Sveika! :)
Lasīju un likās, ka pilnīgi par mani uzrakstīts. Arī man bija tā, ka bija smaga šķiršanās un pēc kāda mēneša, pat vairāk, tikai uzzināju, ka esmu stāvoklī. Uzreiz pateicu, sākumā neticēja, sākās atkal strīdi. Tagad mazajam jau vairāk kā gads, esam atsākuši normālāku kontaktu. Varbūt arī saiesim atkal kopā, kas zina. Pa visu šo laiku bija tikšanās, izlīgšanas, strīdi utt, bet šobrīd kaut kas mainījies, puisis sapratis, ka rīkojies nepareizi un grib mēģināt kaut ko saglābt. Jautājums, protams, vai spētu viņam atkal uzticēties kādreiz pēc visa pārzdīvotā...
Es biju tikko 2.kursu pabeigusi, kad paliku stāvoklī. Bet man ir lieliski vecāki, kas mani atbalstīja un pieskatīja mazo, kamēr biju skolā, tāpēc akadēmisko pat neņēmu un turpināju visu kā iepriekš.
Man pirmā doma bija, ka jātaisa aborts, jo jāpabeidz taču skola, viena nespēšu uzaudzināt utt. Bet redz, skolu būšu pabeigusi tūlīt, pa vidu bijušas arī jaukas attiecības un šobrīd vispār viss sāk lēnām nokārtoties. :)
Vienkārši gribējās izstāstīt Tev šo, jo pasaules gals tas pilnīgi noteikti nav, lai gan sākumā tā var šķist.
Ar laiku viss nokārtojas, dzīves beigas tās noteikti nav, bet skaists sākums.
Novēlu Tev izturību un pieņemt pareizos lēmumus! Turies! :)