Bijušās sievas apciemojums

Jā KS man ar viens šāds paziņa brīnums, savos 54gados atcerējies, kad bērnu nav, visu laiku tik darbs un darbs, ja arī tik ļoti esi pakārtots darbam, ko tu sēdi sieviešu portālā un tik raksti savus palagus?


Ak, jā- darbu var apvienot ar bērnu, tikai čīkstuļi to var nosaukt par traucēkli.

Pat ja vīrietis sevi kopj ar dažādām procedūrām un produktiem viņš nesāks to reklamēt visai pasaulei. Kādu pīlingu izmanto vai kādu spa apmeklē! Vīrišķīgs vīrietis tā nedara! Vai varbū Tu kopā ar saviem draugiem pie vīna glāzes apspried ieaugušo matiņu problēmu?

Un ja jau šeit Tev lielākā daļa šķiet tik smieklīgas un nav pietiekoši inteliģentas, tad ko Tu šeit vēl dari?!

KS, es neesmu ļoti sekojusi līdzi diskusijām, kuras veido vai piedalies, līdz ar to man ir "tumša bilde" viss, kas saistīts ar Tevi.

Man līdz 30 vēl kādu laiku ir jāpadzīvo, taču esmu sasniegusi vecumu, kad mana vecuma man pazīstamie cilvēki ļoti aktīvi veido ģimenes.

Man, savukārt, no bērniem ir bail kā no uguns. Mans sunītis ir mans "dēliņš", kā es viņu saucu, un, kad bija jāpaņem rokās draudzenes mazulis, mani pārņēma pilnīga panika.

Man vienmēr ir šķitis, ka, sasniedzot 30 gadu slieksni, šī panika pāries un ka man būs vēlme pēc mazuļa.

Tādēļ arī tāds jautājums, vai Tev ir un vai vēlies bērnus.

Secinājums, ko pagaidām esmu izdarījusi par sevi, esmu neglābjama karjeriste un mīlu suņus. :D

c_berry, manuprāt, svarīgākais cilvēkam ir dzīvot tādu dzīvi, kas sniedz maksimālu piepildījuma, laimes sajūtu. Ja Tu nevēlies bērnus, taču izjūti vēlmi veidot karjeru, tad seko savai sirdij un pasmejies par kritiķiem. Ar bijušo sievu mums pat bija noruna, ka vispirms iegūsim izglītību un apliecināsim sevi profesionāli, bet par ģimeni domāsim tikai pēc tam.

labi pavadītu laiku, kuru es tāpat slinkotu šajā darbā, ļoti interesantām privātām sarakstēm un jautrību, kuru man sniedz dažādu kritizētāju viedokļi.

kamēr visi, tavuprāt, neizglītotie, bez ambīcijām, dzīvē neko nesasniegušie reāli no rīta līdz vakaram strādā. ;)

zili_rudzi, es domāju, ka strādāt var ļoti dažādi - daži cilvēki raujas melnās miesās, stāvot "McDonald's" virtuvē, kamēr citi domā ar galvu, plāno, meklē izdevības un savā labā izmanto tās. Sliecos domāt, ka vairāk piederu pie otrās grupas.

KS, redz, mana problēma ir tā, ka esmu ieguvusi izglītību, esmu sakārtojusi dzīvesvietu, esmu izveidojusi karjeru.
Man ir viss dzīves backgroud, lai "spertu nākamo soli", bet tā vietā es meklēju iemeslus, lai to nedarītu.
Pašlaik esmu apsēsta ar domu, ka vajadzētu doktorantūrā iestāties, tad ap 30 gadu vecumu, pat ātrāk, doktorantūra 4 gadi, man jau būtu doktora grāds. Kad man jautā - kapēc? Karjerā man tas nekādu iespaidu nedos, par pasniedzēju es noteikti neiešu, atbilde laikam ir -lai novilcinātu to bērnu dzemdēšanu. :D

Bet, ja jau Tev ir 30 un bērnu vēl nav, tad ne es vienīgā tāda, tas mierina. :D

Ja nav noslēpums, protams, ja nevēlies, vari neatbildēt, cik ilgi nodzīvojāt ar sievu laulībā? Vai nebija spiediena no apkārtējiem (ģimene, draugi), ka ir laiks veidot ģimenes pieaugumu?

Un vēl, cik saprotu, esi bijis"apdedzinājies" iepriekšējā laulībā. Vai tas neveido kaut kādu barjeru, un nevēlies vairs precēties, bet labprātāk atbalsti attiecības bez saistībām?

daži cilvēki raujas melnās miesās, stāvot "McDonald's" virtuvē, kamēr citi domā ar galvu, plāno, meklē izdevības un savā labā izmanto tās.

\

Vai tiešām cilvēki dalās tikai tādās kategorijās? Tie, kas domā ar galvu un tie, kas strādā apkalpojošā sfērā? Starp citu, McDonalds arī ir iespējams veidot karjeru. Tādos uzņēmumos tas pat varbūt ir stipri vieglāk kā mazā uzņēmumā, jo notiek liela darbinieku rotācija, bet ne par to ir šis stāsts.

Katrā ziņā man nepatīk tāda augstprātība. Tas liecina, ka, kaut iespējams esi stipri veiksmīgāks par mums, pārējiem melnajiem cilvēciņiem, tev trūkst fundamentālas rakstura īpašības, kas tevi padarītu par patīkamu sarunu biedru.

savu tālruņa numuru mainīt nevēlos, bet bijušās darbā ir centrāle, tādēļ katru reizi zvana no citas izejošā numura

Atrunas, atrunas, atrunas!
Man arī darbā ir centrāle. Zvanot no jebkura darba telefona, mobilajā uzrādās viens mobilā telefona Nr., uz kuru nevar atzvanīt. Un pat, ja pieņemsim, ka uzrādās vairāki numuri, nedomāju, ka tie simtu simtiem, lai nevarētu piefiksēt, lai neatbildētu (kaut vai ieprogrammējot tos katalogā ar atzīmi - neatbildēt, EX1, EX2, utt.).. Un pat, ja tie ir simtiem dažādi numuri - ja pacel un izdzirdi bijušās sievas balsi - vienmēr vari izrādīt savu attieksmi - noliekot klausuli. Nedomāju, ka bijušajai nebūs ko darīt un viņa mūžīgi šādi turpinās Tevi šādi terorizēt.
Tas nozīmē, ka visi iemesli, ko mini, kā nevarēšanu nekontaktēt ar viņu, ir tikai atrunas... Ja patiešām kaut ko negribi, tad atradīsi iespēju to nedarīt! Ja saki, ka nevari šādu iespēju atrast, tad tās ir tikai atrunas, jo nevēlies šādu iespēju atrast (un nav obligāti jāmaina savs numurs). Kāpēc nevēlies - atbildes meklē savā prātā!

c_berry, atbildēju Tev privāti.

Ance, lūdzu, nepārspīlē par tām kategorijām! Es piemērojos savu kritiķu tonim - ja mani nodēvē par "homīti" un "garīgi slimu", tad nepūlos būt īpaši laipns.
Atbildot uz Tavu argumentu, jā, es domāju, ka apkalpojošā sfēra taču skaitās maz- vai vidēji kvalificēts darbaspēks, tādēļ izsaku pamatotas šaubas, vai izglītots, spējīgs un talantīgs cilvēks vēlētos veidot karjeru tajā. Protams, es nerunāju par studentu piepelnīšanos - tas ir pavisam cits jautājums.
Uzskatu, ka Latvijas apstākļos veidot karjeru visērtāk iespējams valsts sektorā, protams, ar nosacījumu, ka potenciālajam darbiniekam ir kāds "augstāku spēku" atbalsts, jo bez šī atbalsta tāds darbinieks parasti uzsākt savas darba gaitas kā referents, bet pensionējas kā vecākais referents. Protams, ja cilvēks ir gudrs, ar asu prātu, prot vīt intrigas, pielīst, nomelnot citus un "spiest pareizās podziņas", tad arī var iztikt bez "augstāko spēku" atbalsta - vismaz iesākumā. Pēc tam jau šis atbalsts rodas.
Manuprāt, augstākā pilotāža ir spēt apvienot darbu valsts pārvaldē, vienlaikus lobējot savu privāto biznesu, protams, nepārkāpjot likumu Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.
Sacīsiet, ka esmu cinisks? Jā, bet tikai tā iespējams ko sasniegt šajos džungļos, ko dēvējam par sabiedrību.

sunce, it kā man kādam būtu jāattaisnojas, kādēļ atbildu bijušās sievas zvaniem. :) Manuprāt, būtu bērnišķīgi ierakstīt visus viņas biroja izejošo līniju numurus; labāk es vēsi, bet pieklājīgi atbildu.

Īstenībā nemaz nevēlos saņemt nekādus zvanus no viņas vai pat nejauši satikties; vēlos pilnībā aizmirst pieļauto kļūdu, proti, laulību

Jāattaisnojas Tev ir tikai sev, ko Tu dari un ko Tu nedari! Es komentēju Tavu rīcību, vadoties pēc šī Tava teikuma. :)

Pēdējo reizi esam tikušies tad, kad viņa apciemoja mani mājās, lai paņemtu dažas lietas; arī zvana ļoti reti - šis bija pirmais zvans gada laikā. Varu teikt, ka esmu jau gandrīz aizmirsis visu nelāgo pieredzi.

daži cilvēki raujas melnās miesās, stāvot "McDonald's" virtuvē, kamēr citi domā ar galvu, plāno, meklē izdevības un savā labā izmanto tās.

Pemēram tverot izdevību piehaltūrēt pasniedzot privātsundas vidusskolniecēm. Tur normālu kāpostu var nopelnīt. Zinam, zinam. Un ja vel naudiņu pietaupa lāpot apenes, tad jau pavisam labi var dzīvot, protams ja neuzraujas uz tādām bābām kas nevīžo vīrietim vakariņas restūzī izmaksāt.

Morgan, ja es meklētu autoru politiskās partijas programmai, tad konkurentu nomelnošanas sadaļai labprāt izvelētos Tevi, tiesa, Tev būtu nedaudz jāatsvaidzina savas latviešu valodas zināšanas un prasmes.

KS
Kurš no iepriekšminētajiem apgalvojumiem būtu nepaties vai puspaties? Savu karjeru cosmo uzsāki kā privātskolotājs kurš salauza sirdi savai skolniecei, turpināji kāpt pa kāpnēm ar tupības plānu un tad netaisnības vaids par sievieti kura Tev restorānu nesamaksāja. Ja nesenas vēstures atgadinasana ir nomelnosana, tad paša vaina vien ir.

Morgan, savu "karjeru" uzsāku, pārlasot viņas saraksti, kuras saturs mani iesākumā šokēja, turklāt kas Tev liek domāt, ka viņai kāds salauzis sirdi. Varbūt es jūtos pazemots un sāpināts par visām tām lietām, kuras viņa rakstījusi. Saprotams, ka par godu šim notikumam izveidoju tematu.
Nākamie temati, ja atmiņa neviļ, bija saistīti ar man nevajadzīgo Dziesmu svētku "Līgo" koncerta biļešu pārdošanu, kā arī ar mana mājdzīvnieka bojāeju.
Galējās taupības pasākumiem veltītais temats ir bijis tikai viens no daudziem, jo man patīk izteikties par dažādām tēmām. Iesaku iepazīties ar manis rakstīto.
Jā, ar to dāmu esmu vēl saticies, tikai iepriekš gan vienojāmies, ka katrs maksāsim par sevi.

Kā redzi, privātstundas nepasniedzu materiālā labuma dēļ, apakšveļu sev nelāpu, bet joprojām uzskatu, ka ēdienu apmaksā tas, kurš aicina.

Es patiešām necienu cilvēkus, kuri sagroza faktus.

Ir jau palikušas te dažas fotogrāfijas albumā no tiem laikiem, kad vēl nebija digitālo kameru.

Un jaa, tagad jau neviens bildes neattiista un albumos neliek :D