Ja tas notiek regulāri- tas gadījumā nesaucas, ka cilvēku moka lietuvēns?
Atceros, man vienu reizi laikam kaut kas līdzīgs bija. Šo es biju ierakstījis savā bērnības "šausmu kladitē", bet, ja tā padomā, tad tas varētu būt no šīs sērijas..
Bija kādi 12mit gadi un gulēju māsas istabā. Dzīvoju lielā dzīvoklī, tāpēc apkārtējās istabas bija tukšas. Un, kas svarīgi- mums bija čīkstoša parketa grīda, tā kā jebkādu nācēju varētu dzirdēt. Vai gājēju.
Un tolaik, atceros, ka man bija uznācis kaut kāds prikols- aizmigt ar vaļā muti. Un tad, tajā vakarā, kad biju gandrīz gandrīz aizmidzis(vai varbūt jau aizmidzis) es sajutu, ka man mutē kāds ātri ielika un izņēma pirkstu. Liela vīrieša rādītājpirkstu.
No šausmām es baidījos acis atvērt. Bet pavisam noteikti pamodos. Tikai pēc kāda brīža es saņēmos to muti aiztaisīt un atvērt acis.
Lieki piebilst, ka kopš tā laika es NEKAD neesmu mēģinājis aizmigt ar vaļēju muti.. Tāpat man arī ļoti ilgu laiku bija tā kā bail atstāt kādu kāju ne zem segas..
:P