim 28. Kaut kaads pedofiilisms. :D Bet ok, ne par teemu.

Ja nauda ir tad jau nav problēmu, kādu iesaistīšanos tu vēlies, atrodi sev tīkamus variantus pieklājības pēc painformē savu otro pusi (paprasi kā patīk) Ja noskaņots kaut vai neitrāli pērc nost. :D

Bet ja vēl nauda stāv bankā (hipokredīta veidā) tad pilnībā saprotams kāpēc vecis pasīvs, jo tas ir liels lēciens no 1istabas dzīvokļa uz saistībām nākošo 30 gadu laikā (Rīgas cenas)

P.S par dzīvokli kas nav uz viņa vārda :D (galvotājs)

Liidziigaa situaacijaa???

Un kaapeec Tu domaa, ka te visas pashas peerk dziivokljus un tad laipni savaac pie sevis savu ilggadeejo draugu - tirlinju un alfonsu vienaa personaa.

Es Tavaa vietaa taadu pamuljkji, kursh 8 gadu laikaa nespeej ne attieciibas normaali noformuleet, ne sasniegt finansiaalo stabilitaati, jau sen buutu patriekusi un nopirkusi sev to dziivokli, kur gribu un kaadu gribu.

Bet te laikam ir kaarteejaa lielaa, aklaa miila, veel peec 8 gadiem vareesi aurot par to, kaa netiki ne noveerteeta, ne appreceeta, ja vien pati aktiivi nebuusi savu tirlinju bildinaajusi un aiznesusi uz rokaam liidz altaarim.

Kur rodas taadas maates Tereezes :D

Viens variants varētu būt, ka viņš jūtas draņķīgi, ka savos 30 nevar pat savu dzīvesvietu iegādāties, bet meitene 24 gados jau to var. Līdz ar to nevēlas iesaistīties.
Var arī būt, ka viņš vienkārši ir nožēlojams, jo 8 gadu laikā neizklausās ka būtu kāds dižais progress attiecībās un arī tagad viņš neko nedara lietas labā.
Bet varbūt viņam vienkārši ir vienalga, kā izskatās tas dzīvoklis, jo būtībā tas būs tavs.

Raksti kad esat strīdējušies par to, ka viņš neiesaistās. Tad ko viņs saka? Ko tev atbild? Viņš tā arī nepasaka nekādu iemeslu, kāpēc neiesaistās?

Es nesaprotu, kāpēc māju meklēšanā jāiesaistās cilvēkam, kam tās mājas nepiederēs. Izturētos tieši tāpat kā tavs draugs - neiesaistītos, jo tu pērc, tev piederēs.

+ 1
kāpēc viņam jāiesaistās meklēšanā, ja dzīvoklis nepiederēs viņam? Normālu vīrieti pazemotu situācija, ka sievete nopērk viņam māju.

Vēl viņa pasivitāte var norādīt, ka viņš nemaz nevēlas ilglaicīgas attiecības.

Ja man finanses atlautu pati viena ari visu organizetu un sev ari pirktu dzivokli, bez jebkadam saistibam ar otru, jo ja nu kas, dzivoklis paliktu man un man nebūtu jāraizējas, ka kādā jaukā dienā uz ielas būtu jādzīvo. Un otrs pluss, varētu izvēlēties tieši to, kas man patiktu, bez jebkādiem miljons pakaidrojumiem kāpēc tādu ne savādāku un piepildīt savu sapni, nevis otrās puses. :) Tāda nu man tā ideja.

Nesaprotu,kā var būt vienalga par vietu,kur abi pēc tam dzīvos. Ja mana otra puse būtu ar tādu attieksmi,es daudz ko pārdomātu. Lai tad sēž ar savu ego viens pats īrētā dzīvoklī. Man nevajadzētu otro pusi,kam viss vienalga tikai tāpēc,ka lieta nebūs uz viņa vārda. Stulbi un egoistiski ja cilvēkam(neatkarīgi no dzimuma)rūp tikai tas,kas saistīts ar viņu. Ja nepieder pašam,tad viss vienalga. Kāpēc tad būt attiecībās?Gan jau vēlāk sāks kritizēt tavu izvēli-pats nebūs ne pirkstu pakustinājis,lai ko citu piedāvātu,bet atradīs,kur piesieties tam dzīvoklim,kuru tu izvēlēsies.

Es nesaprotu, kāpēc māju meklēšanā jāiesaistās cilvēkam, kam tās mājas nepiederēs.

Es nezinu, varbūt tāpēc, ka abi tur dzīvos un veidos to par ģimenes ligzdiņu, varbūt vēlāk audzinās bērnus. Nav jau runa par palīdzēšanu svešam kaimiņam atrast dzīvokli, bet gan pašam un mīļotajam, ar kuru tiek dzīvots kopā un plānota nākotne. Nopietnās attiecībās pāris izšķirošus lēmumus pieņem kopā. Man nebūtu vienalga, kādā rajonā dzīvojam, kādā mājā, cik istabās utt. Tas nav gana labs iemesls, lai otrs pakustinātu smadzeni un mazliet palīdzētu?

Ja vīrietis nopirktu jums abiem dzīvokli, tu tajā dzīvoklī nemaz nevāktos iekšā, jo nav taču tavs un tev par visu pie pakaļas? Jeb ar ievākšanos tev nav problēmu, tikai tas pārējais pie pakaļas, tas viņam vienam viss jākārto un jāskatās, jo uz tevi jau neattiecas.

Es nezinu, varbūt tāpēc, ka abi tur dzīvos un veidos to par ģimenes ligzdiņu, varbūt vēlāk audzinās bērnus. Nav jau runa par palīdzēšanu svešam kaimiņam atrast dzīvokli, bet gan pašam un mīļotajam, ar kuru tiek dzīvots kopā un plānota nākotne. Nopietnās attiecībās pāris izšķirošus lēmumus pieņem kopā. Man nebūtu vienalga, kādā rajonā dzīvojam, kādā mājā, cik istabās utt. Tas nav gana labs iemesls, lai otrs pakustinātu smadzeni un mazliet palīdzētu?

Ja vīrietis nopirktu jums abiem dzīvokli, tu tajā dzīvoklī nemaz nevāktos iekšā, jo nav taču tavs un tev par visu pie pakaļas? Jeb ar ievākšanos tev nav problēmu, tikai tas pārējais pie pakaļas, tas viņam vienam viss jākārto un jāskatās, jo uz tevi jau neattiecas.

Sanāks pilns ar epitetiem, bet - man tas liekas apmēram tā, it kā viens cilvēks pirktu sev bikses par savu naudu, bet otrs cilvēks noteiktu, kāda stila un krāsas bikses ir vajadzīgas. Man šķiet tikai normāli, ka mūziku pasūta tas, kurš maksā.
Es negribētu, lai man pērkot māju par savu naudu kāds noteiktu, kurā rajonā tai jāatrodas vai kādām tapetēm tur jābūt. Tā galu galā ir mana māja, iespējams, ka tas vīrietis pēc gada tur pat nedzīvos. Ja māju pirktu vīrietis par savu naudu, es arī necenstos kaut ko baigi noteikt vai meklēt, tikai izteiktu savu viedokli/palīdzētu, ja to tiešām, tiešām prasītu.

Izlasot visu diskusiju un zinot viirieshu logjiku ir tikai viens secinaajums. Vinjsh neredz kopiigu naakotni ar Tevi. Taapeec neiesaaistaas, nebildina. Izveelies dziivokli SEV pati, registree uz sava vaarda, jo peec laika tev naaksies mekleet citu draugu, jo tagadeejais buus appreceejis citu.
Taa nav inde diskusijaa. Taa ir realitaate, kas vairaakkaart redzeeta dziivee. Vari pienjemt, vari noliegt, bet patiesiiba no taa nemainaas.

Teikšu tā - ne visiem ir labvēlīgi iegādāties nekustamo īpašumu... Dažkārt labāk ir īrēt, kaut nauda atļauj pirkt.
Tas tāpat kā ne visiem ir labvēlīgi pieņemt mantojumu, ne visiem ir labvēlīgi apprecēties, ne visiem ir labvēlīgi braukt uz ārzemēm strādāt utt.
Tās ietekmes, ko tas viss atstāj... var būt tik dažādas.
Man vēl acu priekšā stāv vakar analizētais piemērs vēdiskajā astroloģijā, kur puisis pieņēma vienu mantojumu un nolaida attiecības pa pieskari, pieņēma otru nekustamo īpašumu, karjera aizgāja pa burbuli. Vai kāds sliktu gribēja, protams, ka nē. Bet, lūk, kā dzīvē sanāk...

Nesaprotu puiša aizstāvēšanu ar argumentu: nav jau viņa dzīvoklis, viņa nauda. Normāli būtu censties palīdzēt mīļotajam, ja viņš/a to lūdz. Vienalga, vai tā ir dzīvokļa vai džempera pirkšana. Nedomāju, ka meitenes iet palīdzēt puišiem džemperus pirkt tikai tad, kad pašas piemetas klāt un sarunā, ka valkās abi. Ja džemperi var nopirkt viegli un ātri, tad nu ar dzīvokli jau nu gan vajadzētu palīdzēt. Tādos nozīmīgos pirkumos, kā mašīna vai dzīvoklis, kad padoms un palīdzēšana tiek arī lūgta draugiem, paziņām, kuriem ir padziļinātākas zināšanas šajā jomā, tad nu palīdzēt ar sludinājumu meklēšanu vai kopīgu objektu apskati ir pašsaprotami, ja vien ir vēlme otram palīdzēt. Ja ir absolūta vienaldzība, tad sāpīgi.

Jautājums visām tām, kuras saka - nav puiša dzīvoklis un viņam tur nav jāpiedalās. Vai jūs visas dzīvojat sev piederošos dzīvokļos? Ja nē - tad kur ir motivācija kopt, uzturēt kārtībā, ieguldīt sevi sev nepiederošā dzīvoklī? Ja jau konkrētā vīrieša uzvedība ir normāla, tad pašas arī nepakustinat ne pirkstu attiecībā uz lietām, kas nav jūsu?

Es negribētu, lai man pērkot māju par savu naudu kāds noteiktu, kurā rajonā tai jāatrodas vai kādām tapetēm tur jābūt.

Labojiet mani, ja es kļūdos, bet manuprāt ''palīdzēt'' un ''noteikt'' ir divi dažādi jēdzieni. Palīdzēt ir ''mīļais, paskaties, kādu jauku dzīvokļa sludinājumu es ieraudzīju. Ko tu par to domā?'' , bet noteikt ir: ''Tu pirksi šo dzīvokli, jo es tā gribu un punkts.'' Manuprāt, autore vēlējās no sava drauga palīdzību nevis noteikšanu. Vismaz attiecībās, kurās es esmu palīdzība un noteikšana nav viens un tas pats.
Tātad, ja tu pirktu dzīvokli un vīrietis vēlētos palīdzēt, tu viņu noliktu pie vietas ar tekstu, ka tas būs tavs dzīvoklis, viņam nekas par to nav jāsaka, jo varbūt viņš tur vispār nedzīvos? Interesantas attiecības, bet cilvēki dažādi. Citiem kopīga iesaistīšanās šādā projektā šķiet nepieņemama.
Un ja jūs nākotnē apprecētos? Joprojām viņam nebūtu nekādas teikšanas, jo tas ir tavs dzīvoklis un viņam jāsēž pie ratiem?

Atgriežoties pie tēmas, piekrītu visam, ko rakstīja Libra, Jolly_Angie un vēl dažas meitenes.
Katrā ziņā, es noteikti sāktu domāt par nākotni un to, vai vēlos būt kopā ar cilvēku, kuram nerūp man palīdzēt un ir vienaldzība pret iesaistīšanos lēmumos, kas skar mūsu abu kopīgo nākotni. No tāda vīrieša arī vēlāk varētu sagaidīt attieksmi: tev vajag pielikt plauktiņu? Tavs dzīvoklis, tu arī liec. Vajag saremontēt kaut ko? Tavs dzīvoklis, tu arī remontē. Vai es vēlētos būt kopā ar tādu cilvēku? Nē.

Barbara

Tu jautāji, kā ir gājis līdzīgās situācijās.

Iepriekšējās attiecībās puisis atteicās izvākties no vecāku ligzdiņas, pamatojot ar to, ka nevar finansiāli atļauties kopdzīvi- īrēt vai pirkt dzīvokli. Mēnesi pēc mūsu šķiršanās viņš nopirka sev dzīvokli. Es arī visu laiku gaidīju uz viņu, pati jau arī 2 nedēļu laikā pēc šķiršanās sāku īrēt atsevišķu dzīvokli, nevis mitinājos vēl ar citiem cilvēkiem.

www.nimo.lv atradīsi super variantu