Norah, tu Turcijā dzīvojies, ja pareizi atceros?!
Gadījumā tev mazais netaisa tračus tieši tāpēc, ka tētis aizbraucis? Bērnam arī uznāk besis un ilgas.. tad, nu, izrāda kā māk.
Mammas zin kā tu jūties! Mums katrai kaut reizi noteikti gadījies pa histērijai, ko sīkais uztaisījis no zila gaisa. :-D
Kaut kad ap 2 gadu vecumu, ziemā, man bija problēmas ar puiku uz veikalu aizbraukt. Mēs dzīvojam ārpus pilsētas un es iepērkos tā.. vismaz nedēļai. Atstāt bieži vien nebij kur un riskēju - braucu ar abiem. Tad viņam no sākuma vajag izsēdēties visās spēļu mašīnītēs, tad viņš negrib sēdēt iepirkumu ratu mašīnā, bet iet ar kājām.. tad spēlē ķeriņus, ik pa laikam pazūd no redzes loka, tad tieši to suliņu viņam vajag un nevar sagaidīt kad būsim pie kases, tad tomēr grib sēdēt mašīnā, bet nedrīkstu neko pie plauktiem papētīt, jo mašīnai jākustas.. un ne jau uz priekšu un atpakaļ.. kamēr izkrauju iepirkumus uz lentas, tikmēr viņš paņēmis kinderolas divas - atvēris, izmētājis papīrīšus, pašam mute, rokas šokolādē.. bļauj, jo redz netīrs un vajag notīrīt.. TAGAD, nevis kad pabeigsi krāmēties un būsi samaksājusi.
It kā jau baigā histērija neskaitās, bet, nu, man smadzenēs reizēm histērija ieslēdzās. Tas bija tik nogurdinoši. Likās, ka būtu bijusi sporta zālē pēc katras iepirkšanās reizes. :-)
Ā, vēl vienreiz frizētavā ķērca, sita frizierei pa rokām un krita gar zemi, jo negribēja matus griezt. Man, godīgi sakot, pašai bija šoks par viņa uzvedību un protams arī kauns pa visu ğīmi. Un tad vēl ienāk pajauna frizierīte - nošķoba seju un pasaka "ārprāts"(t).. nu, baigi foršā beibe.. pie sevis iedomājos - nekas, gan jau arī tev reiz tā paveiksies un kāda ar tikpat pretīgu sejas izteiksmi paskatīsies uz tavu sīci:-D
!Pirmo reizi griezām matus un viss bija forši, nez kas toreiz notika. :-/
Nu, tā! Visiem gadās! Nevajag justies kā sliktai mammai, jo tu noteikti dari visu to labāko! ;-)