Manai būs 2,6 gadi, arī nav baigā ēdāja. Vispār domāju, ka man iet traki, jo paziņu lokā nevienu vienaudžu, nezinu kā iet citiem līdzīgā vecumā.
Meitai viļņveidīga ēšana, no rītiem gandrīz need neko, citreiz kaut ko apēd, pāris karotes un viss, šorīt veselu plāno pankūku apēda, tas jau ir super, pusdienas gandrīz need nemaz, vot tas gan traki, visu laiku sevi par to šaustu bet ko lai padara. Pusdienās ja nopērku kaut ko ceļā esot - rasēns, maizīte, tad ok, bet mājās mani sautējumi, rīsi, makaroni utt. netiek ēsti. Vakaros sākās ēšana, tad gan ēd, un ēd visu ko, ko dod to ēd, citkārt pat atdzisušās pusdienas ja atstājusi esmu uz galdiņa notiesā. :-D
Kamēr kakā, vesela tikmēr nesatraucos tik ļoti, vienīgais par ko satraucos našķi, negribu ieradināt neveselīgu uzturu, limonādes, sulas utml. kaimiņos redzu bērninam izbojājušies zobi :-/
Mums diendusas nav, neguļ, esmu nocīnijusies, un pateicu nevaru nolikt gulēt un viss. Un dārziņš tuvojas, nezinu kā būs.
Histērijas ar ir, šad tad ar kliegšanu, tā ka galva plīst, met mantas un kliedz, kad kaut kas nenotiek pēc viņas prāta, bet tik mājās, citu klātbūtnē paraugbērns. Īpaši omes, vienmēr piesaka ar viņu bērns uzvedas ļoti labi, tādēļ mums vispār neko neteikt ka reizēm neiet viegli