Laikam gribas kādu iedvesmojošu vārdu... =/

Zinu,ka daudzas tagad cīnās ar šo murgu un raksta BD vai MD.

Dienu no dienas saprotu,ka man vairs nav spēka neko rakstīt...kaut kāds morāls un fizisks nogurums.
Jā,iespējams,ka esmu ņuņņa un vēl sazina, jo tagad čīkstu.
Visi man tik saka-saņemies,vēl palicis pavisam maz. To es saprotu un gribu līdz tam tikt,bet tad atkal man iestājas nogurums un viss. Netieku galā...

Pēdējās dienas tik sēžu pie datora, skatos ekrānā un raudu

Laikam gribas kādu tiešām uzmundrinošu vārdu, jo jūtos dienu no dienas sliktāk pašsajūtas ziņā...