Miega paralīze

So paradibu esmu piedzivojusi sen, sen berniba, bet vel pati gadus 3, 4 atpakal nezinaju kas tas manis piedzivotais bija. Uzzinaju nejausi, skatoties kadu dok. filmu.
Cik nu mana atmina palicis notika apmeram ta, ka neilgi pec tam kad biju iemigusi, peksni pamodos, acis valaa, bet pakustet nevaru. Velejos kliegt, bet skanas nav. Loti labi atceros, ka acu skats bija versts pret loga stuuri(gultina staveja viena istabas mala un preteja sienaa liels logs), atceros melnu, lielu masu lenam, lenam peldam mana virzienaa. Un Tad sekundes laika, viss beidzas. Atkartojas diezgan daudz reizu un visu laiku viens un tas pats. Bet ka tas parstaja notikt, neatceros. Biju loti sabijusies, laika kad si paradiba atkartojas biezi, nevelejos iet gulet. Ludzu mammai lai atstaj koridori uguni. Un ar visu to, atkartojas un redzeju visu to pasu, tikai vel izteiktak jo koridori gaisma.

Fuj, riebigi atcereties.

Miega parailzei nav nekada sakara ar pilnigi un galigi neko spocigu un mistisku. Tas ir kermena stavoklis un halucinajas laika kad smadzenes pamozas, tu apjedz ka esi pamodies, aptver visu sev apkart, bet muskuli vel ir atslabusi, ka paralizeti jo kermenis vel gul.

Tā vein gribās, lai ar mani notiek kas tamlīdzīgs, jo tiešām nespēju saprast kāpēc jums no tā ir tik paniskas bailes... Ja nebūtu informētas par to, kas tas ir un teiksim piedzīvotu pirmo reizi, tad vēl saprotu, ka var tiešām nobīties... Bet kā lasu daudzām tas ir regulārs pasākums un daudzas jau ir visai informētas par šo parādību, tad no kā jūs turpināt tik ļoti baidīties? Nu tak tikko kā saprotat, ka ir iestājusies paralīze - mierīgi guliet un gaidiet, kad pāries.

Jo miega paralizei lidzi nak halucinacijas gan redzes, gan skanas veidaa, ne vienmer, bet parasti jaa. Un tiesi tas taja visa ir baisakais.
Cik lasits, visbiezak radas dazadi moski, tie tev nak virsu, lien virsu, tu pat itka juti vinu svaru uz kermena, dazadas baisas skanas. iesaku so dok. filmu ar visiem attelojumiem. http://www.youtube.com/watch?v=QmbpOucNVn4 Loti uzskatami visu parada

p.s. man lasot rodas iespaids, ka te vispar reti saprot par ko saja diskusija ir runa.

Man miega paralīze nav bijusi, bet kaitina, kad sapņoju no rītiem, kad saule spīd logā un man tieši acīs. Tajos mirkļos es savu sapni kārtīgi neredzu. Sapnī esmu zažmiegusi acis un knapi redzu ko :D
Bet bieži sapnī lidoju. Vnk ieskrienos vai palecos un viss - protu lidot :D

brrr, tikko piedzivoju miega paralizi un tagad esmu parbijusies, jo tik baisi nebija bijis nekad iepriekš. Bail aizvert acis, ja nu atgriežos turpat.
Sākās viss ar to, ka biju parastā sapnī, eju pa tumšu peleku koridori un pagriežos, jo liekas, ka kaut kam pagāju garām, nepieveršot uzmanību, atskatos un tur mierīgi, nekustīgi apaļa vecenīte,kurai nevar redzet ne mazlietiņ no miesas vai sejas, visa ietinusies melnā apģerbā un ap galvu un pleciem adīts lakats, sabijusies no negaiditā skata un sajūtām, kuras pārņema mani taja brīdi atri pagriezos un gāju prom un - hops pekšņi esmu atpakaļ sava gultā. Lenām atveru acis un šķiet, ka esmu pamodusies, gribu pakustinat pedas un piecelties, bet nevaru un pekšņi melns mošķis mani sāk vilkt, sūkt prom, raut āra no gultas, pārbijusies un iekerusies sega mala centos notureties, veru acis ciet un saucu draugu tiesi 2 reizes (paraleli saprotot, ka si ir miega paralize un ir ziepes)... pec tam, kad izsaucu drauga vardu pedejo reizi - pamodos. Parbijusies kā diegs. Tik nepatikami, nesaprotu, kā citi var gribet speciāli nokļūt miega paralīze, jo sajūtas ir kā šausmu filmā, tikai nevari neko izdarīt. Tagad galva dulla un kermenis tirpās un bail aizmigt. :(

Es zinu kā tas ir. Kad man bija kādi 10 gadi man tā bija. Pēc tam paldies Dievam nekā tāda nav bijis. Man likās ka viss kas ir istabā krīt man virsū un es nevarēju pakustēties. Tagad man būs bail iet gulēt. Reti pretīga sajūta.

Oi, miega paralīze man ir tik ļoti labi pazīstama. Pirmā reize bija aptuveni 14 gados - naktī runāju ar draudzeni pa telefonu, viņa kaut ko vajadzēja izdarīt, un es iemigu. Pēkšņi atvēru acis un priekšā bija iztēlē tāda kā veclaicīga bilde, diezgan baisa. Gribēju kustēties, paelpot, bet nevarēju. Sāku kliegt, bet nekas man nesanāca. Tad pēkšņi viss bija kārtībā, tikai biju ļoti nobijusies. Nākamā reize bija pēc pāris mēnešiem - bija gaišs, jau rīts, bet es vienkārši nevarēju pakustēties. Pēc aptuveni gada, mani atkal piemeklēja miega paralīze. Un kādus vairākus mēnešus mocījos regulāri ar viņu. Viss atsākās tā es gulēju uz labā sāna un sapņoju sapnī, ka atrodos tieši tādā pozīcijā, istabā iedegta gaisma un māsa rakājās pa manu skapi. Tad gaisma izslēdzās un es jutu, ka kāds skatās uz mani, tieši blakus, sejā. Un tad šis kāds pārlidoja man pāri un smējās ārprātīgos smieklos, es atkal jau nevarēju ne pakustēties, ne paelpot, ne pakliegt. Vairākas dienas negulēju savā istabā, bet paralīze man bija tik un tā. Atsāku gulēt savā istabā un, ja man kaut kas traucēja - uzreiz nevarēju pakustēties. Biju pieradusi gulēt, klausoties mūziku, ja bija ieslēgta - traucēja. Ja pa dienu gulēju, tad naktī bija miega paralīze, pat ja acis lipa ciet tiklīdz iemigu, modos, jo nevarēju ne paelpot, ne pakustēties. Un tā vairākus mēnešus. Vairs pa dienu neguļu (tikai izņēmumu gadījumos) un nu kādu laiku man nav bijusi. Nevienam nenovēlu to murgu, kas mani piemeklēja vairāku mēnešu laikā.:-/

Oj, man ir bijuši gan astrālie, gan apzinātie sapņi,paralīze ar ir bijusi vairākas reizes.
Kkādus divus gadus atpakaļ bija viens mēnesis kur katru vakaru bija miega paralīze, tobrīd tas nemaz nebija tik kā lai saka, nekur īsti nebija informācija par to. Katru vakaru gāju vēlu gulēt jo jau zināju kad nakts vidū pamodīšos, negribēju to piedzīvot atkal. Bet uzreiz kā iemigu tā pamodos. Viss ko vari izdarīt ir mirkšķināt acis un smagāk elpot, bet pat nevari nočukstēt neko. Vienu reizi kuru atceros kur diezgan ilgi biju paralizēta liīdz sāku halucinācijas redzēt, vot tas bija drausmīgi.
Vēlāk sapratu ka tieši tajā mēnesi bija ļoti sliktas attiecības ar mammu, visu laiku strīdējāmies domāju ka no tā tas ir.. Šad tad, ik pa laikam atkal uzrodās, bet esmu iemācijusies kā ātrāk pamosties, lai vai kā lai cik pretīga būtu sajūta esmu jau pieradusi, un ja atkal uznāk nav vairs tā baiļu sajūta kāda bija sākumā.

Miega paralīze patiesībā ir stāvoklis, kad tevi nolaupa citplanētieši.

Agrāk ilgi un dikti mocījos ar lietuvēniem un citiem miegu traucējošiem mošķiem..ejot gulēt jau zināju, ka būs jāmokās. (t) Bet kopš vakaros sāku skaitīt tēvreizi, neviens mani nemoka un guļu mierīgi.:-)

Vai.. jā, mani miega paralīze agrāk mocīja. Šausmīgākais bija tas, ka nevarēju elpot. Lai vai kā.. bet tādos gadījumos tēvreize man arī līdzēja. Galvenais, lai līdz, tādos brīžos tiešām ir vienalga, kas palīdzēs, bet kaut tik tas ātrāk beigtos.

Man miega paralīze nu jau ir bijusi tik daudz reižu,ka es pat vairs tās neskaitu.Ko lai saka,vairs mani viņa tik ļoti nebiedē,bet tomēr bail ir tāpat.Bet acis gan es nekad,nekad vaļā neveru un neveršu!:-O

Varbuut kaadai noder http://www.iflscience.com/brain/understanding-sleep-paralysis-terrifying-unique-state-consciousness

Un filma driizumaa http://www.imdb.com/title/tt3317522/

Man ir bijis ļoti līdzīgi givenchy. Biju maza, skaidri zinu, ka aizmigu savā gultā savās mājās pie vecākiem. Un tad nakts vidū bija tāda sajūta, ka krītu no lielā augstuma un nokriitu uz zemes, man pilnīgi aizcirtas elpa un sāku raudāt un kliegt, un atjedzos uz zemes omes mājās. Ome piecēlās un paņēma mani sev blakus gulēt, lai arī ja palieku pie viņas, man ir sava gulta, bet tā nebija saklata. Es nezinu, kas tas bija par mindfucku, neatceros arī, kas notika pēc tam, kad atkal pamodos.

Un miega paralīze.. jā, pretīgi, cerams ka pēc šiem stastiniem šonakt nekas nebūs.

Es nesaprotu, kā var ceļot astraalaa, vairākas reizes esmu mēģinājusi, bet nesanāk atbrīvot ķermeni. Bet kautkur lasīju, ka tas īstenībā esot diezgan bīstami, ka tu vari palikt tur kautkur un tavā ķermenī kāds cits var ieiet.

kad man bija pedejaa smaga halucionaacija, tad ar skalu troksni dreebju pakaraama vietaa blakus staaveeja 2launas sejas kas atgadinaja cilvekus kuru del piedzivoju terorizesanu. triceeju un ludzu dievu lai viss butu ok..tad tik enas tuvojas un balsis teica es tevi nogalinasu, tu mirsi, tad pirma tam man lika daudz ko darit pirms halucionacijam entas h...briesmigas lietas,piemeram izlekt pa logu, sist masai, parsist pieri un entos draudus ..aiziesi uz tualeti nositiisu..uzpipasi ,pa logu izmetisu..pat kakeeniem acis lika durt araa un kad blaavu nee nedarisu neko taa ari tie moski paraadijas..salkona...naves draudi eenas tuvojoties likas kads man pieskaras tad nu gan blaavu. fuj tas bija briesmigi, bet toreiz tas notika peec lielas 2ned plostosanas,lai gan 2dienas pirms tam biju skaidraa..sitaadas panikas deelj pat slimnicaa nokluvu...bet galu galaa ari tur skita griesti bruuk un ludzos lai aizsleedz durvis...beigas ko iespriceeja pec tam bija ok. lai gan tas izradijas bija delerijs del alko. nekad dzivee neko tadu negribu piedzivot. un vakarsienas gadijums dzerusi nebiju, bet uz vienu bridi skita ka redzeju taadu miglainu staavu kurs teica ka man esot 2 galvas un vienu janozaage, ari teicu pie sevis neesi ists .veru acis ciet..un pec tam aizmigu...saja reize netika dzerts.