Pēdējā grāmata, ko tu izlasīji.

Hunter S. Thompson "Fear and loathing in las vegas"

Pēdējā, ko izlasīju bija "Sievietes, kuras skrien ar vilkiem"
Godīgi sakot, īpaši nepatika. Ilgi lasīju. Grāmata ir laba lasīšanai brīdī, kad sieviete jūtas psiholoģiski smagi - piem, pēc attiecību izbeigšanas, pazudusi "sevis" meklējumos utt. Bet tā kā lasīju brīdī, kad esmu pilnīgā harmonijā ar sevi un laimīga, man mazliet par pesimistisku un smagu likās grāmata. Grāmata sapurina, liek nostāties uz kājām, bet man lasot bija tikai tāda attieksme - nu jā, tā ir, jā, tā vajag, bet nebija tās foršās sajūtas, ka kaut ko šajā brīdī vari no grāmatas mācīties, kaut ko paņemt, jo man jau tas viss ir. Tās sajūtas man pietrūka, kas ir iemesls tam, kādēļ vispār lasu grāmatas.

Nopirku "Kalnu aukas". Neesmu sākusi lasīt, bet pati ļoti gaidu, kad pabeigšu adīt šalli, lai vakaros varu sēdēt ar grāmatu rokās, nevis adīkli :D

Tagad lasu "Inferno". Diezgan interesanta grāmata. Tajā nepietrūkst gan asu sižetu, gan mākslas aprakstu, bet nekas no tā nepadara grāmatu garlaicīgu. Tagad es gribētu aprakstītās vietas redzēt dzīvē :)

Pēdējās lappuses vēl neizlasītas palikušas šai grāmatai

vēja vārdi man patika :)

Nopirku "Kalnu aukas".

Viena no manām nemīļākajām grāmatām. Izlasīju un gribēju iet veļasmašīnā izmazgāties, jo šķita tik smaga, tik fatāla, tik skumja. Bet izlasīt noteikti vajag, jo grāmata ir laba, esmu arī manījusi, ka citās grāmatu diskusijās meitenes to ir pieminējušas kā vienu no mīļākajām. Gaumes lieta.

Man pagaidām pēdējā ir lubene ar nosaukumu "Mirāža". Nu nē! Sākums šķita šarmanti smieklīgs un daudzsološs, bet no puses jau lasīju pa diagonāli un noslēgumā bija sajūta kā pēc nograuztas čipšu pakas.

Šī ir vērtīga diskusija. :)

pride and prejudice - varbūt vēlies šķirties no "Kalnu aukām"?

Man plauktā gaida Silva Rerum un Ģēnijs, bet gribās arī Kalnu aukas :D

Es krāju lasāmvielu, kad sakrāsies daudz un būs laiks, tad lasīšu :)

Vakardien pārlasīju vēlreiz iespaidojoties no beztēmas.


Jā, es joprojām gribētu, lai Vonnegūts ir dzīvs, lai es varētu viņu aicināt pie sevis uz tēju un mēs varētu sēdēt stundām ilgi virtuvē, pīpēt un runāt par dzīvi ik pa laikam nosakot "Shit happens." vai "Ja es kādreiz, nedod Dievs, nomiršu..."

behappy, es ņēmu no bibliotēkas. :)
Ance, es vakar paķēru "Galapagu salas", jo rakstīts, ka tas ir viens no asprātīgākajiem un dziļākajiem viņa darbiem, piemērots, lai sāktu iepazīšanos ar šo autoru. Ko saki? :)

pride and prejudice, klur tu dabūji? Es to grāmatu neesmu redzējusi nevienā no 3 bibliotēkām, kurās esmu reģistrēta. :( Godīgi sakot - nezinu, to es vēl neesmu lasījusi.

Man savi gali. :D
Nu tad man būs tas gods padalīties ar Tevi iespaidos. :)

No Vonnegūta mēģināju lasīt "Čempionu brokastis jeb ardievu melnā pirmdiena". Nepatika, neizlasīju. Citu ko neesmu mēģinājusi, nez vai mēģināšu arī :D

Mēģinu lasīt Fifty Shades of Grey un nezin kādēļ, bet mani tomēr tā grāmata tā neaizrauj. Iespējams paliks tā arī neizlasīta līdz galam.

Ance, ja der, tad Rīgas bibliotēku saraksts, kurās ir Galapagu salas http://katalogs.rcb.lv/Alise/lv/book.aspx?id=32341&c=1

Izlasīju Hitlera rakstīto 'Mana cīņa' un esmu savu viedokli par viņu mainījusi par visiem 100%
Lasījās grūti dēļ politiskajiem terminiem, toties aizrajoša dikti.

Šarlote, nē, man Rīgas bibliotēkas nav pa ceļam, bet paldies, noteikti nākotnē noderēs! Nezināju, ka pastāv tāds katalogs, iesapidīgi!

Pride, noteikti dari tā! :)

Inī Lorenca - Ceļojošā priekameita


Ļoti patika. Stāsts par meiteni, kuru apmelo un padzen no pilsētas un nu viņai jāpārdod sevi, lai izdzīvotu. Labi aprakstīta viduslaiku sabiedrība, kādas vērtības viņiem bija, kā dzīvoja, kam ticēja..

Ance,

man no Vonnegūta Līķu Pēteris vislabāk patika, un Lopkautuve Nr.5, bet man būtu bail prātu pazaudēt ar tādu cilvēku vienā telpā. Jau romānus lasot, šķiet, sāk jumts braukt.

Pēdējā grāmata, ko izlasīju..hmm, kopš Kindle'ā bez maksas tieku pie pēdējo gadu New York times bestselleriem un vispār visām grāmatām, šobrīd lasu 10 grāmatas paralēli.

Pabeigtas, puspabeigtas, iesāktas, bet noteikti iesakāmas:

John Green - The fault in our stars (dzīve caur pusaudžu-vēža slimnieku prizmu. Iespējams, paredzēta jaunākai auditorijai, bet ne velti tādu popularitāti iemantojusi. Ja jāraksturo vienā vārdā - eksistenciāla. _
Shit my dad says - Justin Halpern ( parupja grāmata, bet tik daudz dzīves patiesības. Kāds vīrietis pierakstīja sava tēva spārnotos teicienus un izdeva grāmatā. Pozitīva visnotaļ :) )
Dan Brown - Inferno ( jau pirmajās lapaspusēs gribējās zināt, kāds būs atrisinājums)
Bridget Jones : Mad about the boy ( vilšanās. Humors izplēnējis, Dārsijs miris, daļa no sākotnējās Bridžitas arī. )
Haruki Murakami - 1Q84 (iepriekš nebiju lasījusi, bet - wow! Kā filma! )
Sophie Kinsella - Twenties Girl (sievišķīga, kā jau visi Kinsellas romāni, bet šis liek katrā sirmgalvī redzēt dejojošu jaunu cilvēku :) )


Manā plauktā rindā gaida :
And the Mountains Echoed - Khaled Hosseini
The First Phone Call from Heaven -Mitch Albom
Sycamore Row - John Grisham
The Goldfinch- Donna Tartt
Paper Towns - John Green
Book Thief - Marcus Zusak
Dead Souls - Nikolai Gogol
Life after life - Kate Atkinson ( šo ļoti gaidu, kad atļaušu sev sākt, ideja par dzīves pārdzīvošanu vairākas reizes pārāk aizraujoša)
Kite Runner - Khaled Hosseini

Vakar pabeidzu Aira Levins "Pirmsnāves skūpsts" un man ļoti patika. Sen neviena grāmata nebija tik ātri lasījusies un visu laiku bija tā spriedzīte, un gribējās zināt, kas būs tālāk.

Šobrīd lasu Hansa Kammerlandersa grāmatu "Kalnu apsēstais". Grāmata ir viņi biogrāfija, par alpīnismu un to, ko nācies piedzīvot. Kā arī par slēpošanu lejup no Eversta utt. :)