Miega paralīze

es atkal vasarā biju aizrāvusies ar lucid dreaming (apzinātā sapņošana). sākumā speciāli iekļuvu savos sapņos, likās forši. tagad ik pa laikam sapnī sev pasaku :"fuck, tas ir sapnis..." un tā apzināta sapņošana sāk kaitināt. Bail, ka viss sāks līdzināties Inception.

Lancaster, apzinātā sapņošana ir tad, kad Tu vari pati kontrolēt,ko dari sapnī?
Es vienreiz par to lasīju. Vai ir sarežģīti to iemācīties? Un kā tas jādara?

Agrāk mani bieži piemeklēja šī lieta. Tas esot saistīts ar stresu. Tāda pusnomoda sajūta, ka kāds ienāk istabā, apsēžas uz gultas vai uzguļas virsū. Pēc pamošanās parasti galva kā spainis...

rainha,

jā. Bet tu vari kontrolēt tikai to, kas no tevis atkarīgs. nevar kontrolēt, ko citi tev saka, kā atbild uz tavām rīcībām.

Kopumā ļoti aizraujoši, bet baisi.

es arī esmu kaut kā iemācījusies kontrolēt savus sapņus, bet ne tā, lai "ā, šonakt sapņošu to un to", bet vienkārši sapņos parasti apzinos, ka esmu aizmigusi. esmu pateikusi skolotājam visu, ko par viņām domāju, lidinājusies pa mākoņiem un skatījusies logos iekšā puišiem, kuri kādreiz patikuši. vienreiz man bija kaut kāds murgs, kur kaut kas skrēja man pakaļ, tad es aizbēgu, bet no atkal tas vajātājs uzradās. no sapņa gribēju pamosties, un atceros, ka sapnī sev pateicu "ai, nafig man tas viss vajadzīgs" un pamodos.

Ja tas notiek regulāri- tas gadījumā nesaucas, ka cilvēku moka lietuvēns?

Atceros, man vienu reizi laikam kaut kas līdzīgs bija. Šo es biju ierakstījis savā bērnības "šausmu kladitē", bet, ja tā padomā, tad tas varētu būt no šīs sērijas..

Bija kādi 12mit gadi un gulēju māsas istabā. Dzīvoju lielā dzīvoklī, tāpēc apkārtējās istabas bija tukšas. Un, kas svarīgi- mums bija čīkstoša parketa grīda, tā kā jebkādu nācēju varētu dzirdēt. Vai gājēju.

Un tolaik, atceros, ka man bija uznācis kaut kāds prikols- aizmigt ar vaļā muti. Un tad, tajā vakarā, kad biju gandrīz gandrīz aizmidzis(vai varbūt jau aizmidzis) es sajutu, ka man mutē kāds ātri ielika un izņēma pirkstu. Liela vīrieša rādītājpirkstu.

No šausmām es baidījos acis atvērt. Bet pavisam noteikti pamodos. Tikai pēc kāda brīža es saņēmos to muti aiztaisīt un atvērt acis.

Lieki piebilst, ka kopš tā laika es NEKAD neesmu mēģinājis aizmigt ar vaļēju muti.. Tāpat man arī ļoti ilgu laiku bija tā kā bail atstāt kādu kāju ne zem segas..

:P

Nekad nebiju dzirdejusi par tadu lietu, bet piedzivoju to pastavigi.. Man ir ta, ka redzu sapni, ka gulju un jutu, ka kads ir istaba, saprotu, ka tas ir sapnis, celos, censos ieslegt gaismu, bet ta nesledzas, tad saprotu, ka neesmu pamodusies un ta vairakas reizes, lidz saku kliegt lai pamostos.. esmu ta parbiedejusi savus viriesus ar ko tobrid esmu kopa.. Sajuta tiesam briesmiga, pec tam parejo nakts dalju gulju ar ieslegtu gaismu :(

viss, es neiešu gulēt :D

Man arī tà ir bijis.. Un tiešām, tiešām nekad to vairs negribētu piedzīvot. Atceros sevī to izmisumu, trakoti briesmīga sajūta.

Diemžēl piedzīvoju šo sajūtu ļoti bieži un man nav ne jausmas, ar ko tas varētu būt saistīts.

Jā, ir gadījusies gan tā miega paralīze, gan OBE. Lucid dreaming jau ir gandrīz ikdiena, nevaru bez tā iedomāties savus sapņus. Tagad vairāk interesējos par astrālo projekciju-cik ir dzirdēts daudz iespaidīgāka par visu iepriekš minēto :D

Jums gan interesanta un spocīga dzīve! Būs jāpalasa par to lucid dreaming, tikai mani mulsina tas, ka es ikdienā nesapņoju. :D

Es pavisam nesen iemigu un ātri pamodos (vai turpināju sapņot?) no tā, ka drudžaini trīcēju un gulta arī tā kā vibrēja, tā kā kratījās. Ļoti sabijos, bet tas ātri pārgāja. Tā nakts vispār bija šizofrēniska, jo man pēc tās kratīšanās šķita, ka kaut kas ir zem manas gultas. Tā kā mazs bērns sajutos, bet likās, ka dzirdu kaut ko.

Bieži ir arī tas, ka pamostos ar sajūtu, ka krītu kaut kur. Nav patīkami. Arī muskuļi raustās miegā.

Man patīk! Jo no šī stāvokļa ir ļoti viegli "izkļūt" ārā no ķermeņa (OBE) Fantastiska sajūta, ja tai mirklī nebūtu tik bailīgi. Principā es pati to nemēģinu panākt, reizēm gadās spontāni. Forši! Tas no malas varbūt izklausās dīvaini, bet nu ir reāli.

Es nemurgoju, šādas miega paralīzes arī nav bijušas. Bet netipiskākais kas man ir bijis, ka es pamostos no sapņa vai arī pa pusmiegam sapņojot, man tik šausmīgi reibst galva, griežas viss, nenormāls spiediens galvai - tā ka ir jābļauj, nu vārdu sakot mokoši nepatīkamas sāpes notiek un ilgst kādu laiku. Ārprātīgi nepatīkami, atceros, ka bērnībā vienu brīdi katru nakti tas notika, es vispār gulēt negāju, jo bija bail, ka atkal tas sāksies. Bet pārgāja tas viss, bet nesen atkal atkārtojās, pilnīgi gribas jautāt, kas tas pie velna ir? Jo man tiešām nav ne jausmas...

Fire fly, astrālā projekcija jau arī ir tas pats Out of body experience. :) Roberts Monro to ir sīki aprakstījis savās grāmatās, kā arī Monro institūts nodarbojas ar šīs parādības pētīšanu. Neaprakstāma sajūta!

Ir šad tad gadījies. Patīkami, protams, nav.
Bet par apzinātu sapņošanu- cik atceros, tad parasti sapņos, kad kaut kas slikts vai apkaunojošs notiek, pie sevis lūdzos, kaut nu tas būtu sapnis, bet, ak vai, tas notiek pa īstam (tā vienmēr liekas). Tā nu sanāk daudz stresot sapņos. Kad pamostos, tad ir ļoti liels atvieglojums parasti :D

Bet ir gadījies sapnī tiešām nobīties. Apzinājos, ka tas ir sapnis. Bet neko nevarēju izdarīt, lai to mainītu. Cilvēki nāca man virsū un mēģināja sagūstīt, es gribu pamosties, bet nespēju. Tāpat arī vienreiz - zinu, ka sapņoju, bet uzbrūk suns. Es jūtu, kā man kož, kā asinis tek, skaitu pie sevis, ka tas ir sapnis, tas ir sapnis, bet nekas nenotiek! Lūk, tas bija briesmīgi.

pag, bet, ja es nevis izgaistu no sava ķermeņa, bet vnk nevaldu pār to, tas skaitās?
Par tiem drebuļiem, man bieži ir tā sajūta, ka šermuļi pārskrien pār kauliem, kaut kas ar nerviem laikam jau...

Jā, šie sapņi man ir ļoti bieži - visbiežāk murgu veidā, pamostos - nevaru pakustēties, atkal it kā iemiegu un turpinu būt tajā pašā sapnī. Vīrs vairākas reizes modinājis mani, jo tajos brīžos vienīgais ko varu ir kko iekunkstēties, viņš jau zina, ka tad mani apķer, liek pamainīt pozu un vajag ilgāku laiku atjēgties, lai varētu mierīgi gulēt tālāk.
Ar ko saistīts nezinu, bet esmu jau pieradusi, labprāt gribētu, lai man tā nebūtu.

Hei,meitenes.Ašais jautājums..vai miega paralīze var ilgt tikai dažas sekundes? Jo ar mani tikko notika dīvaina lieta,tagad baidos iet gulēt. :D Ir karsts,ik pa laiciņam pamostos,bet murgoju,un sapnī tieši iedomājos..baisi,ka tik nedabūju miega paralīzi un pēkšņi-Bams,atkal esmu augšā un dzirdu visu,kas man apkārt notiek,iet tv,bet pakustēties,pabļaut nevaru..man skrēja tāds kā karstuma vilnis cauri un aizstaisot acis bija spoža gaisma,kas parasti ir ,kad istabā,piemēram,ir spilgta gaisma..uzreiz sapratu,kas par lietu,centos nomierināties un pamodos..tagad viss ķermenis vienās tirpās..Zinātājām,tā bija miega paralīze??