Kopš manām kāzām pagājuši vēl tikai nepilni 2 gadi, bet jau 3 pāri ir izšķīrušies, kas toriez kāzās bija kopā. Bet nav tā, ka tie visi būtu bijuši īslaicīgi pāri. Ok, viens pāris bija +/- īslaicīgs, kopā bija pusgadu. Bet otrs pāris kopā bija 6 gadus, labs, stabils pāris, kas jau plānoja kāzas. Un trešais pāris vispār kopā 10 gadus, no kuriem 5 gadus laulībā. Un uz priekšu nākotnē noteikti vēl vairāki no pāriem būs izšķīrušies, nu tur neko nevar padarīt, to nevar paredzēt, kurš izšķirsies. Tā kāzu bilde paliks tāda, kāda tā bija uz to brīdi.
Manupāt, uz kāzām jāacina ar otrām pusītēm. Pat ja kopā tikai dažus menešus. Protams, ja zini, ka konkrētais cilvēks ir viens un viņam neviena nav, tad gan nevajag aicināt +1 ar domu, ka nu viņam steigšus kāds jāatrod, kaut kaimiņš vai klasesbiedrs, ka tik būtu kāds līdzi. Runa ir par tiem, kas sabiedrības acīs sevi ir nodefinējuši par pāri.
Par vienu pāri gan sanāca smieklīgi. Bet nu tā ir vīra laža, ka nenočekoja. Viņš pazina savas māsīcas draugu, kopā bija vairākus gadus, un tā nu mēs viņus abus ierakstīām ielūgumuā. Bet, kad nodevām ielūgumu, uzzinājām, ka viņi nupat izšķīrušiem, un ka māsīcai uzradies jau jauns draugs. A ielūgumā ta bijušā vārds... Mazliet nesmuki sanāca, bet nu ko tur vairs. Tā tikai mācība priekšdienām, ka pat no ilglaicīgiem pāriem jānoskaidro, lai ir kopā ar to pašu :-P