Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Teddy, sveiciens jubilārei un vecākiem:)

Manējam arī dod pienu 2x ned un dārzeņus 2x ned. Pagaidām no dārzeņiem ir bijuši tikai Ezerkaulu burkāni. Slikti gan nav bijuši, vai arī neesmu pamanījusi.

Termiņš pēdējās dienas, jo tiem burkāniem vienkārši nav ilgs termiņš, nezinu precīzi, bet nu domājui, ka pa 5 dienām ilgāk noteikti nav! ;-)

Un paši smukākie nav, jo tie jau mūsu paši dabīgie burkāniņi! Jā, dažreiz nav paši smukākie, bet nezinu, nekādas smakas neesmu sajutusi! Gan jau varbūt kaut kas mazleit ir, jo stāvējuši hermētiskā paciņā, bet tā, ka smirdētu vai būtu skābena smaka nezinu...

Māmiņas, kad Jūsu bērniņi sāka gulēt ar spilveniem?

tāds standarta bērnu spilventiņš ap 3 gadiem , pirms tam bija plakanie , bet līdz pusotram gadam gulēja vienkārši uz līdzenas virsmas :)

Jēziņ, cik vienkārši un viegli ir palikuši darba dienu rīti, kopš bērns vairs neprotestē pret dārziņu:D Tik tagad ir otra galējība - brīvdienās ceļas plkst.7.20 un saka iesim dādiņā

Gangsters
Mīļš Tev paldies (l)
Meita visu laiku ar mani strīdējās par to, cik viņai gadi paliks. Es saku, ka divi, a šī man pretī - nē, mamma, tīs. :-D

Mana strīdās par krāsām -saskatījusies bērnu video angļu valodā, rāda man dzeltenu pīlīti un saka jelou. Es saku jā, dzeltena. Un skaidroju par valodām. Bet šī tik pretī, ņee, jelou:D

Teddy Manējam arī tas pats - viņš arī visu laiku saka, ka viņam ir tīs gadi. :D

Māmiņas, kurām divi vai vairāki bērniņi - vai otrs bija plānots? Kā nolēmāt un sapratāt, ka gribat otru? Un cik liela gadu starpība Jūsu bērniem?? :)
Palēnām sākam domāt, ka otrs bērniņš būtu jau drīz jāplāno, jo ļoti lielu gadu starpību bērniem negribam, bet, kā vienmēr - bailes par to kā nu būs ar diviem.

Otrs bērns bija plānots arī gribēju,lai nav pārāk liela starpība vecumā. Man sanāk nepilni 4 gadi. Paliku stāvoklī, kad meitai bija palikuši trīs gadi, tad arī jau bija aizmirsušās visas grūtības no pirmā bērna. Man tiešām ļoti gribējās un bail nebija nemaz.
Mana personiskā pieredze, ka ar diviem ir vieglāk kā ar vienu, jo abas daudz kopā spēlējas, vecākā meita arī mazo daudz pieskata un uzmana. Man gan lielākā savam vecumam ļoti patstāvīga, pieaugusi un vispār man ar viņu ir ļoti viegli.

Vai kāda ir saskārusies ar stomatītu. Dēliņš izslimoja, bet kopš slimošanas atsakās ēst, dzįvo tikai no piena maisījuma, ir kādi ieteikumi, kā atsākt ēst?

misterija Man puika, kad slimoja ar angīnu komplektā ar stomatītu, pamatīgi novājēja. Un atmeta krūti. Pēc tam, kad vairs mute nesāpēja, pamazām atsāka ēst - bet tā uzreiz un ar apetīti. Slimoja diezgan ilgi. Vārdu sakot, galvenais, lai dzer, kaut to pašu maisījumu. Kad pats būs gatavs, tad atsāks ēst.

Mana divgadniece pieteikusi badastreiku(t) Nekas negaršo, neko negrib, neko neēdīs. Putras pui, zupa nē nē, vis pārējais- nebigu. Tad nu iztiek ar kādu sauzmaizi, ābolu, cepumu u.c. uzkodu. Kā piedabūt atkal ēst normāli?

Māmiņas, kurām divi vai vairāki bērniņi - vai otrs bija plānots? Kā nolēmāt un sapratāt, ka gribat otru? Un cik liela gadu starpība Jūsu bērniem??

Abi bērni plānoti. Par to, ka gribam vismaz divus bērnus zinājām jau pirms bērniem. Vecuma starpība 4,5 gadi. Gribējām ar mazāku starpību, bet man bija divi MA, līdz ar to - nesanāca gluži kā bija plānots, bet labi, ka tā, jo otrais bērns izrādījās īsts viesulis salīdzinot ar pirmo. Daudz enerģijas un uzmanîbas jāvelta un vecākais vērns ir gana pieaudzis, lai uz to reaģētu mierīgi un saprotoši.

Kā piedabūt atkal ēst normāli?

Manējam ēdelības posmi mijas ar neēšanas posmiem. Tas ir normāli. Piedāvāt ēst vajag, bet, ja neēd, tad pakaļ ar putras karoti nav jēgas skraidīt. Paies laiciņš, un sāks atkal ēst. :-)

Kā piedabūt atkal ēst normāli?

Es arī par šo daudz uztraucos. Līdz atmetu ar roku un šie neēšanas periodi vienkārši paši pārgāja. Galvenais nesākt par daudz izdabāt. Kā saka, "kad pelīte paēdusi, miltiņi rūgti".

Vai bērniem obligāti dārziņā jāguļ diendusa? Manējais kādu laiku jau atsakās iet gulēt, tāpēc tādas pārdomas, kā mums vasarā veiksies.
--
Pati es arī esot agri pārstājusi gulēt pusdienlaiku.

Annie, var jau negulēt, bet gultā jāatrodas!!!
Manējie mājās ar neguļ, bet līdz ko dārziņš - tā ir mazliet agrāka celšanās, režīms, darbošanās un guļ viņi vienalga!

Manā gadījumā ar to neēšanu nedarbojas tas princips, ja nēēd “tātad nav izsalcis”. Tā arī neesmu atradusi citus veidus kā skraidīt tiešām pakaļ ar karoti, likt multenes, stūķēt ar varu u. tml. veidus, jo, ja nepaēdīs - paliek vnk par mežonēnu. Raud, ķērc, lauž, plēš, sit, ārdās... Traumē sevi, citus, mantu un visu, kas pa rokai un arī pusdienlaika miegs būs saraustīts... Jo nepaēda kārtīgi, palika pusbadā un ar sliktu noskaņojumu. Kā gan es varu viņu nespiest ēst, ja viņš šādi reaģē? Un pagatavot 100 un 1 ēdiena variāciju, protams, arî nav variants. Tad nu “spiežu” ar varu, tā teikt... (ne jau katrreiz, bet tajās retajās reizēs, kad uznāk kaut kāda bzdings un neēd kā nākas).