Par apzināto sapņošanu sāku interesēties tikai tad, kad piedzīvoju jūsu tā saucamo miega paralīzi, neko par to vēl nezinot. Sajūtas bija briesmīgas. It kā esmu nomodā, bet ar savu ķermeni nespēju pilnīgi neko izdarīt. Es mēģināju atvērt acis un tas nekā nesanāca, tad mēģināju pacelt roku un kaut kā vismaz iesist sev, lai ķermenis atmostas, bet tas arī neizdevās. Nekas, ko mēģināju, nesanāca, jo ķermeni vienkārši vairs nevarēju sajust, kontrolēt. No tās reizes izgāju, vienkārši vēlreiz aizmiegot. Nomierinājos, atslābu un ļāvu prātam atkal ieiet miegā. Tad arī varēju pamosties normāli.
Citā dienā es vairākkārt pamodos sapnī jeb pamodos, sāku dzīvot dzīvi, tas ir, darīt tās ikdienas lietas pa mājām, kas jādara, un kaut kā aptvēru, ka šis tomēr ir sapnis un domāju, man jāpieceļas, bet tas noveda, ka es piecēlos vēl vienā sapnī. Kas rezultējās ar vēl vienu miega paralīzi. Tas šoreiz jau nebija tik nepatīkami, jo vairs nebija nekas jauns.
Tā pēc šādiem atgadījumiem sāku interesēties internetā par apzināto sapņošanu, pamošanos sapnī, miega paralīzi.