Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Manam janvārī divi paliek un mājās var teikt neko īsti negrib ēst. Dārziņā gan visu un ļoti labi apēd un vēl papildporcijas. Bet mājā knakstinās. Bet nu, ja negrib negrib. Neeju uzspiest un celt galdā citu ēdienu. Tikai sacūko.
Vecāku robežas paspēja pārbaudīt un mēs mazliet izturējam. Ir mierīgāk, bet dažkārt vēl uznāk krītamā kaite. Bet mēs paliekam pie sava un neļaujam.

Saviem bērniem visu var iebarot, kad viņi sēž pie tv un skatās multenes, paņem klēpī un tik baro. Un vislabāk kādu biezzupu, nav jākošļā, izšpļaut arī nevar.

Savējai par apetītes trūkumu varu nesūdzēties, lai gan uznāk ik pa brīdim knakstīšanās posmi, bet es nesatraucos. Ja negrib, tad negrib.
Annie
mums mājās tas pats, tikai divgadnieka izpildījumā. Meģina komandēt un ļoti pārbauda robežas. Darīs tik ilgi, kamēr nepacels balsi un pat tad tikai pasmaida un aiziet prom. Viņai laikam vispār viens pīpis uz aizrādījumiem. Paskatās līdz kurai robežai vecāki izturēs un viss.

Annie, nav jau pat nekur jasaskatās. Grāmata “mans bērns mani neklausa” lieliski izskaidro, kāpēc un kas notiek. Cita lieta, vai man izdodas brīdī, kad nervi netur, atcerēties grāmatā lasīto:-D

Manam puikam arī ir dienas, kad īpaši negrib ēst. Es tad viņu lieku mierā, jo nav jau zīdainis - kad gribēs, pats pateiks.
--
Bet vispār mums tagad baigais niķu periods. Grib ņemt virsroku pret vecākiem, tāpēc bļaustās un pat kaujas :-O Vispār šokā esmu, kur kaut ko tādu ir saskatījies.

Nu ar veselību bērnam viss kārtībā. Kamēr ēd vismaz kaut ko, tikmēr pārāk neuztraucos. Bet nu jocīgi, pieaugušie sēž pie galda, ēd vakariņas, bērna pilnais šķīvis atdziest auksts. Kad es saku, ka jānāk paēst, tad bērns speciāli apsēžas stūrī spēlēties un izliekas mani nedzirdam. Citreiz prasa konču, es saku, ka konča būs tikai, kad izēdīs šķīvīti tukšu. Labi - konču tad nevajag! Man tas vairāk izskatās pēc kaut kāda rakstura parādīšanas. Varbūt tā ir reakcija uz drīzo brāļa parādīšanos mājās, būs konkurents uz mammas uzmanību. Lai gan tā jau visu laiku kopā mājas darbojamies, mīļojamies un runājamies.

Dārziņā visu godīgi un pa tīro apēdot

Nu mana arī dārziņā īsti neēd- brokastu putru nekad neēd, pusdienās zupu apēd, launagu reizēm ēd, reizēm nē. Un vakarā nāk ļoti badīga mājās- tad gan kaut ko sakarīgāku mēdz paēst (Bet ne vienmēr).
Šorīt pirms dārziņa atkal pārrunājām ar meitu ēšanu- tā arī pateica, ka putru neēdīs. Ēdīs zupu. Tā ka visticamāk līdz pusdienām sēdēs tukšu punci:-/ Melotu, ja teiktu, ka tas mani neuztrauc, bet nezinu kā to mainīt.

Atstāju bez uzkodām, tad ir badastreiks pilnīgs.

es arī šo izmēģināju, cerībā, ka tad ēdīs. Nope- ja nav uzkodas, visu dienu sēž tukšu vēderu un atsakās ēst. Es bērnībā arī tāda pati esot bijusi- bd vienmēr mammai sūdzējušies, ka neēdu. Mājās arī no visa atteicos. Un, kad biju biku vecāka (to es pat atceros) slēpu ēdienu mājās pa puķupodiem un izlikos, ka esmu paēdusi:D Badā nenomiru (ja tas spēj kādu mierināt).

Mans minjons mājās pārtiek tikai no banāniem un kaut kādām uzkodām (maizītes kripatas, siera, desas šķēlītes, ābola, jogurta). Normālu ēdienu ēst atsakās jau otro nedēļu. Ar piespiešanu - baroju ar savu roku, tēloju lidmašīnu un vēl nez ko, tad apēd pāris karotes. Atstāju bez uzkodām, tad ir badastreiks pilnīgs. Dārziņā visu godīgi un pa tīro apēdot. Man saka, ka tā esot trīsgadnieka krīze, ka pārbaudot vecāku robežas. Drīz būs bēbis, tad toč es ar karoti pakaļ netaisos skraidīt. Badā jau nenomirs...

Super, virdzinija, apsveicu, nezināju nemaz!!! (l):-)

Annie, gan gulēs! Mans 3gadnieks arī brīvdienās vairs neguļ, bet dārziņa dienās ceļas 6-7, tā ka uz tiem 13 miegs nāk. Un, protams, rutīna+bara instinkts.
Meitenes, man rīt pēdējā darbadiena, dodos dekrētā (l) Drīz no manis sāks nākt jautājumi, kā nesajukt prātā ar jaundzimušo un 3gadnieku:-D

Manējais vienu brīdi negulēja vispār diendusu - sāka iet dārziņā, un tagad guļ kā lācis. Kaut kā tur viņi ļoti labi iemācās pakļauties noteikumiem. Zina, ka audzinātājas nav mamma, kuru var dancināt. :)

Annie, bērni bērnudārzā un bērni mājās ir 2 pamatīgi atšķirīgas lietas :-D
Varbūt aut kur kāds ļauj pusdienlaikā spēlēties, bet diez vai, jo tad jau neviens diendusu negulēs...! Audzinātājas tiks galā, nekas cits neatliks kā vārtīties pa gultu! Nezinu, nekad nav bijis gadījums, kad kāds negulētājs protestētu! Visi zina, ka jāguļ un punkts!

Mana mājās arī mēdz neguēt diendusu, ja no rīta ilgāk paguļ. Uz dārziņu, kā ja Robīte rakstīja- agrāk ceļās, dārziņā aktīvi ņemās un pēc pudienām jau ir sagurumiņš un čuč labi.

Cik tad ilgi ir tas diendusas laiks? Nu, nevaru iedomāties, ka mans puika mierīgi sēdēs gultā un gaidīs, kad tas laiks paies.

Manā gadījumā ar to neēšanu nedarbojas tas princips, ja nēēd “tātad nav izsalcis”. Tā arī neesmu atradusi citus veidus kā skraidīt tiešām pakaļ ar karoti, likt multenes, stūķēt ar varu u. tml. veidus, jo, ja nepaēdīs - paliek vnk par mežonēnu. Raud, ķērc, lauž, plēš, sit, ārdās... Traumē sevi, citus, mantu un visu, kas pa rokai un arī pusdienlaika miegs būs saraustīts... Jo nepaēda kārtīgi, palika pusbadā un ar sliktu noskaņojumu. Kā gan es varu viņu nespiest ēst, ja viņš šādi reaģē? Un pagatavot 100 un 1 ēdiena variāciju, protams, arî nav variants. Tad nu “spiežu” ar varu, tā teikt... (ne jau katrreiz, bet tajās retajās reizēs, kad uznāk kaut kāda bzdings un neēd kā nākas).

Annie, var jau negulēt, bet gultā jāatrodas!!!
Manējie mājās ar neguļ, bet līdz ko dārziņš - tā ir mazliet agrāka celšanās, režīms, darbošanās un guļ viņi vienalga!

Vai bērniem obligāti dārziņā jāguļ diendusa? Manējais kādu laiku jau atsakās iet gulēt, tāpēc tādas pārdomas, kā mums vasarā veiksies.
--
Pati es arī esot agri pārstājusi gulēt pusdienlaiku.

Kā piedabūt atkal ēst normāli?

Es arī par šo daudz uztraucos. Līdz atmetu ar roku un šie neēšanas periodi vienkārši paši pārgāja. Galvenais nesākt par daudz izdabāt. Kā saka, "kad pelīte paēdusi, miltiņi rūgti".