"Non ci resta che piangere" ( Nekas cits nav atlicis, kā raudāt), Itālu komēdija, 1984 gads.
ar Benigni un Troisi, komēdija lai izsmietos, labs garastāvoklis garantēts.
vakar kino "Une heure de tranquillité " ( vienu stundu miera), franču filma, 2014 gads.
Viegla komēdija, lai pasmietos, kā francu gaumē mēdz būt ar pārspīlējumie.
Vīrietis iegādājies sen kārotu plati, un vēlas obligāti uzreiz noklausīties, bet netiek pie miera, kas tik nenotiek gimenē un ar kaiminiem :D Skatoties domāju kā nu gan tas vis haoss beigsies, bet beigas bij jaukas.
"Pepe Mujica" 2015
Filma par Urugvajas prezidentu.
Es jau iepriekš par vinu biju nedaudz interesējusies, jo pazina ir no tās puses un bija FB salikusi selfijus ar vinu kopā.
Iesaku darīt otrādi nekā es, vispirms noskatīties filmu par vinu, kur vinš vēl nebija prezidents, par cīnu pret diktatūru un tādā saistībā un tad so.
Vispār man vienmēr patīk klausīties cilvēkos, kuri dzīvē daudz piedzīvojuši. Ir lietas kurās ar vinu sakrīt viedoklis.
Citiem var škist nesaprotami, kā cilvēks, kurš bijis cietumā, var klūt par prezidentu, bet ja zin kas un kāpēc tad skaidrs, un vinš ir tautas ievēlēts.
Vispār vinš skaitās nabadzīgākais prezidents pasaulē, jo 70 - 90 % no algas ziedo, lai trūcīgajiem, cik sapratu vienām sievietēm ar bērniem, būvētu mājas.
Un ar savu dzīves biedri dzīvo vienkārši, patīk darboties dārzā, tirgus placī tirgo ziedus.
Gērbjas vienkārši, runas nāk no sirds, tautai tuvs.
Cīnijies par diktatūras gāšanu, ir tā degsme un izjūta par brīvību, ir bijis cietumā ar domu biedriem un bēga no cietuma, interesants stāsts.
Protams nevar salīdzināt ar Latvijas prezidentu, mums ar nav prezidentāla valsts, bet jā loti atškirīgi. Kā jau arī Dienvidamerikas valstīs cita mentalitāte, un vienkāšība, spēja priecāties un svinēt par dażādām lietām.