Nevaru sagaidīt bildinājumu

Citām tiek viss - dārgas dāvanas, ceļojumi, restorāni, brillianta gredzeni, man tikai sudraba ķēdīte un neesmu nekāda mantkārīga maita, bet nevaru ietekmēt, ka slikti jūtos. Ok, būtu priecīga arī par parastu zelta gredzenu, kaut lētāko. Galvenais, lai zinu, ka mani mīl un esmu tā īstā.

Piedod, bet pēc šī teksta man tiešām liekas, ka tu ESI mantkārīga maita, ja uzskati, ka mīlestība ir mantā. Ziemassvētki ir mīlestības laiks nevis ''kuram krutāka dāvana'' laiks.

Pretī biju cerējusi sagaidīt bildinājumu un gredzenu.

Tev ir ļoti augstas ekspektācijas! Es neko tādu nosacīti vispār negaidītu, jo tas ir milzīgs solis...

spec. tevis del ielogojos un komentesu.

ja virietis tevi nav apprecejis lidz sim, tad diez vai preces. tas, ka neprec ir ka atkapsanas cels, ja nu paliek galigi gruti(tie stridi). a ta ir erti-sekss, ediens un dargas davanas.

kapec tu vinam davini dargas davanas? varbut vinam nav tik daudz naudas,lai tev uzdavinatu ari ko dargu?

Kurš dāvina Ziemassvētku dāvānu divas dienas agrāk?

Daudzi. :|

Liekas, ka jūs nesaderat.

Protea

Man ar draugu attiecības ir gandrīz 6 gadus,janvārī paliks seši...Ir visādi gājis mūsu attiecībās, esam strīdējušies,sanāk kašķi ikdienā.. Protams,ka esmu domājusi par laulībām, par kāzām,domājusi,kad tad mani bildinās,jo tik ilgi jau esam kopā. Turklāt divas manas draudznes, kuras ir mana vecuma jau ir pecējušās,tāpat bijušās klasesbiedrenes no vidusskolas vairākas jau ir precējušās,kļuvušas par mammām. Protams,ka es arī ilgojos pēc tā,sapņoju par skaistām kāzām,baltu ,brīnišķīgu kāzu kleitu un mīlošu vīru. Bet par to visu domājot es domāju arī par to,vai patiesi to visu vēlos jau šajā mirkli. Protams,ka vēlos aprecēties jaunībā..tagad man ir 25.Cilvēki ir dažādi,citi stereotipu vadīti, citi veclaicīgu uzskatus pieņēmuši,ka jāaprecas tad un tad. Ja nē,vecmeita. Es tā padomāju un sapratu,ka,ja mani tagad bildinātu mīļotais,protams,ka es piekristu,jo mīlu viņu,lai arī kā mums iet citreiz. Taču no otras puses,ja viņš vēl nebildina mani,esmu gatava pagaidīt. Jo..varbūt tiešām ir pat ātru un dzīvē visādi gadās.Man ir 25 un vinam 23 (jā, esmu vecāka,man tas netraucē), uzskatu,ka vēl ir pieteikami laika,lai apprecētos.

Protams,ka saprotu Tevi kā sievieti..par to,kā rakstīji,ka daudz dari,un sagaidi arī no sava vīrieša to pretī.. man arī tā ir. Bet dzīvojot ar savu draugu kopā saprotu to,ka tas,ka tas,ka es es kādās lietās daru ko vairāk,rūpējos par to visu vairāk,nenozīmē,ka neesmu viņam svarīga. Norakstu to uz vīrieša dabu. Jo ir lietas,par kurām vīrieši tā neiespringst.Protams,tas atkarīgs no katra cilvēka paša, ir dažādi vīrieši.

Katrā ziņā,novēlu,lai JUMS abiem viss izdodas,izrunājies ar viņu un varbūt tiešām saproti arī viņu,ka vēl nav gatavs.Jo laulības ir svarīgs solis.Sagaidi no viņa to pati,kad pēkšņi bildinās,ja to vēlēsies :) Es tā iedomājos,ja es pati būtu vīrietis,es arī nebildinātu mīļoto kaut pēc 6 gadiem kopā,ja vēl nejustu,ka to vajag darīt. Katram savs laiks. :)

Protea atslābsti! Tu, pēc visa teiktā pārāk daudz dari - un tā ir Tava kļūda. Ja gribi justies kā princese, tad esi princese, nevis rīkojies kā izpilddirektors, kas visu organizē un prasa atskaites par padarīto!
Es saprotu Tavu vilšanos un salīdzināšanu ar citiem, bet tām visām ir tā tādēļ, ka viņas ir sievišķīgākas, nevis baigās bosenes, kas visu vienmēr organizē pašas un neļauj vīrietim attiecībās būt mazliet nozīmīgākam ... Ar savu milzu spēku neatņem savam vīrietim spēku!

Agate,piekrītu Tevis rakstītajam :) Labi teikts: ''Ar savu milzu spēku neatņem savam vīrietim spēku!''

manuprāt,puisis bija pietiekami pacenties un nav tieši Z-svētkos jāgaida bildinājums un jāpukojas,ka nav nopircis pietiekami lielu dāvanu. neviens Tev nelika pirkt dāvanu par 100ls. nav tāds princips-es Tev nopērku par 100ls dāvanu un Tev obligāti jāsagādā ,kaut kas tikpat vērtīgs. kā viņš varēja uzminēt,kad dāvināsi tik dārgu dāvanu?
protams,ka skumji,ja nebildina,it sevišķi,ja tik ilgi esat kopā. ja viņš nevēlas bildināt ,tad to nedarīs. ja vnk jāizlemj vai esi gatava bezgalīgi gaidīt. manuprāt,ja pēc 2 gadu termiņu bildināšanai nekas nav noticis un pēc šīs scēnas nenotiks,tad arī nenotiks.
es saprotu šo sievieti,jo viņai ir 28 gadi un vēlas precēties, ģimeni,tad viņai nav laika ,lai gaidītu princis varbūt pēc 10gadiem bildinās. ne visas grib samierināties ar mūžīgo vnk draudzenes statusu.

Ar savu milzu spēku neatņem savam vīrietim spēku!

Kā var tā izdarīt? Būt nespēcīgāks? Varbūt vajag blakus spēcīgāku?

Es domāju,ka tā var būt. Jo attiecību modeļi var būt dažādi. Ir pāri,kuros sievietei ir teikšana,kā viņa teiks, tā būs,citiem pāriem ir otrādi.Ir pāri,kuros ir kopromiss,kur abi vienojas, ko un kā darīs, kā viss notiks.

Attiecības ir jāveido. Katram cilvēkam ir savs raksturs. Ja meitenei liekas,ka viņa dara daudz,strādā,pluss rūpējas par mājas uzkopšanu,gatavo,mazgā vēlu,gludina,iepērkas u.t.t, bet vīrietis tik pat kā tajā nepalīdz, + vēl visu nomētā :D Saprotams,ka meitene jutīsies nenovertēta,ka dara visu,ko vien var. Bet par to ir jārunā. To visu var mierīgi izrunāt,kad rodas 1.reizi tāda situācija jau izrunāt,nevis lamāt vīrieti un likt justies nenozimīgam,ka visu dara nepareizi. Tapat vīrietim jāmēģina saprast,ka sieviete dara tik daudz,ja strādā + vēl rūpējas par mājas pavardu,ka ir jāpalidz viņai. Bet to visu var izrunāt,vajag izrunāt. Ja sieviete uzstāda ultimātus,ka tas nav labi, un vēl tas nav labi,loģiski,ka liekas,ka viņa ir spēcīgāka,ja vīrietis ne palīdz, ne ko var paskaidrot par notiekošo.

6 gadi pārāk ilgs laiks? Cik tad ir normāli? 2-3 gadi un precēties? Nu nezinu vai mēs arī tagad pēc 6 gadu draudzības varētu pavilkt savos 21 gados skaistas kāzas.

Izlasot tavu rakstīto, es secinu, ka tu uzskati, ka esi it kā mīlēta, taču nenovērtēta, bet , ja tu pati izlasītu šo tekstu, sevi nepazīstot, uzreiz sapratīsi, ka tikai tavs draugs šeit varētu teikt: it kā mīlēts, taču nenovērtēts.

Tu , manuprāt, esi viens no tiem cilvēkiem, kuri nenovērtē savu domu, izjūtu un vārdu nozīmi, bet tikai pēc tam tu brīnies, no kurienes tev radušās problēmas attiecībās.

Nelasīju visus komentārus, tādēļ atvainojos, ja atkārtojos, bet sāc ar to, ka izrunā ar puisi , vai viņš vispār vēlas laulāties, laulības nozīmi. Viss nāk ar laiku, bet arī pašai jāpaiet pretī tam, ko vēlies.

Ir viena taada lieta, kas ir gandriiz visiem viirieshiem. Jo vairaak vinji juut, ka sieviete grib vinjus apgredzenot, jo lielaakas bailes vinjiem uznaak par to, ka atnjems pavisam vinju briiviibu un ka sieviete tik to vien gaida, kaa salaulaaties un peec tam dikteet savus noteikumus, kaa vinjiem dziivot. Ja pats viirietis grib preceeties, tad ir savaadaak - vinjsh to uztver kaa savas teritorijas ieziimeeshanu, lai citi teevinji netiek klaat un taadaa gadiijumaa nemaz pat nedomaa par briiviibas zaudeejumu. Turklaat jo biezjaak taadas sceenas notiks, jo mazaak vinjsh buus paarliecinaats par to, ka veelaas pavadiit ar tevi visu muuzju. Atslaabsti, iedod pati sev terminju un ja nekas nenotiek tai laikaa un tev kaazas ir svariigaakas par attieciibaam, tad meklee naakamo. Visas man zinaamaas nelaimiigaas lauliibas ir tieshi saakushaas ar to, ka sieviete ir izspiedusi no viiriesha bildinaajumu.

Es ar savu puisi esmu daudz par sho runajusi, vinam vnk ir tada nostaja, ka kazas ir naudas izmeshana, labak to naudu ieguldit majas depozita (nedzivojam LV). Vins gan smejoties saka, ka, ja gribiutadas kazas ka esmu iedomajusies, lai pati kraju naudu :D (es principaa neesmu kraajeja, diemzhel). Nu tad es pateicu ka, man ir svarigs vismaz tas viens gredzens, jo es neguldisu savu naudu ieksha ipasuma, jaunaas mashinaas, ja mani netaisas precet un neplano nakotni. Man tas ir svarigi. Negribu pamosties 30 gados bez berniem, gredzena un tad vins vel izdomas ka neesmu vajadziga. Esam kopa jau 6 gadus, tgd abiem ir 24. Teicu vinam lai izdoma pa sho gadu ko grib un ko ne, jo muzhigi negaidisu, ja nezin, tatad nav parliecinats. Katram
Jau tas stasts un viedoklis savadaks.

Krista-es veel vareetu piebilst-lai Dievs veel nedod,ka viirietis juut,ka no vina grib izspiest lielas daavanas,tad loti biezi taa sieviete paliks tikai miilaakaas lomaa!!!:D

Neesmu nekāds trollis un problēma ir īsta. Apdāvinājāmies vakar, jo šodien sāksies mūsu abu radu apciemošanas maratons, kad nevarēsim pabūt divatā.

Vakar nevarēju uzrakstīt, jo visu vakaru norunājām. Viņš teica, ka patiesībā jau ir daudz domājis par bildinājumu un kāzām, bet attur tas negatīvais, tie mūsu strīdi. Un, ka es bieži runājot, ka vēlos sev māju, jaunu mašīnu ( to es kādreiz pasapņojot pasaku pa jokam ) un viņš man nevar to sniegt, Jā, ir tā nauda problēma, es pelnu virs vidējā priekš sievietes, viņš teiksim vidējo vai pat mazāk priekš vīrieša un tas nav forši. Bet vēl jau ir arī runa par prioritātēm. Man arī tā nauda nemaz nav tik daudz un lai viņam nopirktu to dārgo dāvanu, es paņēmu avansu un iebraucu janvāra algā, bet viņš neko tādu pat neiedomātos. Un jā, es jūtos aizvainota par visu. Es viņam arī uz dzimšanas dienu uztaisīju pārsteigumu, kamēr viņš mani dzimšanas dienā ar buču pat neapsveica, vēlāk sakot, ka juties ļoti slikti, ka nav bijis naudas pienācīgai dāvanai. Mēs toreiz bijām ārzemēs, ceļojumā, ko noorganizēju un apmaksāju es, ok, viņš tajā dienā izturējās īpaši mīļi, aplidoja mani, bet man palicis aizvainojums, ka pat puķes un buču nesaņēmu.

Te pareizi viena rakstīja, ka , ja vēlos būt princese, tad man jādara mazāk. Esmu mēģinājusi, bet es tā nespēju. Es vienmēr izdomāšu kaut ko foršu, uztaisīšu pārsteigumus, izdomāšu ko foršu, spontānu, ko padarīt brīvdienās. Es tāda vienkārši esmu, ļoti uzņēmīga, radoša. Es to nespēju mainīt. Un kad pirku to dāvanu viņam, protams, ka nedomāju par to tik daudz, ko saņemšu pretī, bet nu nav forši, ka tagad visi radi draugi redzēs, ko esam viens otram dāvinājuši un kāda ir tā atšķirība. Labi, tas pat nav svarīgākais. Man jau ir apnicis, ka visi man piesienas, kad tad mani precēs beidzot.

Un nedomājat, ka svarīgākais man ir tikai tas, ko citi padomās. Nē, tā nav. Tas vienkārši ir papildus spiediens tam visam, bet es pati vēlos kāzas un ģimeni un visu laiku biju pacietīga, to gaidīdama. Un, ja pirms gada mums bija šī saruna, kurā vēlējos noskaidrot, vai viņš mani redz kā savu īsto un kāzas vēlas tuvāko 2 gadu laikā, un viņš atzina, ka to vēlas ar mani, tad loģiski, ka šī gada laikā arī gaidīju bildinājumu.

Es zinu, ka nav forši salīdzināt, bet es nespēju. Man vienmēr ir sajūta, ka es daru vairāk. Es visu organizēju mums vienmēr gandrīz, visas izklaides, es pērku dāvanas, taisu pārsteigumus, es vairāk daru mājās ( ok, viņš arī dara daudz salīdzinoši ar citiem vīriešiem ), es vairāk taisu ēst.
Viņš vienreiz man sarakstīja dzejoli, ok, to es nemācētu. Viņš ir nerunātāja tips un arī visi strīdi jāatrisina man, jāsalabst. Es pārmetu, ka strīdu laikā neizrāda man savu mīlestību un nenāk salabt, jo tas mani sāpina, es nejūtos vienmēr pie visiem strīdiem vainīga, tas nešķiet godīgi. Viņš saka, ka to saprot, bet nevar sev pārkāpt pāri un pienākt klāt.

Ai, nezinu, negribas ticēt, ka nederam kopā, jo viņu ļoti mīlu.

Mēs tiešām ļoti mīlam viens otru. Vakar tik sirsnīgi izrunājāmies, viņš teica, ka ir laimīgs ar mani, ka mīl mani un zina, ka daudzas problēmas ir viņa dēļ. Kad jautāju, ko es varu sevī mainīt, lai mums nebūtu strīdi, viņš teica, ka viņš pats pie daudz kā ir vainīgs. Bet es vēlos atrisināt šīs mūsu problemas, es ticu, ka tas ir iespējams, jo mēs tiešām ļoti mīlam viens otru un ir daudzas lietas, kas mūsu attiecībās ir brīnišķīgas, gan kopīgas intereses un hobiji, daudz kopīgu sarunu, daudz mīļuma. Zinu daudzas lietas, kas ir mums, bet nav citiem, un ticu, ka citiem ir šīs materiālās lietas, bet nav tāds mīlestības kā mums.

Piektdien biju ballītē. Redzēju, kā vairākām paziņām draugi izturas. Viens vispār savu meiteni visu vakaru vienu pameta, pats dzerot un dejojot ar citām, pēc tam vēl visu ko riebīgu viņai pateica. Citi pat uz nevienu deju neuzaicināja. Kamēr mēs abi nedaudz iedzērām, un visu nakti kopīgi dejojām un dziedājām karaoki. Ticu, ka mēs izskatījāmies ļoti laimīgs pāris un tādi arī uz to brīdi bijām, ļoti laimīgi un kā tikko iemīlējušies. Es zinu tās daudzās labās lietas, kas ir viņā un to ļoti novērtēju. Viņš nekad mani nekrāptu, nekad mani nepieviltu, netusējas riņķī ar draugiem, nedzer daudz, nesmēķē, rūpējas par mani. Kad biju slima, nesa visu man gultā, atsūta sms, lai silti saģērbjos, ļoti daudz uzmanību man pievērš un mīļumu dod. Džentelmenis. Pados jaku, atvērs durvis mašīnai, palaidīs pa priekšu. Ir arī daudz labā. Tikai kā lai atrisina mūsu problēmas?