Stāstiņi par dzemdībām! (;

Pa cik mums te ir daudz topošās māmiņas tad vaidzetu pozitīvi :0

Es itsevishki gaidu staastinjus par to sajuutu, kad beebi pirmo reizi ierauga. Man patiik shitie awwwww staasti

Man dzemdības likās smagas, bet ārsts dzemdības novērtēja uz 9/10 ballēm.
Pirms mazā piedzimšanas mani sūtīja uz augļūdeņu pārduršanu. Tur mani sagaidīja vīrietis ginekologs - biju nedaudz šokā, jo nekad iepriekš neesmu bijusi pie vīrieša ginekologa.

Kad sākās jau dzemdības man jau bija vienalga vai tas ir vīrietis, kurš pieņem dzemdības vai sieviete. Man ļoti sāpēja. Kad emocijās sāku nedaudz bļaut, man vecmate, kas arī tur bija, teica, lai nebļauju (kaut gan mana ginekolģe teica, ja gribu bļaut, tad drīkstu bļaut dzemdību procesā.). Pēc pāris spiedieniem es vairs nespēju bērnu izspiest ārā. Tad tas ginekolgs ar kulaku uzspiede man uz vēdera un mazais ātri "izlidoja" ārā, ka knapi vecmāte noķert varēja. Nu jā, aizmirsu piebilst, ka man tika veikta epidurālā anestēzija, jo kontrakciju sāpes es vairs nespēju izturēt. Nu nu, un kad mūs aizveda uz istabiņu, es kā apgūlos, tā uzreiz aizmigu. Nogurdinoši bija. Sākumā domāju, ka negribu vairs neko tādu piedzīvot, tās visas sāpes un atmosfēru, bet tagad man domas ir mainījušās un gribu meitiņu tagad

Ak jā, kad ieraudzīju mazo, viņs izskatījās daudz savādāk nekā biju viņu iedomājusies. Biju laimīga un kāda asariņa jau arī nobira

Shak*
Cik ilgs laiks pagājis kopš dzemdībām?

Savas es varu uzskatīt par ideālām dzemdībām. Slimnīcā ierados jau ar pilnu atvērumu, kontrakcijas sāpes pacietu mierīgi. Pirmsdzemdību palātā pavadīju kādu pusstundu pie aparāta, kas nosaka kontrakciju stiprumu un mazā sirds toņus, tad devos uz apskates telpu kur pārdūra ūdeņus un tad uz dzemdību zāli, dažas reizes paspiedu un ārā bija mazais, siltais kunkulītis Daktere slavēja gan mani, gan vīru, jo mazā piedzima necerēti liela, bet plīsumu nebija vispār.

Forši paalsīt tādus stāstņus vēēēl kāda padalīsies?

Vakarā ap 19tiem sāka vilkt punča lejus daļu, nu tā kā uz MR, bet mierīgī paciešami, ja kustējos tad īsti pat nejutu. Mierīgi aizbraucām līdz veikalam. Ap kādiem 9ņiem sāka vilkt sāpīgāk un mazliet biežāk, uzzvanīju vecmātei un viņa teica, ka drošības pēc vajag aizbraukt pārbaudīties. Tā nu ap 10tiem vakarā ieradāmies Stradiņos, kur sagaidīja foršas dakteres uzlika tonīšus un apskatījās kā viss process notiekās, tad paziņoja ka process ir pašā sākumā, ka mierīgi varam doties mājās pagulēt un braukt tad kad sāpe ir izteiktāka, kuru nenoņem nošpas iedzeršana. Tā nu protams, ka miegs nebija ne vienā acu kaktiņā, noskatījāmies filmu, iegāju dušā un līdu gultā "gulēt". No pl 1-2 vēderu sāka sāpīgi vilkt ik pa 3 min. Modināju draugu un teicu, ka atkal jāpakojas un jābrauc. Ap 3jiem ieradāmies atkal Stradiņos, kur vēlreiz tieku pieslēgta pie tonīšiem un apskate. Dakteres secina ka process ir pagājis uz priekšu, bet nav vēl pietiekami tālu, teica, ja nebūtu jau otreiz braukuši, tad dzītu mājās. Bet mūs uzņēma. IEkārtoja dzeltenajā dzemdību zālē. Man lika gulēt (es jau nu noteikti gulēju ), ap 5:30 sajutu iekšēju pakšķi un tad jutu kā patīkami karsts šķidrums tek gar kāju. Celos aukšā un pārņēma maza panika, jo ūdeņi nebija dzidri, bet duļķaini zaļi. Daktere teica, ka viss ok, tā reizēm gadās, tik pārprasīja vai tiešām pēdējā laikā neesmu slimojusi. Lika uzvilkt pampēri un gulēt tālāt, protams ka es atkal negulēju, jo sāka parādīties stipras sāpēs. Līdz 4cm biju pamatīgi nomocījusies un zila aiz sāpēm, šeit ļoti palīdzēja bumba uz kuras vnk virpinājās šurpu turpu. Pl. 8ņos bija manas svētlaimes mirklis, jo ieradās anesteziologs un ielaida EA un ieradās mūsu vecmāte. Tā nu lidz kādiem 9ņiem mierīgi gulēju, un tad sajutu ka anestēzijas pirmā deva iet uz beigām, zvanījām anesteziologam, bet tā kā viņš bija nopietnā operācijā, tad varēja ierasties tik pēc 30min un tad es sapratu, ka apbrīnoju tās sievietes kuras dzemdības pārcieta bez EA, jo tās sāpes bija vnk vārdiem neaprakstāmi nežēlīgas (varbūt man mazs sāpju slieksnis?). Bet kad iedarbijās jaunā deva, tad atkal bija svētlaime un čučēju tālāk. Ap 10:30 atnāca vecmātes apskatīties kā process iet uz priekšu, Teica ka puikam melni mati, gatavojamies iztumšanai. Viņa norādīja vietas uz kurām spiest, bet tā kā viss bija nejūtīgs, tad nesapratu kā spiest, bet kaut kā veiksmīgi mazais 10:45 bija ārā. Likās, ka raudāšu prieka asaras, bet man bija šoks, jo viņš bija zaļā krāsā, galvā šaudījām miljons domu. Bet tad viņu notīrīja ietina sedziņa un iedeva man. Tad jau palēnām palika arī smuki rozā. Kamēr vēl darbojās EA, tikmēr mani sašuva(viens maziņš plīsumiņš). Tā nu mēs padzīvojāmies līdz kādiem 17tiem pa dzemdību zāli, jo palāta vēl nebija atbrīvojusies. Tad ienāca māsiņa, paziņoja ka varam doties uz palātu, otra māsiņa jau bija sagatavojusi man krēslu uz riteņiem, bet es jau biju piecēlusies un lepni pati stūmu perfekto puikiņu, jutos jau ļoti labi.

Ir jau daaaudzas šādas diskusijas bijušas, vajag pameklēt.

Ķepa vai tad stradiņos nedzemdē tikai tad, ja ir kkādas problēmas? Vai arī jebkurš var stradiņos dzemdēt?

marchixa bet varbūt ir kāda jauna pieredze, es ar labrāt palasītu

Vairākas reizes jau esmu te rakstījusi, ka manas dzemdības bija drausmīgi smagas, tagad pārrunājot ar neatkarīgiem ārstiem visu notikušo, secinu, ka bija liela nolaidība no dzemdību nama personāla puses, viņiem vajadzēja veikt ķeizargriezienu, nevis n-tās stundas ļaut man mocīties sāpēs, lai gan augļūdeņi jau sen bija nogājuši, taču dzemdes kakls nevērās vaļā. Nomodā biju vairāk kā 48h, sāpēs mocījos 22h, līdz beidzot paņēmu EA, kas ļāva man atpūsties pāris stundas. Pats dzemdību process gan bija diezgan ātrs - aptuveni stunda, bija viens mazs plīsums. Taču pēc visa pārciestā, man paziņoja, ka mazais ir slims un uzreiz aizveda uz reanimāciju - pēc analīzēm noskaidrojās, ka ir vairākas smagas streptokoka izraisītas infekcijas. Par cik man analīzēs streptokoks bija negatīvs, visticamāk, ka mazais inficējies dzemdību procesa laikā, dzīvodams vairākas stundas bez augļūdeņiem. Labi, ka DzN man nebija pieejams internets, savādāk, izlasot statistikas datus mazuļiem ar šādu diagnozi, sajuktu prātā. Pa slimnīcām kopā nodzīvojāmies vairāk kā mēnesi.
Nu jau pagājis labs laiciņš kopš tā visa murga, mazais ir atkopies un pavisam normāls bērns. Bet tas viss man liek padomāt, vai kādreiz dzīvē būšu gatava vēl kādam bērnam.

Nu, gan dzemdību mīļotājas saradušās Bieži pēdējā laikā šāda vieda diskusijas !

skudra, šausmas.. kā no tā varētu izvairīties? Labi, ka tagad viss ok!

DramaQueen - nu jau mazajam 1 gads un 3 mēneši.

man bija diezgan smagas dzemdibas, sapes sakas ap 2nakti, sapratu ka jabrauc uz slimnicu, tur man pateica ka bus jastimule, jo neveras nekas vala, tad nu 2reiz smereja to geelu, sapes bij briesmigas, nomocijos 23h! dakteres sakuma bij raganas, bet tad parlaimi nomainijas maina un atnaca forsas ieprieksejam teicu, ka man sap, sis atcirta-da kas tev tur var sapet! kad jautaju, kad vares spiest, teica- kad liksu tad ari spiedisi! bet nu paldies dievam vinam beidzas maina :@ mazais piezima un bij sarezgijumi-neblava, klapeja vinam pa mugurinu, bet tapat neblava, saka jau palikt zils un vinu piesledza pie kkada aparata, dikti parbijos, dzemdibas noverteja uz 5/6 vai 5/7! pec minutem 15 man jau iedeva paturet mazo jaukuminu, tas bij kolosals bridis a bija ari plisumi!
ak ja vel parbili dabuju no rita, kad palata pamodos, skatos nav mana maza bumbulisa, skatos blakus gulta sievietei mazais dzemdibas miris, skreju pie masinas prasit, kas noticis, bet izradas vis bij ok, vnk kkadas parbaudes bij
aa, kad man lika suves, daktere jautaja, nu kad nakamais bus? es atcirtu- nekad vairs! vina man- ok, ok pec 2-3 gadi kad atkal te gulesi pieminesim jaa un mazajam tagat ir 2,8 un mes sakam domat pa velvienu bebi
mans puika piedzima tada interesanta laika 01.02. datuma, 01:02 pulkst
tads luk mans stasts

bļā... lasot tā vien sķiet, ka sāpes varbūt kaut kā vēl pārciestu... bet tie plīsumi??!!! priekš manis izklausās krietni sāpīgāk

wendii

Salīdzinot ar tām sāpēm, plīsumi ir pilnīgākais sīkums!

bet... plīsumi! Tur!!! ĀAAA!!!
Ticu par tām sāpēm, bet man aš fobija par tiem plīsumiem tagad

nu jā, tā liekas
Bet realitātē (nu vismaz man) tās sāpes ir tādas, ko Tu pat iztēloties nevari, agonija , nu ja nebūtu dzemdības un vnk kaut kādu iemeslu dēļ ( ) būtu tur plīsums, tad jā, būtu tas ĀĀĀĀ !!