Nenoturējos, nolēmu iemest komentāru. Par bagātību un nabadzību- tas viss ir pilnīgs sviests. Reāls piemērs no dzīves. Iepazinos ar vienu norvēģi, kuram garažā ir 2 Ferrari. Un ko tas līdz? Viņam pat palagu mājās nebija( tikai viens palags vispār), pats gulēja uz dīvāna ar drēbēm, pilna māja ar sakrautām grāmatām un žurnāliem uz grīdas ( vismaz lasa, tas gan labi). 3 suņi, nav bērnu, nav precējies, pilni plaukti ar godalgām suņu trenēšanā un kādas 2,3 balvas saistībā ar iepriekšējo piedalīšanos sacīkstēs. Ar mašīnām kā apmāts. Kad es gribēju iekāpt, lika speciāli apakšā paklājiņu, turēja aiz rokas, lai kaut ko netīšām nesaskrāpētu, teica, ka mašīnas priekš viņa ir kā sievietes (khem, labi, ka aizlaidos, atpakaļ neskatoties). Lūk, tā jau ir galējība. Cilvēks ārēji cenšas atstāt augstu iespaidu, bet tajā pat laikā nav ne ģimenes, ne palagu mājās, ne arī rupējas pats par sevi. Vienīgais draugs- suņi. No otras puses iespējams, ir bijusi pagātnē vilšanās un pazaudējis ticību cilvēkiem, kā rezultātā daudzie vientulībā pavadītie gadi atstāja savus nospiedumus uzvedībā un uzskatos. Grūti spriest. Bet jebkurā gadījumā- ja ir vairāk kādā jomā, tad citā atkal mazāk, jo enerģija tiek koncentrēta uz vienu konkrētu jomu, tādējādi citām paliek mazāk un rodas kaut kādi robi.