Suņu barība

Par kauliem vispār manam sunim - tabu. Ir bijušas reizes, kad pastaigas laikā viņa atrod vecu kaulu un tad skrien prom, jo zin, ka ņems nost. Kā noēd kaulu tā 3 dienas caureja garantēta.

Vistu kaulus un cūkgaļu nedrīkst dot suņiem, kur nu vēl mazām šķirnēm!!! Par kauliem - drīkst dot tikai tos, kurus suns nevar sakožļāt, piemēram, liellopa lielos kaulus, apsūkā viņš to kaulu un pamet.

Dio, nezinu cik daudz patiesības, bet kaut kad biju dzirdējusi vai lasījusi, neatceros, ka alerģiskiem sunīšiem jāskatās, lai barības sastāvā nav biešu mīkstums.

krabis-ooo,

mēs dodam http://www.gheda.it/ Ļoti laba, lētāka pat kā Canin un nekādas problēmas... tpu tpu ptu!

Manējo trenēja LV labākā kinoloģe, viņa vispār nebaro savus suņus ar sauso barību, jo neuzticas sastāvam - pērk no Mārtiņa Rītiņa orgānus, utt., vāra putras, dod biezpienu, kefīru, sieru kā kārumu, paipalu olas spalvas spīdumam.

Puiku reiz atstājām pie viņas suņu viesnīcā uz 2 nedēļām - tā jau sportiskā formā, bet tik slaidu vēl nebijām redzējuši. :D Tas ir variants, taču tāda ēšana, vismaz lielam sunim, izmaksā ļoti dārgi.

Aizmirsu - mans ēd Canin 1x dienā, pārējās 2 ēdienkartēs iepriekš minētos vārījumus, kefīrus, olas, utt.

Emmanuelle,

es nesaprotu kā kādam var ienākt prātā dot sunim, piedevām pekinietim speķi, nu nevar, šī ķširne ir ar tieksmi aptaukoties un ja nav aktīvs dzīves veids, tas ir daudz pastaigas, radināšana utt, tad ātri apveļās un sākas problēmas ar sirdi... lai gan es savējo par daudz lutinu, bet nu nevar nevar visu dot ko ēd cilvēks... tā pārtika mūsdienās ir kreptīgāka arī sunim.. par daudz sāls un citu lietu klāt...

zinu zinu, visi parasti izdzirdod,kad dodu sunim kaulus ar šķoba un groza acis, laukos visiem suņiem ir bijis dots mājas ēdiens, kauliņi, cūkas kautas un attiecīgi daļa no cūkas atdota un visi tikās ar vētārstu 1x gadā uz poti un viss. Šo pašu taktiku piekopju Rīgā kokerspanielam, ka sir medību suns, dodu kauliņus un viss ok, konservus dodu ik pa laikam,jo viņam ir veselības problēmas, spalva spīd un laistās, bet patastot kaulains, bet es jau viņu slimu paņēmu. Toties dodot ik pa laikam pašiem ēdot zivs ādu, galvu -spalva spīd un laistās un suns no miskastes neko ārā nevelk, parasti ko vilka, pirku vitamīnus tos lietojot aizmirsa par miskasti.

Tie tiirasiniigie dziivniecini ir loti juutiigi!
DIO-ar tiem kauliem noteikti uzmaniigi.
Mees savam sunim devaam jeelu olu arii ...spalva tiesaam mirdzeeja.Man liekas,ka tas ir taapat kaa cilveekam-kaa eed, taa izskataas:D

Vispār paldies VISĀM, ka dalāties ko dodiet ēst, noteikti man ir ko aizgūt priekš savējā :)

Poppy - kas tā pa sievieti? man arī drīzumā vajadzēs izmantot suņu viesnīcu, jo suni pāri robežai vēl nevaram vest, tad nu domāju, kur lai atstāj, bailīgi, negribas, lai pret viņu slikti izturas kaut kur

DIO-tu tacu zini ,kur es straadaaju-"pa kluso" pamet zem galda...!Mums naak ieksaa cilveeki ar saviem dziivniekiem un taam "smalkaam daamaam" ir taadi smalki suniisi arii:)Vecaa sieviete nomira un suniitis palika muusu iiipasumaa-jaasaka loti gudrs -zinaaja ,ka es noteikti izvediisu pastaigaaties ,nocekosu uudeni uttEs jau gandriiz paneemu so suniiti sev-16g!!!

Emmanuelle,

es savējam kaulus vispār nedodu. No tādām mājas paikām dodam ja gaļu tad tikai apstrādātu - vistas fileja, ļoti reti novārītu liellopu, aknas sautētas, Visumā patīk arī dārzeņi gan svaigi, gan sagatavoti, augļus nedodam, dakteris saka ka nedrīkst. Un vēl patīk arī pasta un rīsi, noteikti eksperimentējam, bet tādās minimālās robežās, jo suņa kunģis jau nav bezizmēra un mazajiem suņiem reāli nav sāta sajūtas, neprot apstāties... :D

Rīsus var dot - īpaši, ja sunim caureja.


Suns taču nav miskaste, ka kauli jādod! Tas, ka šodien neiedūrās kaut kur iekšās neiesprūda kaklā, nenozīmē, ka var dot visu, kas pagadās.

DIO, man šķiet, ka nevienam sunim īsti nav sāta sajūtas, manējā sune paēd un, ja tiktu klāt, tad vēl iebāztu galvu miskastē un paskatītos, vai tur kaut kas labs nav palicis.
Esmu nolēmusi sunim mainīt sliktos ēšanas paradumus, bet reāli nezinu, kā lai to izdara, jo viņai vajag diētu. Ja uzlikšu uz diētas, viņa man mājās visur staigās pakaļ, tāds diedelnieciskums iekšā. Kad viņa nav paēdusi tik, cik viņa vēlas, viņa burtiski mani vajā visur, kur es eju :D

Suns taču nav miskaste, ka kauli jādod! Tas, ka šodien neiedūrās kaut kur iekšās neiesprūda kaklā, nenozīmē, ka var dot visu, kas pagadās.

Es atkal nesaprotu, kā var būt tik izvēlīgi un alerģiski suņi.. Labi, kauls var kaut kur iesprūst un tā, bet viss pārējais šeit sarakstītais... Kad man bija suns, viņš ēda jebkuru barību un ēda arī cilvēku pārtiku, slikti nebija, dzīvoja ilgi un resns nekļuva. Arī tagad draugu suņi nav tik izlutināti un arī - viss labi viņiem. Interesanti.

Riot,

ja gribi "uzsēdināt" uz diētas, konsultējies ar dakteri, ir jau aŗī diētiskā pārtika man liekas. Tas jau noteikti ir kā cilvēkam, kad kunģis ir izstaipīts un tad pirmā nedēļa ir bada sajūta visas 24h ... maniem vecākiem savs karalisko asiņu suns ir jāvaktē, lai neaptaukojās, Berniešu meitenīte, bet nu tas ir cits stāts, tur porcijas jākontrolē un suns tiek sūtīts citā istabā, kad paši ēd, lai sunim nav jāmocās ar smaržām apkārt... nav, nav viegli, tas ir ellīgs process, gan pašam sev, gan arī sunim :)

DIO-tev laikam tas suniitis loti mazins veel-kaa beebis.Man liekas,ka noteikti labaak dot mazaak eest ,kaa vairaak.Vispaar dziivnieki ir loti gudri.Atceros,ka Zuze nekad neeeda neko "aizdomiigu"-visu vajadzeeja svaigu!

Pievakare,

alerģiski suņi bieži vien ir tieši dēļ fakta, ka tas ir iedzimts, pārmantojies... izvēlīgums ir atkarīgs no šķirnes un audzināšanas no pašas mazotnes.
Es arī piekrītu, ka mazajiem suņiem nedrīkst dot kaulus un bieži vien arī mazie suņi ir alerģiskie un arī izvēlīgie. Bet mēs mazo suņu īpašnieki ar to jau rēķināmies viņus ņemot, ka izdabāsim tā teikt visām kaprīzēm, gan dosim labāko, ko varam atļauties dot vai tā būtu profeisonālā pārtika, vai arī vārīta bio vistas fileja.

Emmanuelle mums kinoloģe teica, ka kucēnam jādod ēst bieži un viņam vienmēr ir jābūt paēdušam, citādāk lielākā vecumā būs ĻOTI sargājošs pret savu pārtiku un ņirgs zobus, kad kāds iet garām (jo bērnībā jau pārtikas nebija tik, cik gribētos)